Kūdras purvā darbs pēc ugunsgrēka notiek, kā ierasts

Uzņēmējdarbība

Pērn liela daļa Latvijas iedzīvotāju līdzpārdzīvoja ugunsgrēkam, kas izcēlās Talsu novada Valdgales pagastā, kūdras purvā Lielsalās, un izplatījās līdz mežam. Cīņa bija ilga un grūta, kopējā izdegusī platība purvā un mežā tika lēsta vairāk nekā 1200 hektāru apmērā. Devāmies uz kūdras pārstrādes uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia», lai sarunā ar Lielsalu struktūrvienības vadītāju Guntaru Eizenbergu noskaidrotu, vai uzņēmums ir atkopies pēc postošās nelaimes un kā tas ietekmējis viņu darbību.
— Cik plaša ir teritorija, kur jūsu uzņēmums veic kūdras pārstrādi, un cik daudz no tās skāra uguns?
— Mēs no a/s «Latvijas Valsts meži» nomājam 1600 ha, kūdru iegūstam apmēram no 1000 ha. Pašlaik strādājam pie jauna projekta, proti, apgūstam vēl 120—140 ha (šai teritorijai arī pārgāja pāri uguns). Es gan to nesauktu par paplašināšanos, jo tajos 1000 ha, kur strādājam, aptuveni 300 ha ir jau izstrādātā teritorija un tur tiek veiksmīgi atjaunots purvs.
Kopumā mūsu teritorijā uguns skāra aptuveni 180 ha, nodega ap 85 tūkstošiem kubikmetru gatavās produkcijas. Un no 24 km garā šaursliežu dzelzceļa, kas iet pa teritoriju, nodega aptuveni 1,5 km dzelzceļa. No tehnikas sadega divi traktori un viena ūdens cisterna. Tehnika un kūdra bija apdrošināta. Šis ir simtprocentīgs dāņu uzņēmums. Dānijā, mātes kompānijā, bija apdrošināta Latvijā iegūtā kūdras produkcija.
— Cik lieli zaudējumi uzņēmumam radīti naudas izteiksmē?
— Nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro.
— Vai zināms ugunsgrēka cēlonis?
— Joprojām notiek izmeklēšana, pagaidām cēlonis nav zināms. Versijas ir dažādas. Tā kā pērn bija netipiski sausa vasara, uguns izcelšanās iemesli varēja būt jebkas.
— Kāds ugunsgrēka laikā šeit bija noskaņojums?
— Protams, visi bija noraizējušies, jo neviens nezināja, kā viss izvērtīsies. Jebkura mazākā vēja pūsmas maiņa varēja apdraudēt arī pārējo teritoriju. Tomēr vējš pūta pārsvarā vienā virzienā, tāpēc pārējā platība palika neskarta. Tika apsvērti dažādi rīcības scenāriji. Uguns seku likvidēšanai piesaistījām arī darbiniekus un tehniku no citām mūsu uzņēmuma struktūrvienībām. Tas bija saspringts laika posms, bet nu tas ir aiz muguras.
Daudzi darbinieki bija ar asarām acīs, uztraucās, kas nu notiks, kāda būs nākotne, vai būs darbs. Bet pēc ugunsgrēka lokalizēšanas, kad pagāja divas, trīs nedēļas, atsākām strādāt. Darbinieki nostrādāja atlikušo sezonu, un viss bija kārtībā.
— Tātad jūs pašlaik apgūstat jauno teritoriju (120—140 ha), kuru skāra uguns. Cik lielu postījumu ugunsgrēks tur nodarījis?
— Nodega tikai virsējā kārta, proti, pamežs, virši u. tml. Purvā ir ļoti augsts ūdens līmenis, tā ka nodega tikai virsējā kārta. Kad ziemā meliorācijas projekta ietvaros tur rakām grāvjus, secinājām, ka uz kūdru nav nekādas ietekmes.
— Kad plānojat sākt strādāt jaunajā teritorijā?
— Tā kā tā līdz šim ir bijusi neskarta teritorija, sākam visu no nulles. Pašlaik norit meliorācijas projekta realizācija. Rēķinām, ka paies trīs līdz pieci gadi, jo purvā tas prasa laiku. Tās ir ļoti lielas investīcijas, darbs.
— Vai pēc ugunsgrēka uzņēmumā esat kaut ko mainījuši ikdienas darbā, piemēram, ugunsdrošības noteikumu ievērošanas ziņā?
— Arī līdz ugunsgrēkam uzņēmums veicis ļoti lielas investīcijas šajos jautājumos. Ugunsdzēsēji pat bija izbrīnīti, cik mums ir labs aprīkojums un tehnika, piemēram, jaudīgi motorsūkņi, garas ūdens šļūtenes… Un, pateicoties tam, mēs šo uguni savā teritorijā arī ātri lokalizējām. Tagad vēl vairāk ir investēts jaunās ugunsdzēsības iekārtās, pastiprināti veicam uzraudzību. Protams, teritorijā vienmēr tiek uzturētas aizsargjoslas, grāvji, pļauta zāle.
— Vai ugunsnelaime ietekmējusi darbinieku skaitu?
— Darbinieku skaits ir gandrīz tāds pats, kā pērn. Visi darbinieki ir savās vietās, un procesi notiek ierastajā ritmā. Vasarā algojam aptuveni 160 darbiniekus, bet cauru gadu — 70 cilvēkus. Turklāt vasarās nodarbinām apmēram 15 jauniešus vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Visintensīvākais darbs mums norit no maija līdz septembrim.
— Cik katru gadu saražojat produkciju?
— Gadā saražojam vidēji 180 tūkstošus kubikmetrus gabalkūdru un ap 50 tūkstošiem kubikmetru frēzēto kūdru. Tas no šejienes, Lielsalām, tiek vests uz Baložiem, kur mums atrodas pārstrādes rūpnīca un tiek ražots safasēts profesionālais substrāts pēc dažādu klientu vēlmēm un vajadzībām. Receptes ir pat līdz 5000. Mūsu uzņēmums visu eksportē. Lielākais noiets ir Ķīnā, Amerikā, Dienvidamerikā, arī daudzviet Eiropā.