Uz mērsradznieku jautājumiem atbild Roberts Šiliņš un Jānis Budreika

Mērsraga novads

Laikraksta «Talsu Vēstis» redakcija saņēma mērsradznieku vārdā rakstītu vēstuli ar jautājumiem, kas vietējiem iedzīvotājiem rada neizpratni. Tajā pausts lūgums atbildes saņemt no Mērsraga domes priekšsēdētāja Roberta Šiliņa un ostas pārvaldnieka Jāņa Budreikas, tās publicējot laikrakstā.
Tika iesūtīti un uzdoti četri jautājumi, tāpēc devāmies tikties ar Robertu Šiliņu un Jāni Budreiku, lai saņemtu atbildes un apskatītu savām acīm sasāpējušās problēmvietas.
Vai būs piekļuve jūrai?
«2017. gadā savā priekšvēlēšanu programmā J. Budreikas partija bija ierakstījusi — «atjaunosim un labiekārtosim piekļuves vietas jūrai Jēgerlejā, Mērsraga centrā blakus ostas teritorijai un pie «Auču» mājām». Iedzīvotāji jautā, cik ilgi būs iespējams vispār piekļūt pie ziemeļu mola, ejot pa asfaltu, kas ir nesen uzliets, ja reiz ir labi redzams, ka tiek uzstādīts žogs un pat vārti? Iedzīvotāji ir neizpratnē par to, kāpēc vajadzēja solīt atjaunot un labiekārtot piekļuvi, ja tomēr beigās tiek veidota «slēgtā zona». Agrāk tika runāts par to, ka tur nevar liet asfaltu, jo ir daudz aizsargājamo augu. Vai tagad tur vairs neviena aizsargājamā auga nav? Vai tiek ievērots nosacījums par tauvas joslām?» jautāts vēstulē.
Roberts Šiliņš un Jānis Budreika par asfaltēto ceļu, kas tikko uzliets, atbild, ka šis ceļš nekad nav bijis domāts, lai kāds pa to pastaigātos. To būvējis ostas uzņēmējs savām vajadzībām. Un osta, kā jau zināms, ir slēgta teritorija, bet pa ostas ārējo malu ir izbūvēts dambis, kur būs sēta, gar kuru visiem būs iespēja nonākt līdz jūrai. J. Budreika piebilst, ka tur ir izbūvēta divu metru plata josla. Bet, protams, nevarēs braukt ar automašīnām. Šiliņa kungs min, ka tie, kas uztraucas par aizsargājamajiem augiem, var neraizēties, jo tajā teritorijā tādu nav un nav bijis. Tieši pretēji — tā ir rūpnieciski degradēta teritorija. Par kādiem augiem gan var būt runa? Reti augi ir piejūras pļavās, un tas nav turpat blakus, bet gan gabalu uz priekšu — pie Jēgerlejas. «Un tur nevienam neko rakt, taisīt, protams, neļauj, bet ostas teritorijā ir uzpludinātas smiltis, un ir pilnīgi cits stāsts, kam nav nekā kopīga ar retajiem augiem,» komentē novada domes priekšsēdētājs.
J. Budreika papildina, ka, runājot par žogu, ostas teritorija ir režīma teritorija. Un šogad, piemēram, komersantam teritorijā stāvējis «stividors», ar ko veic kraušanas darbus, tam bija izdauzīti visi stikli un tas bijis izdemolēts, bet iepriekšējā gadā šķeldu kaudzē, kas atrodas ostas teritorijā, bija samestas plastmasas pudeles. Par šiem nekārtību jautājumiem runāts valdes sēdē, un tika pieņemts lēmums izbūvēt žogu. «Tas ir arī drošības dēļ. Tās pašas šķeldu kaudzes — bērni tiek tām klāt. Ja viņi līstu augšā, tos ļoti viegli varētu nemanot aprakt, un neviens pat nezinātu, kur bērns pazudis. Jēkabpilī tāda līdzīga traģēdija bijusi smilšu kaudzē. Tur, kur ir baļķu kaudzes un šķelda, tur visiem pieeja nav vajadzīga. Tas pat nav normāli, jo tā ir ražošanas teritorija,» skaidro ostas pārvaldnieks.
Pie ziemeļu mola ir iespējams piekļūt un arī būs, tikai nevarēs to darīt ar automašīnu, kas nav nekāds jaunums, vienīgi pašlaik esot tāda iespēja, kamēr nav uzlikti vārti. «No jūras puses nav problēmu aiziet līdz molam. Netiek nemaz plānots, ka piekļūšana varētu tikt pārtraukta, tieši otrādi — domājam par to, kā pie ziemeļu mola varētu piekļūt vienmēr un normāli, bet, kā jau minēju, ne ar automašīnu,» saka R. Šiliņš.
J. Budreika komentē «Auču» mājas iemītnieku jautājumu: «Pat mājaslapā bijusi informācija, ka tur uztaisītais dambītis reizi vai divreiz mēnesī tiek remontēts, jo applūst. Tur tiek appļauta zāle, ir uzstādīts soliņš. Šogad divreiz tur ir jau pļauts, būs arī trešā reize. Vieta ir apmeklējama un uzturēta, un iedzīvotāji tur iet un ir apmierināti — tāpat kā ar Jēgerleju.»
R. Šiliņš neslēpj pārliecību, ka ir lietas, par kurām iedzīvotājiem vajadzētu vairāk uztraukties, piemēram, par to, kā Mērsragā tiek taisīti ceļi, kas jau ir bīstami. Piemēram, tiek uzbērti akmeņi, pirms sāk līt, un pēc tam pusotru nedēļu akmeņi lido pa gaisu un māšīnām tiek izsisti stikli. «Kad piezvanīju un jautāju, vai tā drīkst, man atbildēja, ka tā neesot mana darīšana un tā ir valsts nauda. Ir pasūtīts asfalts, un tiek izpildīts pasūtījums,» turpina domes priekšsēdētājs. Par tādām lielām lietām būtu jāuztraucas, jo asfalta garantija ir pieci gadi, un pēc pieciem gadiem mums teiks: «Jums taču tikko taisīja ceļu! Ko jūs vēl gribat?»
Atbildot uz jautājumu, vai tiek ievērots nosacījums par tauvas joslām, J. Budreika atbild apstiprinoši.
Vai ir izveidota mobilā pirts un veļas mazgātava pie Mērsraga novada invalīdu atbalsta centra? Kas vispār notiek Mērsraga invalīdu biedrībā, ja iedzīvotāji netiek nekādā veidā informēti par biedrības aktivitātēm?
Jānis Budreika teic, ka ir palīdzējis invalīdu atbalsta centram sagatavot projektu par mobilo pirti. Un projekts ticis iesniegts aizpagājušogad «Talsu rajona partnerībā», kad bez šī projekta tika iesniegti vēl divi, un loģiski ir tas, ka visus trīs neatbalstīs. Tika iesniegts projekts par krēsliem un aprīkojumu Mērsraga kultūras namā, otrs projekts bija par trenažieriem pie skolas, bet trešais — invalīdu centra projekts. «Mobilajai pirtij bija atbalsts no pašvaldības, bet netika iedoti Eiropas fonda līdzekļi. Bija domāts tieši par Eiropas fonda līdzekļiem būvēt šo pirti. Un, cik es zinu, veļas mazgāšanas iespējas centrā ir,» komentē J. Budreika. Par centra darbību ir iespējas prasīt vadītājai Daigai Skvorcovai, kas 15. jūlijā būs atpakaļ no izbraukuma un varēs atbildēt uz jautājumiem. Tad arī būs iespēja darbību atpoguļot laikrakstā, ja nu reiz iedzīvotājiem ir interese. «Centrā ir veikti daudzi uzlabošanas darbi un visas aktivitātes, kas veiktas, ir par projektu finansējumu, jo «dzīvas» naudas jau nav. Ja projekts ir atbalstīts, tad notiek arī darbošanās. Un nevajag aizmirst, ka pašvaldība ir uzbūvējusi sporta zāli, un tagad tīri loģiski nav liekas naudas, ko varētu vienkārši «ielikt» pirtī. Ir citas prioritātes — apkure, skola, bērnudārzs… Ir daudz ikdienas darbu, kas prasa finansējumu. Šogad un visdrīzāk arī nākamgad pašvaldībām valsts kredītu nedod, līdz ar to bez valsts kases kredītiem, jo citur pašvaldībai nemaz likums neļauj ņemt, mazai pašvaldībai nekādu attīstīšanās iespēju nemaz nav, jo tas ir nepieciešams kaut vai, lai nodrošinātu līdzfinansējumu,» paskaidro Roberts Šiliņš, turpinot stāstīt, ka projektus, kuri bija paredzēti īstenot ar valsts kredīta līdzfinansējuma palīdzību, tagad pašvaldība ir spiesta finansēt no savas budžeta naudas, kas nozīmē to, ka nekam citam līdzekļu vispār nepietiek, jo naudas ir tik, cik ir.
Kas ir netīrais ūdens, kurš tek jūrā no SIA «IMS» puses?
Šis jautājums gan neesot pašvaldības kompetencē, jo uzņēmums ir privātīpašums; tas tagad bankrotējis, un patlaban nav neviena, kam paprasīt. Bet, tā kā šis jautājums ir aktualizēts, aizbraucot aplūkot vietu, redzam, ka jūrā ieplūst maza tērcīte un ūdens tajā nav netīrs un nav arī smakojošs. Roberts Šiliņš un Jānis Budreika neredz pamatu raizēm un uztraukumam.
Kad tiks sakārtots Mērsraga tilts centrā, kas tika solīts «Mēs Mērsraga novadam» programmā?
Roberts Šiliņš atbild: nevienam nav noslēpums, ka praktiskais darbs, lai tiltu sakārtotu, noritēs 2020. gadā. Tas ir valsts īpašums. Pagājušajā gadā valsts pašvaldībai prasījusi saskaņošanu, un pašlaik projektēšanas darbi rit pilnā sparā. Vairāk gan R. Šiliņš neko nevarot komentēt, jo tā nav pašvaldības kompetence.
Cilvēkiem ir paskaidrots, ka 2020. gadā sakārtos tiltu pār kanālu Mērsragā un 2021. gadā — pār Grīvas upi Upesgrīvā.