Vienīgajā Nacionālās pretošanās kustības muzejā Latvijā

Kultūra

Vien pusstundas braucienā no Talsiem iespējams nokļūt Nacionālās pretošanās kustības muzejā, kas atrodas Rendā Kuldīgas novadā. Lai arī ierasti atspoguļojam vien bijušā Talsu rajona četru novadu objektus un tēmas, nolēmām šim principam pārkāpt, jo šis ir vienīgais muzejs Latvijā, kas veltīts šai tēmai.
Muzeju Rendas pusē izveidoja un pirmo kārtu 2014. gadā atklāja un nepārtrauktu darbu tā ierīkošanā turpina Rubeņa fonds (dibināts par godu Latvijas armijas leitnantam Robertam Rubenim), kurā ir aptuveni 150 aktīvu dalībnieku. Pirms tam fonds izveidojis arī Rubeņa bataljona piemiņas muzeju Ventspils novadā.
Mēs tiekamies ar fonda valdes locekli Andreju Ķeizaru,
kurš ir absolūts vēstures entuziasts un Latvijas valsts patriots. Ikdienā A. Ķeizars dzīvo Usmā. Klausoties viņa aizrautīgajā, zinošajā un precīzajā stāstījumā, ir skaidrs, ka bez šādas degsmes muzeja droši vien nebūtu. Izrādās, viņš savulaik studējis vēsturi un kādu laiku arī strādājis par vēstures skolotāju.
Teritorijā, kur ierīkots muzejs, savulaik bijusi mežniecība. Fonda locekļiem aktīvi darbojoties, piesaistot gan Eiropas Savienības fondu, gan pašvaldības līdzekļus, izdevies atjaunot divas ēkas, kurās ierīkotas ekspozīcijas. Jaunākā no abām ēkām, kur agrāk bijusi klēts, atklāta vien pērn septembrī. Netālu no šīs vietas 1945. gadā notika viena no lielākajām nacionālo partizānu kaujām, saukta par Āpuznieku kauju, kurā Kabiles kaujas grupa vēlējās atgūt zaudēto Latvijas neatkarību. Jaunā ekspozīcija stāsta arī par šiem notikumiem. Lai arī sākotnēji bija iecerēts muzeju ierīkot tikai par Kurzemes reģionu, saprotot, ka tuvākajā laikā nevienam nav plānots to veidot visas valsts kontekstā, pieņemts lēmums muzejā atspoguļot nacionālās pretošanās kustību visā Latvijā.
Ekspozīcijas abās muzeja ēkās atklāj periodu latviešu tautas vēsturē (1940.—1990. gads), kad svešzemju bruņoto akciju un agresijas rezultātā bija zaudēta Latvijas brīvība un neatkarība. Centrālā uzmanība veltīta nacionālo partizānu karam, kas risinājās no 1944. līdz 1956. gadam. Muzeju veidojis Rubeņa fonds sadarbībā ar tuvējām pašvaldībām, Latvijas Okupācijas muzeja speciālistiem, novadpētniekiem un vēstures pētīšanas entuziastiem.
Ja ir vēlme doties uz muzeju,
lai iepazītos ar tur pieejamo informāciju, jārēķinās, ka tur nāksies pavadīt krietnu laiku, jo pieejamo materiālu klāsts ir ļoti plašs. Tā laika liecības, apraksti, izpētes materiāli, kartes, izvilkumi, faktoloģija, kauju apskati, arī neskaitāmi videomateriāli, ko iespējams noskatīties. Papildu tam, protams, arī tā laika liecības dažādu ieroču un sadzīves priekšmetu veidā. Turklāt fonds vēlas izmantot teritoriju, kas ir ap muzeja ēkām, piemēram, ir jau ierīkota tranšeja un bunkurs, šķēršļu josla ar baļķiem, bet nākotnē iecerēts izveidot vēl citus objektus, kur veikt aktivitātes. Turklāt liels darbs jāiegulda, lai akreditētu muzeju.
«Pretošanās kustība līdz šim Latvijā pētīta diezgan vāji. Šajā muzejā viss ir kompleksā — gan mūsu pētniecība, gan ekspozīcijas materiāli. Kādi spēki nu mums ir, tādi ir,» pauž A. Ķeizars. Viņš arī uzskata, ka mūsu valstī pārāk maz tiek godināti brīvības cīnītāji, lielāko uzmanību pievēršot cietušajiem, jo sevišķi no padomju okupācijas režīma. Aizklīstam arī sarunās par to, cik labi jaunā paaudze pārzina mūsu valsts vēsturi, uzsverot, ka tā ir ikviena atbildība, lai par Latvijai nozīmīgiem notikumiem un procesiem izglītotu sabiedrību.