Lauku dienā — arī vērtīga lekcija par augsnes auglību

Lauksaimniecība

2. jūlijs Stendes pētniecības centrā iesākās ar Lauku dienu, kur pieteikumā dotā ražas sakarību formula pasākuma laikā ļāva izvērtēt savas saimniekošanas veiksmju un neveiksmju iemeslus, saprotot, ka raža = augsnes auglība + šķirne + audzēšanas tehnoloģija.
Laukkopības konsultane Ilona Vīnkalne, kuras pārstāvētā kompānija ikdienā ņem augsnes paraugus, veic augsnes analīzes un saimniekiem izstrādā mēslošanas plānus, min, ka jebkurš agronoms, jautāts par to, kādā augsnē jāsēj sēkla, atbildēs, ka auglīgā.
Kas ir augsnes auglība?
Augsnes auglības ietekmējošie faktori ir ļoti daudzi. Ilona lekcijā uzskaita tikai dažus. Svarīgi ir saprast, kā augsnes veidojušās, kāds ir organisko vielu nodrošinājums, mikroorganismu darbība un daudzi citi faktori. Vai uz augsni attiecas tā sauktā nolemtība — vai tā paliks tāda, kāda ir, un neko lietas labā nevar darīt? Šis jautājums lauksaimniekam ir ļoti svarīgs, un Ilona Vīnkane teic, ka ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē augsnes auglību.
Lekcijas prezentācijā I. Vīnkalne pieskaras divām lietām: pamatmēslojuma — kālija un fosfora — nodrošinājumam un mazliet arī kaļķošanai, kas ir atsevišķas lekcijas vērta tēma. Laukkopības konsultante atsaucas uz Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāves Skaidrītes Rulles rakstu, kur minēts, ka pēc augu aizsardzības datiem un pētījumiem var apgalvot, ka tikai 17 procentu no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm ir konstatēta augsta agroķīmiskās iekultivēšanas pakāpe, kad var iegūt maksimālo ražu. «Tas ir ļoti līdzīgi tam, ko ikdienā mēs redzam, ņemot augsnes analīzes un veicot šo paraugu pētniecību, kas, no vienas puses, ir ļoti skumji, bet, no otras puses, — mums ir iespēja augt un attīstīties, jo nav sasniegts iespējamais potenciāls, kāds varētu būt,» piebilst firmas «Agricon» pārstāve I. Vīnkalne. Kartē aplūkotais fosfora nodrošinājums augsnē, kur pēdējos 30 gadus nav veikta laukkopības darbība, parāda, ka izteikti augsts fosfora līmenis vēl aizvien centralizēti ir ap vecām fermām, bet fosfora līmeni ir nepieciešams paaugstināt tieši tālākajos laukos vai atsevišķās lauku vietās, bet ap fermām mēslojumu var droši ekonomēt.
Pirms diviem gadiem apkopotajos datos,
kur tika aplūkoti nepilni 80 000 hektāri zemes un veikta analīze, var redzēt Latvijas vidējo situāciju. «Var redzēt, ka Latvijā mūsu analizētajiem paraugiem ir ļoti zems fosfora līmenis, kas arī saskan ar augu aizsardzības dienesta datiem, bet kālija līmenis ir vai nu zems, vai vidējs, par ko patiesībā nevajag priecāties, jo, ja ir tik zems fosfora līmenis, redzams, ka laukos kālijs neizmantojas. Kas attiecas uz augsnes PH nodrošinājumu, pārsvarā esam strādājuši Zemgales saimniecībās, un izskatās, ka tur tas ir optimāls, bet, ja koncentrētos uz Kurzemi, Vidzemi un Latgali, tad rādītāji, ja tos izanalizētu, varētu būt diezgan traģiski,» dalās I. Vīnkalne.
Laukkopības konsultante min, ka pasaulē fosfors kļūst arvien dārgāks, minerālā fosfora mēslošanas līdzekļi šodien ir vieni no dārgākajiem. Jo ātrāk mēs veiksim investīcijas augsnē, jo ātrāk tas viss atmaksāsies. Igaunijā jau šodien ir ierobežojums fosforminerālmēsliem, cik daudz viena gada ietvaros tos var lietot. Latvijā uz to ļoti mērķtiecīgi tiek iets, līdz ar to, ja augsne ir ar ļoti zemu fosfora līmeni, iespējams, ka tas prasīs ilgu laiku, lai uzlabotu šo barības vielu nodrošinājumu.
No Valsts augu aizsardzības dienesta ņemtie dati
par kaļķošanu atklāj, ka 71% no analizētajiem laukiem ir nepieciešama kaļķošana, no kuriem 55% ir nepieciešama pamatkaļķošana. «Tas ir dārgs pasākums, tieši transports un izkliedēšana, ne pats kaļķis. Tie zaudējumi, kas nekaļķošanas rezultātā rodas, un tie zaudējumi, ko atnes tas, ka neizmantojas minerālmēsli, jo nav optimālsa augsnes PH līmeņa, ir daudz lielāki, nemaz nerunājot par visiem mikroorganismiem, kuriem tiek nodarīts pāri nelabvēlīgās vides dēļ,» uzsver laukkopības konsultante.
Austrumvācijā veiktais pētījums, kurā laika periodā no 1986. gada līdz 2015. gadam apkopoti dati par augsnes auglību, parāda, cik daudz no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir ar zemu augsnes auglības nodrošinājumu. Tendence tur ir tāda pati kā Latvijā, jo augsnes auglība noplicinās. Kā tas atsaucas uz mūsu ražām? Starp šiem abiem rādītājiem ir liela sakarība. «Strauji pasliktinoties augsnes auglībai, ražības svārstās ļoti lielā amplitūdā, un vairs nav nekādas sakarības. Līdz ar to — jo mums ir sliktāk nodrošināta augsnes auglība, jo augi daudz krasāk reaģē uz ārējiem stresa faktoriem — sausumu, mitrumu, kādas konkrētas darbības vai bezdarbības ietekmi, piemēram, novēlotu sējas termiņu,» min I. Vīnkalne, turpinot stāstīt, ka ļoti zema nodrošinājuma gadījumā augsnē ar kāliju un fosforu, slāpekļa izmantošanās efektivitāte ir tikai 62%. Tas nozīmē — ja mūsu augsnes ir nabadzīgas ar kāliju un fosforu, tad no katriem 100 kilogramiem tīrvielas, ko iedodam kā slāpekli, augs var izmantot tikai 62 kilogramus. Pārējo labākajā gadījumā apēd kādi mikroorganismi vai sliktākajā — viss skalojas prom. Tātad ir vērts investēt šajā pamatmēslojumā — kālijā un fosforā —, lai pēc tam daudz efektīvāk var izmantot slāpekli.
Kādu rīcības plānu saimniekiem iesaka
laukkopības konsultante Ilona Vīnkalne? «Ir jāpaņem un jāiznanalizē augsnes paraugs! Lauks no lauka noteikti atšķirsies, jo šobrīd lauku platības paliek arvien lielākas — cenšamies kaut ko apvienot, kaut ko pieart, un situācija vienā lauka pusē nebūs tāda pati kā otrā. Atšķiras gan granulometriskais sastāvs, gan mikroklimats, kā arī barības vielu nodrošinājums un izmantošanās. Vēl būtiski bez paraugu paņemšanas ir sastādīt šos mēslošanas plānus — jāsaprot, kurā vietā kāda agronomiski pamatota mēslojuma deva ir nepieciešama un kāpēc,» padomu dod konsultante. Ir daudz faktoru, kas jāņem vērā. Ilonas pārstāvētais uzņēmums ir par to, ka laukiem jādod šīs diferencētās mēslošanas devas, ne tikai strādājot ar barības vielu iznesi, bet ielabojot arī augsni, dodot tai nepieciešamo. «Kaut kur barības vielu nodrošinājums ir ļoti zems, kaut kur augsts un ļoti augsts. Strādājot ar konstantu devu, veidojas situācija, kad kaut kur barības vielas netiek iedotas, bet kaut kur tās ir par daudz. Kur tās iedotas par maz, augsne paņems savu, bet augiem barības vielu pietrūks. Barības vielas ir nepieciešamas ne tikai augiem, bet daudziem mikroorganismiem augsnē, tāpēc nepieciešami augsnes ielabošanas darbi, lai viss funkcionētu pienācīgi,» paskaidro zinošā laukkopības konsultante un uzņēmuma «Agricon» pārstāve I. Vīnkalne.