Stipri kā ozols

Talsu novads

11. jūnijā Talsu novada pašvaldības rīkotā konkursa «Talsu bruncī ieaustie» vērtēšanas komisija viesojās Laidzē. Tur šogad pretendenti izvirzīti nominācijām: «Rosīgākais uzņēmums», «Gada jaunums» un «Radošākais novadnieks». Pagasta pārvaldes vadītāja Jana Robalde, raksturojot izvirzītos nominantus», teica, ka visi kopā ir kā ozoli. Šis koks raksturo izturību, stiprumu un drosmi nenobīdies no grūtībām, būt izaugsmes punktā jebkurā laikā.
Meža nozarē 15 gadus
Uzņēmumu SIA «Krauzers» Laidzes pagasta pārvalde šogad izvirzījusi nominācijai «Rosīgākais uzņēmums». Tas meža nozarē strādā 15 gadus. Pārvaldes vadītāja J. Robalde komisijai teica, ka šis uzņēmums ir kā ozola stumbrs — stiprs un stabils, kas sevi pierādījis un turpina attīstīties, nodrošinot darba vietas novada cilvēkiem. Uzņēmuma viens no īpašniekiem Andis Araks pauda gandarījumu, ka viņu darbība ir pamanīta. «Paldies, ka mūs ievēro un ka mums ir dota iespēja kārtējo reizi atrādīt uzņēmumu tādu, kāds tas ir, bez jebkādiem pārspīlējumiem un īpašām darbībām. Tas, ko mēs darām un rādām, ir mūsu ikdiena, darbs un domāšanas veids,» sacīja A. Araks.
SIA «Krauzers« par savām vērtībām izvirzījis godīgumu, pastāvīgumu, savstarpējo cieņu un lojalitāti, ko ievēro gan ikdienā darbinieku vidū, gan pret klientiem. «Tie ir skaļi vārdi, kas nozarē īstermiņā mūs padara dažreiz nekonkurētspējīgākus, reizēm pastum malā, bet ilgtermiņā — attaisnojas. Lai sasniegtu izvirzītos ilgtermiņa mērķus, uzņēmums realizē stratēģiju, kur prioritātes ir cieša sadarbība ar klientiem un darbs sabiedrības interesēs. Ir ļoti viegli norobežoties un neņemt vērā sabiedrības vēlmes, tās sabiedrības, kurā paši atrodamies, bet arī tā ir īstermiņa domāšana, nedomāšana par rītdienu un nākotni, kas sekos aiz mums,» uzskata A. Araks.
Uzņēmums nodrošina pilnu mežizstrādes ciklu: pērk cirsmas, meža īpašumus, veic meža izstrādi, pērk kokus krautuvē, transportē apaļkokus, atjauno un kopj mežus, novāc apaugumu, šķeldu zarus, transportē un pārdod šķeldu un skaldītu malku, dēļus celtniecībai un piedāvā citus pakalpojumus. «Mēs mežu stādām, kopjam un tā īpašniekiem palīdzam ievākt ražu, par to saņemot atbilstošu samaksu,» turpināja A. Araks.
Pēdējos piecos gados SIA «Krauzers» attīsta arī ražošanu, no iegūtajiem kokiem radot pievienoto vērtību. «Tas ir vairākās paaudzēs attīstāms ceļš. Ja iesākumā ražojām zāģmateriālu, ko zaļu arī pārdevām, šobrīd piedāvājumā ir žāvēts izejmateriāls, galaprodukti kā sagataves. Speram nākamos soļus, lai iegūtu nākamā līmeņa sagataves,» teica A. Araks, norādot, ka uzņēmums produkciju eksportē gan uz Eiropas (Vāciju, Dāniju, Itāliju, Apvienoto Karalisti), gan Āzijas valstīm.
Lai atvieglotu darbību, ieviestas jaunākās tehnoloģijas, kas ļauj uzņēmuma darbībai sekot no jebkuras vietas pasaulē. 2012. gadā par moderno tehnoloģiju izmantošanu saņemts arī meža nozares apbalvojums — mazais Zelta čiekurs. A. Araks pastāstīja, ka uzņēmumam piederošie baļķvedēji bija vieni no pirmajiem, kas aprīkoti ar īpašu CTI sistēmu. Tie ir videi draudzīgi un nodrošina meža ceļu saaudzēšanu, jo automašīnu riepās var variēt gaisa spiedienu, tām pārvietojoties. Lai arī šādas tehnikas iegāde maksā dārgi, tas laika gaitā atmaksājas. Uzņēmums par savu darbību saņēmis arī citas atzinības: labākais darba devējs Kurzemē, pagasta labdaris un citas.
Pašlaik uzņēmums nodarbina 180 darbiniekus. Vienu brīdi bijusi doma par strādnieku piesaisti no Ukrainas, bet tad darba vietas aizpildījušās. Tagad vakantas ir ap desmit strādnieku vietu, sacīja A. Araks. Viņš piebilda, ka nākamajos pāris gados plānots īstenot projektu, lai zāģētavā atvieglotu darbu.
Abi uzņēmēji pozitīvi novērtē, ka pašlaik notiek Raiņa, Celtnieku un Laukmuižas ielas pārbūve un Jaunās Celtnieku ielas izbūve. Sakārtota infrastruktūra ļauj arī uzņēmējam domāt par attīstību. Tāpat pašvaldībai vairāk uzmanības būtu jāpievērš laba un kvalitatīva dzīvojamā fonda piedāvāšanai speciālistiem. «Katrs novads cīnās par iedzīvotāju skaitu. Jautājums — ko mēs varam viņiem piedāvāt?» sacīja K. Eihe.
Uzņēmuma pārstāvji mērķtiecīgi iesaistās novada attīstības plānošanas procesos, kā arī sniedz palīdzību jauniešiem, atbalstot dažādus sporta veidus, kā florbolu, hokeju, riteņbraukšanu un citus, pašiem tajos arī iesaistoties. Uzņēmuma darbinieki redzami arī lielākajos Latvijā notiekošajos meža pasākumos: «Meža ABC», Latvijas Meža dienās Tērvetē, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes rīkotajā pasākumā «Mežs ienāk Jelgavā», Ēnu dienās un citos. «Šajos pasākumos sevi ne tikai pozicionējam kā uzņēmumu, bet nozari kopumā, sūtot vēstījumu, ka šeit darbs ir un būs,» sacīja A. Araks. Bez tā uzņēmums iesaistījies arī dažādās organizācijās, kā Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Talsu komersantu klubs un citās. Savukārt par godu Latvijas simtgadei uzņēmuma mājvietā «Jaunkrūzās» Laidzē iestādīts parks ar dižkokiem.
Sapnis piepildījies
Runas par peldbaseina nepieciešamību Talsos risinās vairākus desmitus gadu, bet līdz rezultātam nav nonākts. Kamēr citi domā un diskutē, Laidzē pirmos trīs darbības mēnešus aizvadījis Anastasijas Jakovļevas un Denisa Blošenko atjaunotais peldbaseins. Viņu veikums šogad izvirzīts nominācijai «Gada jaunums». Jautāti, kā uzsākuši darbību Laidzē, viņi teica, ka pēc vairākiem Itālijā pavadītiem gadiem nolēmuši atgriezties Latvijā. Viss sācies 2014. gadā, kad bijusi iespēja iegādāties šo īpašumu. Atbraukuši, un vieta iepatikusies. Trīs gadu garumā pašu spēkiem un līdzekļiem atjaunota ēkas fasāde, peldbaseins, pirts, palīgtelpas un sakārtots pagalms, kur plānots izveidot atpūtas vietu. Tādu iecerēts izveidot arī telpās, lai varētu rīkot viesības. Darba joprojām ir daudz, lai īstenotu visu ieplānoto. Viegli nav bijis, bet prieks, ka sen lolotais sapnis ir piepildījies.
Lai gan pēc pirmajiem trīs darbības mēnešiem tagad baseina durvis ir aizvērtas un darbība atsāksies septembrī, aktivitāte telpās nav mazinājusies. Tur notiek ūdens aerobika, veiksmīga sadarbība izveidojusies ar slimnīcu. Anastasija teica, ka vēlas veidot sadarbību ar skolām, iespējams, piedāvāt arī peldēšanas apmācības. Tam būtu nepieciešams treneris.
Turpinot stāstu par stipro ozolu, abu saimnieku veikumu pārvaldniece raksturo kā ozolzīles, kurās ir spēks dzīt jaunus, stiprus asnus pastāvēšanai. Tādi noteikti ir šogad šai nominācijai izvirzītie pretendenti.
Savai vietai un cilvēkiem
Teātra grupa «Līgo» izvirzīta nominācijai «Radošākais novadnieks». Tās pirmsākumi ir 2004. gadā, kad toreizējais Laidzes pagasta padomes vadītājs Ģirts Kalnbirze aicināja pagasta deputātus, uzņēmējus Līgo vakarā iepriecināt iedzīvotājus ar svētku koncertu. Viņa ideju atbalstīja darbinieki, un tā tapa pirmais Līgo vakara koncerts. Nākamajā gadā grupa jau iestudēja Rūdolfa Blaumaņa lugu «Skroderdienas Silmačos». 16 gadus dažādas izrādes spēlētas ne tikai Laidzē, bet arī ārpus pagasta — Dundagā, Valdemārpilī, Laucienē, Stendē un Jūrkalnē. Šajos Līgo svētkos skatītāji aicināti uz izrādi «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» Anitas Deksnes iestudējumā, no kuras fragmentu bija iespējams todien skatīt arī žūrijai. Izrādi varēs redzēt 22. jūnijā 15.00 Dundagas brīvdabas estrādē, bet Līgo dienā, 23. jūnijā, 15.00 Laidzē, Ziedgravas estrādē. Teātra grupas dalībnieki teica, ka cenšas izrādes padarīt interesantas, lai skatītājiem tās patiktu. Lai arī kā pa šiem gadiem gājis, bez izrādes Līgo dienā laidzenieki nekad nav palikuši. Darboties prieks, aizrautība, radošums un arī Līgo laika burvība esot tā, kas visus teātra spēlētājus katru pavasari aicina kopā, lai Līgo vakarā radītu paši sev un citiem prieku. Noslēdzot skati Laidzē, pagasta pārvaldniece J. Robalde pauda, ka šī teātra grupa ir kā ozola vainags, kurā svarīga katra lapiņa, lai iesāktās tradīcijas turpinātos un ozols turpinātu augt un plaukt.