Ābols no ābeles tālu nekrīt, Dainis no krēsla arī ne

Ļaujiet man runāt

Ņeužeļi! Jopcik-copcik! Ak, mūžš — tās nu ir pieklājīgās replikas, kas nāk ārā tad, kad internetā apskatām video, kur Daigas Feldmanes kundze kādu brīdi esot pārdomājusi un sapratusi, ka Dainis jau nemaz tik slikts nav, un varētu sēdēt tai savā krēslā, kas dikti šūpojas, kaut pirms tam bija parakstījusi pieprasījumu par neuzticības izteikšanu. Un šīs vienas balss dēļ D. Karols paliek savā vietā, kaut liela daļa Talsu tautas savā prātā jau bija sazīmējusi jauno sižetu, jauno varoni, ko visi gaida kā Antiņu, un katrs vien pats zina, ko vēl ne. Te nu jāsaka: «Ābols no ābeles tālu nekrīt, un Dainis no krēsla arī ne.» Ābele tika tricināta un kratīta, bet priekšlaicīgais ’Latvijas dzidrais’ iebira pašu groziņā. Un tauta tik bola acis —tas viss jau ir tik tālu, ka, skatoties jaunumus Talsu pašvaldībā, Rimčikā var paķert līdzi popkornu, bet kāds švakāku nervu īpašnieks arī «Pipariņu», protams, lai ierīvētu salstošās pēdas šajā drēgnajā vasarā, ko drīzāk gribētos nosaukt par otro ziemu.
Ja nav pieņemts par nopietnām lietām smieties, tad tagad neizpratnes un šoka smiekli paši lien ārā, un nepārtraukti gribas jautāt: «Jūs to nopietni?» Un arī Talsu novada pašvaldības izpilddirektors Modris Jaunvalks uzrakstījis iesniegumu par atbrīvošanu no amata, jo jutis, ka daži Talsu novada domes deputāti regulāri apšaubījuši viņa un izpildvaras darbu. Noteikti tīri cilvēcīgi tur nosēdēt nevarēja un tas bija tikai laika un nervu jautājums. Brīžam nespēju saprast, uz kurieni mēs ejam un vai kāds to šovu pasūta? Atbilde jau noteikti ir apstiprinoša, bet varbūt vajag nomainīt kordiriģentu? Nu nav vairs laiki, kad ballītē dīdžejs liek savu mīļāko «Lambadu», jo viņam ir kasešu atskaņotājs, kāda nav citiem, un pārējiem jādanco, kaut soļus nemāk un par ko dzied, arī nesaprot. Ir demokrātija, kas mums jau entos gadus izskatās pēc DĒMŌNkrātijas. Tad nu mans ieteikums un domas par to neuzticības izteikšanu un uzteikšanu: «Tak liecieties mierā un sāciet uzticēties! Apsēdieties pie apaļā galda un par kaut ko esiet VIENPRĀTĪBĀ — kaut vai tajā, ka noliksiet savas ambīcijas un mīlēsiet talseniekus. Un beidziet deķi katrs vilkt savā virzienā! Varbūt ir pazudusi galvenā patiesība, tādēļ es to atgādināšu: JŪS ESAT KALPI, NEVIS KUNGI! Jā, kalpi! Un tas nav ne ar kādu nicinošu nokrāsu vai ironiju. Būt tautas kalpam ir liels gods, jo tam ir pievienotā vērtība — uzticēšanās. Un tā atnāk tikai un vienīgi tad, kad ir pieņemts lēmums cienīt otru un nevērtēt sevi augstāk par citiem. Augstprātībai ir jānomirst! Tā būs īstā laimes atslēga. Talsu dome nav bērnudārzs, kur lieli vīri un sievas sēž smilšu kastē un ar lāpstiņu sit cits citam pa galvu. Vienotībā ir
spēks, jo nekas, kur valda šķelšanās, ilgi nepastāv.

Aldis Bite-Bitītis
no Talsu novada