Dainis Karols saņem uzticības kredītu

Talsu novads

Ceturtdien, 11. jūlijā, Talsu novada domes sēdē pēdējais jautājums bija par neuzticības izteikšanu Talsu novada domes priekšsēdētājam Dainim Karolam. Tikai ar vienas balss vairākumu viņam izdevās saglabāt amatu.
Esam jau informējuši, ka Talsu novada pašvaldībā tika saņemts pieprasījums iekļaut 11. jūlija domes sēdē jautājumu par neuzticības izteikšanu D. Karolam, ko parakstījuši seši deputāti: no «Talsu novada attīstībai» — Andis Astrātovs, Oļegs Solovjovs, Ģirts Kalnbirze un Gerda Zeberiņa, kā arī Daiga Feldmane (ievēlēta no Latvijas Reģionu apvienības) un Inga Gluzda (ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas, bet vairs nav šajā partijā). Kā iemesls šādai rīcībai norādīta domes vadības bezdarbība un nolaidība, kā arī nesakārtoti jautājumi pašvaldības kapitālsabiedrībās SIA «Talsu ūdens», SIA «Talsu namsaimnieks» un SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»», lēna projektu virzība un neapmierinoša situācija pansionātā «Lauciene». Ģ. Kalnbirze skaidroja, ka līdz šādam lēmumam nonākuši ilgākā laika periodā ar galveno mērķi — lai kopīgi «sapurinātos» un izdarītu darbus, kas solīti iedzīvotājiem. «Mums ir jāsaņemas un jātiek uz priekšu. Daudzas lietas ir iesāktas, bet tajā pašā laikā ir daudz problēmu, kas jārisina,» uzskata Ģ. Kalnbirze.
Katram kaut kas nepatīk
Jautājumu uzdošana, debates un viedokļu paušana par attiecīgo jautājumu ilga aptuveni pusotru stundu. Sākotnēji deputāti uzdeva cits citam dažāda rakstura jautājumus, bieži vien tiešas atbildes gan nesaņemot, jo tika runāts aplinkus. Vairāki deputāti cerēja sagaidīt no D. Karola vainas atzīšanu par to, ka viņš nav labi veicis savus darba pienākumus.
«Apgalvot, ka visu nelaimju sakne ir D. Karols, manuprāt, ir farss, kas pašlaik notiek. Mūsu, deputātu, sastāvs taču nemainās. Iespēja, ka varam izveidot kaut ko jēgpilnu (ja tiktu «gāzts» D. Karols), manuprāt, ir ļoti nereāla. Šo divu gadu laikā esam izmēģinājuši dažādus variantus. Maz ir tādu, kuri sēž pie šā galda un nebūtu vēl ieņēmuši kādu atbildīgu amatu — domes priekšsēdētāja, vietnieka vai komitejas vadītāja. Domāju, ka jūs, seši deputāti, kuri iesniedza pieprasījumu, uzņematies lielu risku, kas notiks pēc tam, ja šodien «gāzīs» D. Karolu. Scenāriji ir trīs: pirmais — jauns priekšsēdētājs, par ko, domāju, nespēs vienoties; otrais — ārkārtas vēlēšanas; trešais — VARAM (atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — aut.) iecels pārvaldnieku. Tad atlikušos divus gadus tiešām varēsim atpūsties, jo mūsu vietā lēmumus pieņems kāds cits,» ieskicēja deputāts Edmunds Demiters.
Ļoti pārliecinoši viedokli pauda arī «Mēs — Talsiem un novadam» deputāti Edgars Zelderis un Ilva Norenberga. Viņi sacīja, ka pirms sēdes vēl cerējuši, ka sarunu laikā par attiecīgo jautājumu dzirdēs no D. Karola savu kļūdu atzīšanu un iespējamos problēmu risinājumus, bet tas nav noticis. E. Zelderis bija neapmierināts, ka domes priekšsēdētājs pieļāvis to, ka tiek apgrūtināts un ierobežots pašvaldības auditores darbs un tagad auditore darbu pametusi. Savukārt I. Norenberga kā būtiskāko uzsvēra, ka D. Karols neko nedara, lai pašvaldība atgūtu zaudējumus, kas radušies Talsu tirgus projekta izstrādes laikā un SIA «Talsu namsaimnieks» laika periodā no 2014. līdz 2017. gadam. Turklāt pieļauts, ka pašvaldības izpilddirektors Modris Jaunvalks līdz šim turpina darbu, lai arī nav spējis pienācīgi veikt savus pienākumus. «Vienīgā iespēja, lai «nenorakstītu» nākamos divus gadus, ir ārkārtas vēlēšanas, jo nedzirdēju no D. Karola neko, kas mainītu manas domas. Šādas vēlēšanas var noorganizēt pusgada laikā, tas nav nekas nereāls. Mums ir vajadzīgs mērs, kurš strādā!» pauda E. Zelderis. Abi partijas pārstāvji vairākkārt pārmeta domes priekšsēdētājam, ka viņš nestrādā, vien veic reprezentatīvus pienākumus.
D. Karols uz to atbildēja, ka pašlaik domē ir nevis politiskā, bet savstarpējās uzticības krīze, jo problēmas nav radušās nedēļas vai gada laikā. Viņš uzskaitīja vairākus darbus, kas ir paveikti, pašlaik ir tuvu noslēgumam vai vēl procesā. «Vadība nav viens cilvēks. Komandā ir visi deputāti un jums visiem ir bijušas iespējas iesaistīties,» uzsvēra D. Karols.
Ņemot vērā E. Zeldera sacīto, ka nesaredz neko citu kā vien ārkārtas vēlēšanas, deputāts Miervaldis Krotovs vērsa visu uzmanību uz riskiem, kādi varētu rasties. «Ja kāds iedomājas, ka nākamais sasaukums uz nepilniem diviem gadiem būs pārstāvēts ar mazāku partiju skaitu, tad viņš alojas. Pieļauju, ka nākamais būs vēl sašķeltāks. Ir pilnīgi skaidrs, ka, šādā veidā aicinot uz ārkārtas vēlēšanām, necienīgi izturamies pret sava novada iedzīvotājiem, pasakot viņiem, ka jūs diemžēl neesat pareizi balsojuši. Piedevām tas saistīsies arī ar papildu līdzekļu izlietošanu no pašvaldības budžeta. Un pašvaldības darbs būs ļoti apgrūtināts. Piekrītu Zeldera kunga teiktajam — ja tiks nolemts par ārkārtas vēlēšanām, kaut kas varētu sākties pēc aptuveni pusgada. Mums priekšā ir daudz projektu, ir jāgatavo jaunais budžets, un tas viss tiks bremzēts. Vai mēs gribam to saviem iedzīvotājiem? Un, ja būs ārkārtas vēlēšanas, pēc tam taču ir jāgatavojas nākamajām, kārtējām vēlēšanām 2021. gadā. Ja mēs nevaram par kaut ko vienoties, tad neesam pelnījuši sēdēt pie šī galda,» nosvērti un apdomīgi izteicās M. Krotovs.
Savukārt deputāte Tabita Kalniņa lika aizdomāties: «Vai tad visu var panākt tikai ar sodiem un iebiedēšanu? Nezinu, vai iedzīvotāji būs laimīgi, ja viņiem jāpiedalās ārkārtas vēlēšanās. Mēs te sēžam un gudrojam kaut ko jaunu, nevaram kaut ko sadalīt, nevaram vienoties, bet viss patiesībā ir absolūti skaidrs. Tā jaunā izstrādātā darbu programma no pieprasījuma iesniedzēju puses jau sakrīt ar mūsu pārējo vēlmēm un centieniem. Ko mēs gribam iebiedēt, sodīt? Viss taču ir skaidrs, kas jādara, — vienkārši jāstrādā! Vienīgā mūsu problēma ir spēja vienoties, bet cieš no tā iedzīvotāji.»
Balsojums likšot izdarīt secinājumus
Rezultātā «pret» D. Karola atbrīvošanu no amata balsoja Latvijas Zaļās partijas deputāti Alfons Spēks un T. Kalniņa, paši Latvijas Zemnieku savienības pārstāvji D. Karols un M. Krotovs, nacionālās apvienības ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK» deputāti Gundars Sebris un Sandra Pētersone un vislielāko pārsteigumu un izšķirošo balsi sniedza D. Feldmane, lai arī viņa bija viena no sešiem deputātiem, kuri parakstīja iesniegumu par neuzticības izteikšanu. Savukārt «par» domes priekšsēdētāja «gāšanu» balsoja pārējie pieci deputāti, kuri pašvaldībā iesniedza pieprasījumu, kā arī partijas «Mēs — Talsiem un novadam» pārstāvji E. Zelderis, I. Norenberga un Lauris Pīlēģis.
D. Feldmane skaidroja, ka viņas domas mainījušās gan laika posmā kopš pieprasījuma iesniegšanas, gan domes sēdes laikā, deputātiem diskutējot par attiecīgo jautājumu. Viņa joprojām gan nav mainījusi uzskatus, ka domes vadībai vajadzētu strādāt enerģiskāk, ar lielāku atdevi un sakārtot viņu pieprasījumā minētos jautājumus. «Uzskatu, ka strādājam pārāk lēni. Domes vadītājam ir jāuzņemas atbildība. Pārlieku liela paļaušanās un kontroles trūkums novedis līdz tam brīdim, kur esam pašlaik. Rakstot pieprasījumu, domāju, ka spēsim vienoties par citu domes priekšsēdētāja kandidātu, kurš būtu enerģiskāks vai mērķtiecīgāks. Bet, tā kā šāda vienošanās nav iespējama, tad atliek tikai variants par ārkārtas vēlēšanām, un es neuzskatu, ka tas būtu pareizais solis. Jo, gaidot kādu risinājumu, neticu, ka darbi ritēs uz priekšu raitāk. Turklāt šādu vēlēšanu rīkošana izmaksātu vairāk nekā 70 tūkstošus eiro. Par tādu naudu varam paveikt ko citu!» laikrakstam skaidroja deputāte. Vaicāta, ko deputātiem un domes vadībai tagad vajadzētu darīt, lai likvidētu pieprasījumā uzskaitītās problēmas, D. Feldmane atbildēja, ka nepieciešams mainīt veidu, kā tiek kontrolēts darbs kapitālsabiedrībās, piemēram, to deleģējot kādam no izpildvaras. «Arī es biju viena no deputātiem, kas sacīja, ka līdzšinējais izpilddirektors nepietiekami labi veic savus pienākumus. Ceru, ka mums izdosies atrast jaunu, spējīgu cilvēku, kurš to spēs,» pārdomās dalījās D. Feldmane.
Savukārt Ģ. Kalnbirze pēc balsojuma atzina, ka domes priekšsēdētāja atbrīvošana no amata nebija viņa pašmērķis. «Tik bieži komiteju vai domes sēdēs visu izšķir viena, divas balsis, tāpēc ir ļoti grūti strādāt. Domāju, ka šīs dienas lēmums liks deputātiem saņemties. Jāņem vērā, ka tuvojas arī administratīvi teritoriālā reforma, mums ir jābūt tam gataviem un spēcīgiem. Nevaram pieļaut, ka vienas, divu balsu dēļ nespējam pieņemt lēmumus. Personīgi mans pašmērķis šodien nebija kādu «gāzt». Mans mērķis bija tikt līdz tam, lai varam normāli pieņemt lēmumus. Šodien domes vadība parādīja, ka viņiem ir atbalsts, un tas rada cerību, ka viss varētu virzīties uz priekšu,» «Talsu Vēstīm» sacīja Ģ. Kalnbirze.
D. Karols, sēdei beidzoties, pauda, ka balsojums viņam bijis pārsteigums: «Ticu, ka mēs varam paskatīties plašāk, un šis balsojums to arī pierādīja. Nākamais solis būs daudz kvalitatīvāks, nekā tas būtu, ja mēs spertu soli nezināmajā.» Vai neuzticības izteikšana domes priekšsēdētājam liks turpmāk «sapurināties» un kaut ko mainīt darba stilā? D. Karols atbildēja ar viennozīmīgu «protams». «Katrs, kurš strādā, var pieļaut kļūdas. Līdz šim tas, kā risināju lietas, lai tās virzītos uz priekšu, bija ļoti liela kompromisa māksla. Acīmredzot vajadzētu būt stingrākam. Secinājumus pēc šī balsojuma noteikti izdarīšu. Mums, deputātiem, tuvākajā laikā gaidāmi lieli izaicinājumi, tai skaitā administratīvi teritoriālā reforma. Turklāt jādomā par pašvaldības tēlu, jo būtiski, lai tas būtu labs. Un, ja reizēm kāds no mums, deputātiem, var necienīgi izteikties par mūsu novadu, cits par citu vai darbiniekiem, tas nav pareizi. Iedzīvotāji taču to redz! Es neesmu ārsts, kurš var mainīt šādu deputātu uzvedību, bet esmu pārliecināts, ka tas nākotnē atspoguļosies no iedzīvotāju puses,» domā D. Karols.
Domes sēdes laikā deputāti, atsaucoties uz partijas «Talsu novada attīstībai» priekšlikumu, nolēma tikties nākamajā dienā (piektdien), lai pārrunātu turpmāk veicamos darbus, saprotot, ka to iespējams paveikt tikai visiem kopā. Kā tas izdosies, rādīs laiks un turpmākie domes lēmumi.