SIA «Talsu ūdens» nevar izpildīt pamatpienākumus. Deputāti izvēlas nodzēst nelielu ugunsgrēku

Uzņēmējdarbība

Talsu novada domes deputāti 27. jūnijā nolēma piešķirt papildu 45 000 eiro SIA «Talsu ūdens» pamatkapitālā, kas nepieciešams, lai sakārtotu Pastendes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) stacijā būtiskākās problēmas. Uzņēmuma vadība uzsver — esošais vienotais tarifs visa novada teritorijā nenosedz nepieciešamās investīcijas, tāpēc ieguldījumi no pašvaldības puses būs nepieciešami arī turpmāk. Turklāt iedzīvotājiem jārēķinās ar tarifa pieaugumu nākamgad. Tiekamies ar SIA «Talsu ūdens» valdes locekli Igoru Kudi, kurš izskaidro situāciju uzņēmumā.
2015. gadā SIA «Talsu ūdens» pakāpeniski sāka pārņemt ūdenssaimniecību visā novadā. Šogad atlicis vēl Laucienes, Balgales un Ķūļciema pagasts. Pārņemot teritorijas, uzņēmuma vadība pat nevarēja stādīties priekšā, kas viņus sagaidīs, jo bija priekšstats, ka vairums teritorijās taču realizēti Eiropas Savienības (ES) ūdenssaimniecības projekti un visam jābūt sakārtotam. Izrādījās, ka daudzās pārvaldēs ūdenssaimniecības infrastruktūra ir nolietota vai pat avārijas stāvoklī, jo ES projekti realizēti vien daļā teritorijas. Būtiski pieminēt īpaši Valdemārpils un Sabiles pilsētu, kur joprojām ir 20. gadsimta beigu posmā izbūvēti tīkli. Kopš pārņemšanas procedūras uzsākšanas SIA «Talsu ūdens» likvidējusi jau vairāk nekā 180 avāriju, veikusi investīcijas gan ūdens atdzelžotavās, gan notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
Būtiski, ka uzņēmumam, pārņemšanas procedūru uzsākot, pašvaldība nav piešķīrusi papildu finanšu līdzekļus, lai SIA «Talsu ūdens» varētu nodrošināt visu darbam nepieciešamo tehniku un veikt ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanu. Turklāt vienotais tarifs novadā, ieņēmumi no ūdens un kanalizācijas sniegtajiem pakalpojumiem, nesedz iekārtu ekspluatācijas izdevumus, līdz ar to nav iespējams veikt investīcijas un nodrošināt nepieciešamos uzturēšanas darbus, piemēram, attīrīšanas iekārtās. Rezultātā uzņēmums nepārtraukti nonāk aizvien lielākos mīnusos.
Tagad I. Kudem aicinot deputātus piešķirt finansējumu 233 349 eiro apmērā, šāds priekšlikums tika uzņemts ar izteiktām negācijām, noraidījumiem un pārmetumiem uzņēmuma vadītājam. «Talsu Vēstis» atgādina, ka I. Kude šajā amatā strādā kopš 2015. gada, un ūdenssaimniecības infrastruktūra daudzviet novadā bijusi sliktā tehniskā stāvoklī jau līdz tam laikam. Ne velti intervijā kā vienu no jautājumiem I. Kudem vaicāju, vai viņš nav domājis par darba uzteikšanu, jo viņam ikdienā jāklausās nepamatotos pārmetumos un jāsakārto pārņemto teritoriju infrastruktūra. Viņš vaļsirdīgi atzinās, ka tādas domas bijušas, bet to nedarīšot, jo, viņaprāt, tā būtu gļēva rīcība. Viņš centīšoties izvilkt uzņēmumu virs ūdens, cik vien ilgi viņam to ļaus.
— Kā jūs raksturotu pārņemto teritoriju ūdenssaimniecības infrastruktūru?
— Pirmajās pārvaldēs, kur pārņēmām ūdenssaimniecību, tā bija salīdzinoši sakārtota, piemēram, Laidzē. Bet, procesu turpinot, tā nebija visur, gluži otrādi. Tika konstatēti inženierkomunikācijas tīkli bez zināma trasējuma dabā, kuri ir avārijas stāvoklī, kā arī nokalpojušas attīrīšanas iekārtas no kolhozu laikiem. Lai tas viss darbotos atbilstoši Vides dienesta prasībām, jāiegulda ievērojami līdzekļi, bet SIA «Talsu ūdens» praktiski nav citu ieņēmumu, kā vien tarifs. No tarifa ienākumiem šo visu sakārtot nav iespējams, tāpēc uzņēmuma līdzekļi ir strauji sarukuši. Ja iepriekš pārvaldēs notika avārijas vai vajadzēja ko investēt, to kārtoja pārvaldes, tātad par pašvaldības līdzekļiem, līdz ar to tas netika pamanīts kopējā budžeta ietvaros. Tagad tas ir uz SIA «Talsu ūdens» pleciem un viss jāsedz no ūdens un kanalizācijas ieņēmumiem, tāpēc nonākam mīnusos, jo mums tam nedod līdzekļus.
Daudzās pārvaldēs ir nolietoti ūdens, kanalizācijas tīkli (Sabilē pat 50 gadus veci), nepārdomāti realizēti Eiropas Savienības projekti, daudzi no tiem pamatīgi uzpūsti, kā rezultātā ūdens attīrīšanas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatācija ir dārga un neekonomiska. Ievērojami finanšu resursi neplānoti jāiegulda to uzturēšanā, darbības uzlabošanā un pat pārbūvē.
— Jums ievērojami pieaudzis apkalpojamo teritoriju skaits, vai tas nozīmē, ka algojat arī papildu darbiniekus?
— Kad sākām pārņemt teritorijas, mums bija 35, tagad — 36 darbinieki. Tā ka pārmest, ka mēs kaut kur izšķērdējam līdzekļus, ir nekorekti. Uzņēmumā vairs nav, ko samazināt, gluži otrādi — jau vairākkārt esmu uzsvēris deputātiem, ka mēs nepildām savus pamatpienākumus, jo nav tehniskā nodrošinājuma. Un darbinieki ļoti daudz strādā virsstundas avāriju dēļ. Ja mums tiek prasīts samazināt izdevumus, tad vienīgais variants ir — sliktāk vai mazāk darīt darbu. Bet tagad, kad veicamā ir ārkārtīgi daudz, tas vienkārši nav iespējams.
— Cik saprotu, arī piešķirtie 45 000 eiro neatrisina visas problēmas, ko nepieciešams novērst šeit, Pastendes NAI stacijā (tā apkalpo arī Talsu pilsētu)?
— Šīs NAI nodotas ekspluatācijā 2002. gadā. SIA «Talsu ūdens» pēdējos trīs gados tajās ir veicis apjomīgas investīcijas, remontējot un iegādājoties dažādas iekārtas: sūkņus, gaisa pūtējus, dūņu centrifūgu, automātiskās rupjo nosēdumu restes u. c. Ir daļēji atjaunota automātika, uzlabots iekšējais un ārējais apgaismojums, daļēji restaurēts viens no trim baseiniem, veikti lieli ieguldījumi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā. Bet ir vēl vairāki jautājumi, kas jāsakārto, to savā izvērtējumā norādījis arī uzņēmums SIA «Lakalme», kas esošo iekārtu tehnisko stāvokli novērtējis kā kritisku. Piemēram, nepieciešams sakārtot ventilācijas sistēmu, novērst betona plaisas baseinos, izveidot ceļu apkārt attīrīšanas ietaišu baseiniem, nomainīt sūkņus un mikserus, nomainīt automātisko vadību, izveidot sadzīves notekūdeņu pieņemšanas punktu no decentralizētās kanalizācijas (noteikumi paredz, ka līdz 2021. gada beigām tādi punkti jāizveido arī citviet novadā; viena šāda punkta izveide izmaksā aptuveni 100 000 eiro) un vēl citi jautājumi.
— Tātad tas ir jāsaprot, ka papildu ieguldījumi no pašvaldības puses ir neizbēgami.
— Tieši tā. Turklāt vairākas reizes esmu uzsvēris, ka ir jādomā, ko iesākt ar notekūdeņu dūņām, bet šis jautājums katrreiz tiek aizmirsts. Drīz vairs nebūs, kur tās likt.
— Un, lai stabilizētu uzņēmumu ilgtermiņā, nāksies palielināt tarifu?
— Diemžēl, lai nosegtu pieaugošās izmaksas, esam spiesti celt 2015. gadā pieņemto tarifu, kas tika izveidots uz Talsu, Stendes pilsētas un Lībagu pagasta bāzes. Pārņemot Sabiles, Valdemārpils pilsētu un pārējos pagastus, vietējais tarifs tika samazināts, pielietojot to vienotu visam novadam. Pašlaik tiek strādāts pie jaunā tarifa izveides, kuru iesniegs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izskatīšanai un, visticamāk, ka nākamā gada februārī, martā to apstiprinās.

Piebilde par Pastendes NAI staciju
To, ka ūdenssaimniecības infrastruktūra nav labā stāvoklī, jau gadiem ilgi zina liela daļa Talsu novada domes deputātu, kuri ievēlēti atkārtoti. Piemēram, «Talsu Vēstis» 2013. gadā rakstīja par slikto tehnisko stāvokli Pastendes NAI stacijā, turklāt pašreizējais deputāts Ģirts Kalnbirze, kurš tobrīd bija SIA «Talsu ūdens» valdes loceklis, laikrakstam skaidroja: «Ja viss no jauna uztaisīts (stacija — aut.), tas nenozīmē, ka pēc tam nekādi ieguldījumi nav nepieciešami. Ja nav mērķtiecīgas ekspluatācijas, pareizi veiktas apkopes, tad ilgtermiņā nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi.»
SIA «Talsu ūdens» apgalvo, ka visus šos gadus ir plānoti atjaunojuši attīrīšanas iekārtas esošā budžeta ietvaros, kas gan nav bijis pietiekams. Līdz ar to arī jautājums — kādēļ Talsu novada domes deputāti, zinot par situāciju Pastendes NAI stacijā un arī citur novadā, ir tik sašutuši par nepieciešamību ieguldīt uzņēmuma pamatkapitālā trūkstošos 233 349,00 eiro? Vai iespējamā atbilde varētu būt — bailes no negatīvas vēlētāju reakcijas?

SIA «Talsu ūdens» — Talsu novada pašvaldības kapitāldaļu uzņēmums, kas novada iedzīvotājiem nodrošina ūdenssaimniecības pakalpojumus: no dzeramā ūdens piegādes līdz kanalizācijas tīklu uzturēšanai. Kopš 2015. gada uzņēmums pakāpeniski pārņem visa novada teritoriju, process būs pabeigts līdz šā gada novembrim.