Maciņu biezums ir ļoti atšķirīgs

Viedokļi

Aizvadītajā nedēļā uzzinājām, ka mūsu laikraksts guvis atbalstu Latvijas valsts budžeta finansētajā mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma» ar iesniegto projektu «Mūsu cilvēks 21. gadsimtā». Tajā apskatīsim aktuālas tēmas par dažādiem jautājumiem, kas ikdienā skar mūsu novadu ļaudis, tai skaitā par kultūru, izglītību, lauksaimniecību, politiku, jauniešiem u. c. Divas reizes mēnesī varēsiet lasīt par kādu no attiecīgajiem jautājumiem veselu avīzes atvērumu, un papildu tam — reizi mēnesī projekta ietvaros gatavosim arī lapaspusi, kas būs veltīta aktuālajam jauniešu vidū.
Šodienas laikrakstā pirmā tēma, ko apskatām, — mūsu puses valsts amatpersonu deklarācijas par aizvadīto gadu. Šoreiz izvērtējam Talsu, Mērsraga, Dundagas un Rojas novada domes deputātu deklarācijas, jo tieši deputātu varā ir lemt un spriest par novadiem būtiskiem jautājumiem. Secinājām, ka maciņu biezums, aizdevumi, parādsaistības un finanšu instrumenti deputātiem ir ļoti atšķirīgi. Plašāka informācija arī par citiem gadiem, ne tikai 2018., ir publiski pieejama ikvienam. Jāņem vērā, ka tā ir informācija par oficiālajiem datiem, bet vienmēr vajag paturēt prātā, ka nevaram zināt, cik daudz no rocības ir uz citu ģimenes locekļu vārdiem vai vēl kā citādi noformēts, lai to nevajadzētu rādīt publiski. Tāpēc šeit varam ielūkoties vien tajā, kas mums pieejams. Tomēr arī no tā varam redzēt, ka situācija ir dažāda.
Rēķinot un salīdzinot deputātiem piederošo, galvā nāca vairākas domas. Piemēram, ka ļoti bagātie un turīgie nespēj iejusties «parastā» cilvēka, kurš ikdienā izdzīvo no minimālās algas, ādā, tādējādi nesaprot, kas šādiem iedzīvotājiem ir būtiski un kā viņiem palīdzēt. Tomēr tajā pašā laikā prātā nāk arī apsvērumi, ka, iespējams, tas ir labi, ka ir tik turīgi deputāti, jo viņus, iespējams, nesaistītu piedāvājumi par dažādiem likumu apejošiem darījumiem, jo viņi jau ir pietiekami situēti. Bet vai tas nozīmē, ka šādi darījumi varētu interesēt tikai tos, kuriem ir mazi ienākumi? Droši vien arī šāds apgalvojums nebūtu pareizs, jo cilvēki gluži vienkārši ir ļoti atšķirīgi un mantrausības līmenis ir dažāds. Ir personas, kuras strādā algotu darbu, ieņem deputāta amatu, protams, arī par to saņemot atalgojumu, un piepelnās vēl dažādos veidos. Tik daudz pienākumu un ienākumu avotu… Vai nav par daudz un visu iespējams paveikt pilnvērtīgi, par 100 procentiem? Nereti nākas novērot, ka daži deputāti uz komiteju un pat domes sēdēm ierodas nesagatavojušies. Vai tas ir pieņemami, ja iedzīvotāji viņiem par to maksā algu? Zināms, ka ir ļaudis, kuriem dzīvē galvenais nav nauda un manta, savukārt citiem tās nekad nav gana… Protams, par to nevar izteikt subjektīvu vērtējumu, jo personu rakstura iezīmes «sausas» deklarācijas diemžēl nesniedz.
Cenšos vilkt prātā arī paralēles par deputātu nodarbošanos ikdienā. Piemēram, būtiska daļa Talsu novada domē esošo deputātu strādā Talsu novada pašvaldībā vai kādā no tās struktūrvienībām. Tātad vienmēr pastāv risks — ja koalīciju kaut kas neapmierina attiecīgā deputāta rīcībā, viņš itin vienkārši varētu zaudēt savu darbavietu. Galu galā politiska izrēķināšanās, atbrīvojot kādu no amata, mēdz būt diezgan ierasta prakse, ne tikai Talsu novadā. Un atkal — ja kāds nemitīgi pūš pakausī, cik viegli vai grūti šiem deputātiem pieņemt drosmīgus, nepopulārus lēmumus? Te atkal kā plusu var pievilkt tiem, kuri nenāk no pašvaldības darbinieku vidus, tātad viņi var (un nereti tā arī notiek) droši paust viedokli un balsot drosmīgi.
Šie ir tikai daži no aspektiem, par kuriem vērts aizdomāties jau laikus, esot pusceļā uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, un ticu, ka, iepazīstoties ar mūsu puses deputātu rocību, katram lasītājam prātā radīsies vēl dažādas domas un apsvērumi.