Neparedzamais un prognozējamais

Viedokļi

Cik gan neparedzama un neprognozējama dažkārt var būt māte Daba, tās varenie, nepielūdzamie un nevaldāmie spēki, kas, iespējams, vadās tikai no saviem, mums neizprotamiem, nepārvaramiem likumiem un likumsakarībām. Kaut arī mēs dzīvojam 21. gadsimta sākumā un mums pieejamas daudz modernākas tehnoloģijas, salīdzinot ar mūsu priekštečiem, tomēr jo-projām pastāv apstākļi un situācijas, kurās, iepretī visvarenajiem dabas spēkiem, cilvēks ir pagalam bezspēcīgs. Un šādos brīžos ikviens var justies laimīgs, ja vispār saglabājis savu dzīvību, par materiāliem zaudējumiem vispār nerunājot. Šādas pārdomas, iespējams, ne tikai man, neviļus raisījās pavisam nesen — pagājušajā sestdienā, kad negants virpuļviesulis Balvu novada Bērzpils pagastā tikai pāris minūšu laikā nopostīja trīs mājsaimniecības. Ar dronu uzfilmētajā videomateriālā no televizora ekrāna pavērās pavisam neiedomājams, gandrīz ireāls skats ar vairākām sagrautām celtnēm, no kurām viena pilnībā palikusi bez jumta. Šī postaža drīzāk atgādināja kādu ārzemju kinožurnālos redzētu skatu, nevis mūsu mazās Latvijas mierīgo, vasaras pilnbriedā ziedošo ainavu. Pašā dienas viducī, vissaulainākajā un siltākajā vasaras mēnesī vienā mirklī sagrauts četru paaudžu ieguldīts darbs, iedzīve, mājokļi, elektrības stabi, izgāztas paprāvas meža platības, ar saknēm izrauti vareni koki, nopostīta pagasta kapsēta. Labi, ka neviens cilvēks šajā dabas kataklizmā nav zaudējis dzīvību. Jācer, ka bez pajumtes palikušajiem ļaudīm tiks sniegta palīdzība dzīvojamo ēku atjaunošanā un pēc kāda laika tās atkal būs derīgas dzīvošanai.
Tomēr šis notikums lieku reizi liek apjaust, cik neaizsargāts un bezpalīdzīgs var izrādīties katrs no mums dabas stihijas priekšā, pat atrodoties šķietamā drošībā. Cik nesvarīgas, otršķirīgas un gaistošas dažkārt mēdz būt materiālas lietas, liekot vairāk piedomāt par citām, tīri cilvēciskām vērtībām. Tādām kā nesavtība, drosme, pašaizliedzība un Dzimtenes mīlestība, kas neapšaubāmi piemita un kurām būtu jāpiemīt katram Latvijas armijas karavīram, sākot no viszemākā ierindnieka līdz pat visaugstākajam virsniekam. Šajās dienās mūsu armija atzīmē 100. jubileju un tiek organizēti dažādi šim nozīmīgajam notikumam veltīti pasākumi dažādās Latvijas vietās. Vispirms, protams, tajās, kas tieši saistītas ar mūsu armijas vēsturiskajām kauju vietām un uzvarām, arī upuriem, kas ziedoti valsts brīvības un neatkarības vārdā. Kā zināms, Latvijas armija dzima un veidojās Neatkarības kara dramatiskajās dienās, savukārt tika likvidēta pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas un atkal izveidota no jauna 90. gadu sākumā pavisam neprognozējamos un nedrošos apstākļos, laikā, kad par NATO mēs vēl varējām tikai sapņot. Tas bija laiks, kad trūka ieroču, formas tērpu un nepieciešamā aprīkojuma, bet Latvijas armijas karavīros valdīja spēcīgs patriotisms un nepārprotama pārliecība, ka visas šīs grūtības drīz tiks pārvarētas un nākotnē viss būs arvien labāk. Tolaik Latvijā joprojām pastāvēja obligātais militārais dienests un zināms skaits jaunekļu katru gadu tika iesaukti armijas rindās, lai sargātu savu valsti. Turpretī tagad Latvijas armijā pastāv vienīgi profesionālais dienests un viens no būtiskiem faktoriem ir salīdzinoši augstais atalgojums iepretī citām ne mazāk nozīmīgām profesijām. Šim apstāklim ir gan savas priekšrocības, gan arī mīnusi, piemēram, sabiedrības un armijas saites tādējādi vairs nav tik ciešas kā 90. gados un 2000. gadu sākumā. Tomēr gribas ticēt, ka arī šodien Latvijas karavīriem nav zudis agrāko gadu patriotisms līdz ar krietni labāku materiālo nodrošinājumu un viņi ir tikpat gatavi izpildīt savu pienākumu kā mūsu kareivji 1919. gadā.