Mērsraga osta darbojas stabili

Mērsraga novads

«Talsu Vēstis» aizvadītajā nedēļā, tiekoties ar Mērsraga ostas pārvaldnieku Jāni Budreiku un novada domes priekšsēdētāju Robertu Šiliņu, noskaidroja, kas jauns Mērsraga ostā.
Aplūkojot Mērsraga ostas pusgada kravu apgrozījumu
salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu, ostas pārvaldnieks Jānis Budreika pastāstīja, ka šajā pusgadā ir pārkrauts 4,9 tūkstoši tonnu kūdras, kas ir par 2,1 tūkstoti tonnu vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Celulozes šķelda savukārt ir bijusi mazliet mazāk kā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā jeb 99%, kas ir par 0,5 tūkstošiem tonnu mazāk, proti, 43,5 tūkstoši. Ir pārkrauts 28,4 tūkstoši tonnu kurināmās šķeldas, kas ir par 19,3 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Ir pārkrauts arī 33,8 tūkstoši tonnu koksnes granulu, kas ir par 1,3 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, bet smilts šajā pusgadā ir pārkrauta par 0,1 tūkstoti tonnu mazāk kā iepriekšējā gadā, proti, pieci tūkstoši tonnu, bet papīrmalka par 15,1 tūkstoti tonnu vairāk, sasniedzot 103,1 tūkstoti.
Zāģbaļķi šajā pusgadā ir pārkrauti 23,6 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 40,2 tūkstošiem tonnu mazāk kā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, bet zivis — 2,2 tūkstoši tonnu, kas ir par 0,4 tūkstošiem tonnu vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Kopā ir pārkrauts 247, 4 tūkstoši tonnu, kas ir par 0,3 tūkstošiem tonnu vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā.
Ostas pārvaldnieks
minēja, ka ir notikusi kravu diversifikācija jeb izstrādājumu veidu dažādošanās. Ir gan smiltis, gan kūdra, gan šķelda. Nav tā, ka ir tikai viena veida krava, piemēram, papīrmalka, un ir jābūt ļoti atkarīgam no tirgus. «Mums ir kūdra, granulas, tehniskais sāls, smilts, kurināmā šķelda, celulozes šķelda, zivis. Mēs esam reģionālā osta, kas apkalpo reģionālos uzņēmējus,» precizēja ostas pārvaldnieks, piemetinot, ka viņš cer uz labu ražu un lielu graudu daudzumu, un tepat no vietējiem zemniekiem varētu pieņemt arī graudus, jo ir uzbūvēts angārs graudiem, kas atrodas piestātnē. Ja tiek runāts par otro pusgadu, tad principā papīrmalkas tirgus tiekot bremzēts, jo cena bija ļoti augsta, un Skandināvijas valstīs no mūsu puses esot savests liels daudzums papīrmalkas, plus Eiropā pašlaik postu nodara mizgrauži, līdz ar to no mums papīrmalka tiek ņemta mazāk. «Bet es prognozēju, ka mēs strādāsim iepriekšējā gada līmenī. Pamainīsies varbūt kravas, un tāpat prognozēju, ka pieaugs smilts apjoms, jo šobrīd ir divi klienti, kas pārkrauj smilti, bet šajā pusgadā būs arī trešais,» skaidroja J. Budreika.
Vērtējot padarīto ostā, tās pārvaldnieks minēja, ka komersants, piesaistot Eiropas fonda līdzekļus, ir izbūvējis ceļu un ap augustu sāksies būvniecības darbi vietā, kur ir jahtu piestātne pie tilta. Tagad notiek arī SIA «IMS» izsole, un izsoles solis ir zems, proti, 139,4 tūkstoši eiro. «Pozitīvi ir tas — ja man iepriekš neviens neko nejautāja, tad tagad pāris komersantu interesējas par ostas režīmu, kārtību, un es prognozēju, ka izsolē piedalīsies arī vairāki interesenti,» bilda J. Budreika.
«IMS» ir sasāpējis jautājums
gan Mērsraga ostai, gan pašvaldībai, tāpēc ir cerība, ka vasaras periodā izsole jau beigsies un rudens pusē būs jauns saimnieks. Roberts Šiliņš zināja sacīt, ka reāli «IMS» beidza darboties pagājušajā gadā, bet līdz šim pavasarim tas tika uzturēts līdz pēdējam brīdim. Pašreiz «Zītari» demontē iekārtas un ved visu ārā. «Ļoti ceram, kāds nopirks ēkas un iekšā nāks cita ražošana. Ēka nav izcilā tehniskā stāvoklī, bet ir labas un plašas telpas, kur var ražot jebko,» teica R. Šiliņš. Mērsraga ostas pārvaldnieks, aprakstot situāciju zivju tirgū SIA «IMS» sakarā, teic, ka ar zivīm ir tā, kā ir, – nav tirgus. Latvijas tirgus ir nulle, bet Krievija nav atvērusi savu tirgu mūsu ražotājam, tāpēc radušās tādas problēmas. SIA «IMS» 80% tirgus bijis Krievijas tirgus. «Kaut gan «IMS» bija atradis citus klientus, tam pietrūka tikai pāris mēnešu, lai varētu veiksmīgāk strādāt. Katru rūpnīcu būvējot, tai ir paredzēta kaut kāda nomināljauda, kas parāda, cik daudz ir jāražo, lai būtu ekonomiski izdevīgi strādāt. «IMS» bija liela rūpnīca. Padomju laikos būvēta ar domu — ja mēnesī ražojam vienu miljonu kārbu, tad esam pa nullēm, bet, lai būtu peļņa, vajadzētu vismaz 1,5 miljonus. «IMS» jauda ir bijusi 4 miljoni kārbu, bet vismaz 1,5 miljonu vajadzējis ražot, lai darbošanās būtu ar peļņu, bet, tirgus ar 600 000 kārbām mēnesī nozīmēja, ka nepārtraukti uzņēmums slīgst lielākos mīnusos,» detalizēti stāstīja Roberts Šiliņš.
Tāpat nevar nepieminēt faktu, ka zivju konservu ēšanas modi ir skārusi ēšanas paradumu maiņa, jo sabiedrībā vairs nav tik liela pieprasījuma. Bijis laiks, kad zivju konservi bijuši neatņemama daļa no dienišķās maizes, bet pašlaik tendences sliecas uz svaigo un izteikti veselīgo ēšanu.