«Latvija ir iedzīvotāji, zeme, valoda un kultūra»

Kultūra

No 26. līdz 28. jūlijam Siguldas pilsdrupu estrādē jau 27. reizi norisināsies ievērojams mūzikas notikums — Starptautiskie Siguldas opermūzikas svētki. Lai sniegtu ieskatu pasākuma norisē, pie mums viesojās svētku producents Dainis Kalns, kurš dalījās pārdomās arī par tiņģernieka Naura Puntuļa virzību kultūras ministra amatam.
Opermūzikas svētki apmeklētājiem sniegs iespēju baudīt Asmikas Grigorjanas, izcilā franču baritona Pjēra Privo un Maijas Kovaļevskas sniegumu. Pasākums ar svētku uvertīru — ieskaņas koncertu Siguldas Jaunās pils dārzā tiks atklāts 26. jūlijā. Koncertā uzstāsies jaunie mākslinieki — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas talantīgie audzēkņi. Sestdien, 27. jūlijā, 15.00 Siguldas Jaunās pils dārzā notiks koncerts «Jaunās zvaigznes», savukārt 21.00 Siguldas pilsdrupu estrādē norisināsies skatītāju iemīļotās Džakomo Pučīni operas «Toska» brīvdabas oriģināliestudējums — spraigs stāsts, kurā spēkiem mērojas ideālisms un iekāre, jaunais un vecais, patiesa mīlestība un nesamierināms naids. Oriģināliestudējumā galvenās lomas atveidos Maija Kovaļevska, Pjērs Privo, Andris Ludvigs, Krišjānis Norvelis, Kalvis Kalniņš un Andris Lapiņš. Iestudējuma režisors būs Guntis Gailītis, scenogrāfiju radīs Aigars Ozoliņš, bet krāšņos kostīmus veidos Ieva Kundziņa. Svētdien, 28. jūlijā, 13.00 Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks garīgās mūzikas koncerts. Svētki ar krāšņu Galā koncertu «No operas līdz operetei» noslēgsies 28. jūlijā 18.00. Īpašie viesi būs par pasaules labāko operas solisti atzītā Asmika Grigorjana (Lietuva), izcilais bulgāru tenors Kamens Čaņevs, Latvijas Nacionālās operas un baleta baritons Jānis Apeinis, bet pirmo reizi uz skatuves kāps Francijā populāra operdziedātāja — soprāns Perīne Medefa. Tāpat koncertā būs baudāma Latvijā pazīstamo un skatītāju iemīļoto operas mākslinieku — Mihaila Čulpajeva, Ingas Šļubovskas-Kancēvičas, Ilonas Bageles un Krišjāņa Norveļa — uzstāšanās. Pie diriģenta pults — Vladimirs Kiradžijevs (Austrija).
«Viss balstās uz iedvesmu, enerģiju un ticību. Iedvesmas man netrūkst, bet enerģija iet mazumā. Mans stimuls ir jaunas operas klausītāju paaudzes sagatavošana. Operas publika pamatā ir sirmgalvji, bet uz Siguldas opermūzikas svētkiem nāk daudz jauno ģimeņu. Tā ir viena no manām misijām, kāpēc turpina rīkot šos svētkus,» atzīst pasākuma producents D. Kalns.
Viņš pauda prieku arī par to, ka tiņģernieks, Latvijas Nacionālās operas un baleta solists Nauris Puntulis izvirzīts kultūras ministra amatam. «Nauris ir goda vīrs. Tas, ko viņš saredz, ir ļoti nopietns darbs. Nedrīkstam likvidēt nevienu mūzikas skolu vai skolu ar muzikālu novirzi. Es uzskatu, ka jāiet vēl tālāk — lai Dziesmu svētki turpinātos, katrā vidusskolā obligāti jābūt korim. Ja nav kora, vidusskola nevar pastāvēt. Citādi mūsu dejotāju skaits pieaug, bet dziedātāji iet mazumā. Nauris redz arī to, ka kultūras darbinieku un kora diriģentu atalgojums ir nepietiekams. Tā tas nedrīkstētu būt. Aktierus, operas un simfoniskā orķestra mūziķus par tādu algu nevar noturēt. Var domāt par koncertzāli, bet, ja tā turpināsies, drīz vien nebūs neviena, kas spēlēs. Latvija ir iedzīvotāji, zeme, valoda un kultūra. Viens no Latvijas veidotājiem teica tā: «Latvieši ir pastāvējuši jau vairākus gadsimtus tikai tāpēc, ka mūsu kultūras līmenis ir bijis augstāks nekā tiem, kas pār mums valdījuši.» Mēs pastāvējām, jo noturējām savu augsto kultūras līmeni. Tas mūs cēla uz augšu. Ja nepratīsim nosargāt savas vērtības, būsim vienādā līmenī ar Eiropu, un tas apdraud mūsu nācijas pastāvēšanu,» uzskata D. Kalns.