«Mēs esam no dabas nākuši un dabā dzīvojam»

Veselība

Lai gan vasara ir gandrīz pusē, tas gan nenozīmē, ka vairs nedrīkst un nav augu, ko vākt, lai sagatavotu krājumus nākamajam gadam. Talseniece, augu izzinātāja Evita Šmithena uzsver — augā spēks ir tad, kad tas ir savā pilnbriedā. Un tad arī tas jāvāc.
— Vai, tavuprāt, cilvēki pēdējos gados atgriežas un aizvien vairāk grib pievērsties veselīgam dzīvesveidam, tautiskajai dzīvesziņai?
— Daļa sabiedrības tādi ir, bet ne visi. Tas saistīts arī ar plaši pieejamo infromāciju internetā. Cilvēkiem ir iespēja daudz ko uzzināt. Protams, gribētos, lai viņu ir vairāk, jo galu galā — mēs esam no dabas nākuši un dabā dzīvojam.
— Kā ir ar tevi — vai par augiem interesējies nesen?
— Bērnībā vācu dažādus augus, ejot līdzi omei. Viss notika pakāpeniski, dabiski, katru gadu pienākot klāt kādam augam. Apzināti tējas lasu aptuveni 14 gadus. Sākumā gan tikai sev un draugiem, bet tad reģistrējos PVD un arī kā saimnieciskās darbības veicēja, un tagad to daru oficiāli. Piedāvāju augu valsts izcelsmes produktus, galvenokārt tējas, bet nedaudz arī sīrupus, čatnijus un pulverīšus.
— Daudz un dažādos rakstos tiek uzsvērts, ka augi jāsavāc līdz vasaras saulgriežiem, jo tad tiem esot vislielākā enerģētiskā vērtība. Bet diez vai tas nozīmē, ka tagad vairs nav, ko vākt?
— Protams, jo ir augi, kuri zied tikai pēc saulgriežiem. Augā spēks ir tad, kad tas ir savā pilnbriedā — ziedēšanas sākumā vai rudenī (saknes), atkarībā, kas vācams.
— Gandrīz puse vasaras aizvadīta, bet kādus augus vēl iespējams savākt?
— Iespējams, jūras pusē vēl ir liepziedi, joprojām zied vīgriezes, asinszāle, sarkanais āboliņš, raudenes, biškrēsliņi, pelašķi, pie jūras kāpās var lasīt mārsilu, augustā atmatās otrreiz var vākt raskrēsliņu. Ieteiktu cilvēkiem vākt augus saprātīgi. Piemēram, ja ieej plašā vīgriežu pļavā, nevajag to lasīt maisiem un piekrāmēt pilnu automašīnu, lai pēc tam izsviestu ārā, jo nav iespējams tik daudz izžāvēt vai patērēt.
— Kādi ir galvenie pamatprincipi, kas jāievēro, žāvējot tēju?
— Nav ieteicams to darīt tiešos saules staros un uz apdrukātu avīžu, žurnālu lapām.Vislabāk žāvēt uz balta papīra, vietā, kur cirkulē gaiss. Ir tējas, ko var siet buntītēs un tādā veidā arī kaltēt, kaut kur pakarinot. Uz auduma žāvēt neieteiktu, jo audums uzsūc mitrumu, un tad to atkal atdod. Savukārt uzglabāt var burkās, papīra turzās, auduma maisiņos. Respektīvi, traukos, iepakojumos, kas ir pilnībā noslēgti un tajos nekas nevar iekļūt, piemēram, kodes.

— Cik ilgi ieteicams uzglabāt tēju un ko tu ieteiktu darīt ar to, ko vairs nevar dzert, bet mest ārā ir žēl?
— Ja augi ir pareizā laikā vākti un pareizi izžāvēti un uzglabāti, tad divus gadus droši. Mizām un saknēm tas var būt ilgāk, pat līdz pieciem gadiem. Pavasarī nevajadzētu mest ārā neizdzertās, pērn savāktās tējas, jo nevar zināt, vai šajā vasarā būs iespējams attiecīgo augu ievākt. Un, ja tomēr ir, tad veco nevis izmest ārā, bet izmantot, piemēram, kāju vannītēs, skrubīšos, pagatavot uzlējumu un izskalot matus vai pieliet uzlējumu ūdenim, ar ko mazgā grīdas. Man, piemēram, šim nolūkam patīk vībotne, kas sniedz svaiguma sajūtu.
— Cik pareizi ir dzert vienu un to pašu tēju katru reizi un dzert dabīgo tēju katru dienu?
— Mana sajūta ir, ka organisms katru reizi no tējas vai maisījuma paņem sev vajadzīgo. Ikdienas tējai vajadzētu mainīt proporcijas un kombinācijas, jo katrai ir maksimāli ieteicamais lietošanas laiks. Ilgstoši vienu un to pašu tēju noteikti nevajag dzert. Protams, ja ir kādas veselības problēmas vai, piemēram, sieviete gaida bērniņu, ir jānoskaidro, kādas tējas drīkst lietot un kādas ne.
— Nereti cilvēki pārāk aizraujas ar dažādiem ēdieniem un dzērieniem svētkos. Kādas tējas tu ieteiktu lietot pēc tam, lai palīdzētu organismam atkopties?
— Tās ir tējas, kas stimulē un veicina gemošanas sistēmas darbību, un tīra organismu. Piemēram, pelašķis, bērzu lapiņas, kam ir organismu attīrošas un vielmaiņu stimulējošas īpašības (ievāc pavasarī, kamēr sveķainas), lazdu miza tīra asinvadus (ievāc pavasarī).
— Augu pārzināšana, to vākšana un ietekme ir ļoti plaša, smalka zinātne. Kurus avotus izmantot informācijas iegūšanai? Piemēram, internetā ir bezgala daudz aprakstu, bet kā zināt, kas ir uzticams un kas ne?
— Vajag pārbaudīt, kas ir informācijas autors. Piemēram, varu ieteikt Vijas Eniņas grāmatas, darbus. Internetā ir labas vietnes www.latvijasdaba.lv un www.termorelax.com. Arī grāmatnīcā, vēloties iegādāties kādu grāmatu par šo tēmu, ir jāizvērtē autori — vai viņš ir jomas speciālists, kāpēc šādu grāmatu sastādījis? Jāizlasa priekšvārds. Nereti nācies redzēt apkopojumus, kur ir pilnīgas aplamības, izskatās, ka tur «samests» viss iespējamais no interneta, bez nekādām zināšanām. Internetā redzēti dažādi brīnumi, piemēram, sākoties pavasarim, parādās raksti par to, ka vajag lietot uzturā labās nezāles, bet tiem pievienotas ļoti neatbilstošas bildes. Un tad brīnāmies: katru gadu cilvēki saindējas. Vajag lasīt tos augus, kurus zinām. Ja gribam lasīt kaut ko jaunu, tad vajag par to pārliecināties no drošiem avotiem.