Šoreiz — stāsti par personībām

Talsu novads

4. jūnijā Talsu novada pašvaldības vērtēšanas komisija bija Laucienes pagastā. Tur tā iepazina konkursa «Talsu bruncī ieaustie» nominācijām — «Radošākais novadnieks», «Gada jaunums» un «Aktīvākā organizācija» — izvirzītos pretendentus. Pārvaldes vadītājs Juris Upmalis teic, ka šoreiz ir stāsti par personībām.
Maz pētītā kara medicīna
Nominācijai «Radošākais novadnieks» izvirzīta vēsturniece Inna Gīle. Viņas dzimtā vieta ir Laucienes pagasts, kur pabeigusi pamatskolu. Pēc mācībām Talsu 2. vidusskolā viņa iestājusies Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kur turpina strādāt. Inna ir Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente, Liepājas muzeja vēsturniece, vēstures doktora grāda pretendente. Viņa interesējas par 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta Latvijas, arī Eiropas un Krievijas vēsturi. Par šīm tēmām vadītas lekcijas Latvijas Universitātē. Studentiem sniegtas konsultācijas kursa, bakalaura, un maģistra darbu izstrādē. Tapuši arī vairāki zinātniski raksti, viņa piedalījusies vēstures tēmai rīkotās starptautiskās konferencēs, un pati tās organizējusi. Drīzumā iznāks krājums par Liepāju un tās apkārtni neatkarības kara laikā. Joprojām viņas veidoto darbu «Latvijas Pagaidu valdības 6 mēneši Liepājā», ko atklāja pagājušā gada novembrī, ikviens var apskatīt Liepājas muzejā. Ekspozīcija saņēmusi arī divus apbalvojumus, viņa pastāsta.
Šobrīd Inna raksta promocijas darbu par kara militāro medicīnas vēsturi — jeb Latvijas armijas kara sanitāro pārvaldi 1919., 1940. gadā. Šī Latvijā esot maz pētīta tēma, bet ļoti interesanta. «Padomju gados šis temats nebija aktuāls, bet ir ļoti svarīgs tā iemesla dēļ, ka tolaik veselības aprūpe ietekmēja visas Latvijas cilvēku veselību, es pat teiktu — līdz mūsdienām,» saka Inna.
Mūsu cilvēku ieguldījums Latvijas kara militārās medicīnas attīstībā līdz šim nav novērtēts. «Pētu šo jomu, darbs tajā noteikti būs ne tikai man, bet arī citiem,» viņa saka. Reizē ar kara medicīnas pētīšanu atklājas arī daudz citu interesantu faktu, kas noder vēsturniekiem, jo papildina tā laika notikumus.
Inna ir viena no trīs vēsturniekiem, kas piedalījusies un veidojusi raidījumu «Tas notika šeit». Par raidījuma tapšanu Kurzemē viņa teic, ka cilvēki sākumā bija atturīgi, piesardzīgi, bet, kad runas raisījās, uzzināts daudz interesantu faktu. Vēlāk, kad raidījums bijis televīzijā, cilvēki zvanījuši un teikuši, ka arī viņiem būtu kas stāstāms. Inna liek aizdomāties, ka daudziem mājās ir interesantas vēsturiskas fotogrāfijas, kas varbūt tagadējiem īpašniekiem neko neizsaka. Vēsturniekiem tā ir liela vērtība, no kā uzzināt ko jaunu. Viņa aicināja šīs vēstures liecības neizmest.
Grāmata Laucienei
Inna ir idejas autore grāmatai par Laucienes pagastu. Vairāki aicinājumi iesūtīt savas atmiņas par Laucienes pagastu bijuši arī «Talsu Vēstīs», sociālajos tīklos. Inna teic, ka tā viņa ar savām zināšanām var sniegt dzimtajai vietai kaut ko paliekošu un vērtīgu. Gados vecajiem cilvēkiem ir daudz dažādu atmiņu, fotogrāfiju, kas noderētu grāmatas veidošanā. No iedzīvotājiem saņemti arī pirmie stāsti, kas ir nozīmīgi, lai par Laucieni šāda grāmata taptu. Inna atgādina: lai to paveiktu, cilvēki aicināti sūtīt stāstus par ievērojamiem cilvēkiem (skolotājiem, sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem, sportistiem u. c.) un viņu darbību; kultūras notikumiem (valsts svētkiem, koncertiem, zaļumballēm un citiem pasākumiem); dzīvi Laucienes pagastā dažādos laikos (30. gadi, Otrais pasaules karš, padomju laiki, Atmoda, atjaunotās Latvijas Republikas laiks); kolhozu un dzīvi tolaik; par 1941. un 1949. gada iedzīvotāju deportācijām; pārcelšanos uz dzīvi Laucienes pagastā, amizantiem atgadījumiem un jebkādiem svarīgiem, interesantiem Laucienes pagasta notikumiem. Noderīgas būs arī jau aizgājušo radinieku atmiņas, ja tādas ir uzrakstītas un glabājas ģimenes arhīvos. Arī fotogrāfijas, kurām būtu labi pievienot uzņemšanas laiku, vietu, notikumu, redzamās personas, fotogrāfijas autoru. Laiku, kad grāmatai jābūt gatavai, pašlaik neviens nenosauc, jo svarīgi, lai darbs būtu izdarīts nevis ātri, bet kvalitatīvi.
Indijas dejas Laucienē
Nominācijai «Gada jaunums» pagasts pieteicis Indijas klasiskās tempļa dejas, ko var apgūt Laucienes kultūras namā Ingas Cēsnieces vadībā. Šīs dejas pulcē dalībniekus ne tikai no Laucienes, bet arī citām Talsu novada vietām. Vērojot tās, iespējams iedziļināties neierastu kustību, roku žestu, spilgtu emociju, ritmu, Indijas leģendu un mītu pasaulē. Ar Indijas klasiskajām tempļa dejām aizrāvusies arī Laucienes kultūras nama vadītāja Madara Vīķe. Viņa stāsta, ka par Indijas kultūru interesējas sen. Tā kā bijusi interese arī no citiem, viņa nolēmusi kultūras namā piedāvāt šīs dejas apgūt pasniedzējas vadībā. «Mēs esam vienīgie Kurzemē, kas Indijas klasiskās tempļa dejas dejo. Šīs dejas Rīgā zina jau vairāk nekā desmit gadu. Tagad mazu daļu no tā esam atvilkuši arī uz Laucieni. Nodarbības pie mums notiek divas reizes mēnesī,» saka M. Vīķe.
Savukārt deju pasniedzēja Inga Cēsniece komisijai pastāsta par šo deju būtību, izpildījumu, kā arī nodejo trīs dažādas indiešu dejas. Lai tās apgūtu, ir daudz jāmācās, jāizprot katra kustība. Deja ir kā stāsts, kas attēlo Indijas mītisko un mitoloģisko pasauli, saka dejotājas.
Paši dara un rada
Sporta klubs «Lauciene» šogad izvirzīts nominācijai «Aktīvākā organizācija». Tā dibinātājs Normunds Krūze pastāsta, ka Laucienē sporta jomā darbojas 25 gadus. Sākumā bija domubiedru grupa, kas vēlāk pārvērtās par sporta klubu. Tas dibināts pagājušā gada 4. aprīlī un startējis vairākos projektos, lai piesaistītu finansējumu teritorijas labiekārtošanai un veselības un sporta nometņu rīkošanai, sporta aktivitātēm. Arī šogad Laucienē bērniem notiks veselīga dzīvesveida un sporta nometnes, jo interese par tām ir liela. Kad izsludināja pieteikšanos, nedēļas laikā visas vietas bija pilnas, un ir tādi, kas pierakstījušies rindā, ja kāds uz nometni netiek. Pērn nometnē bērni pie Laucienes brīvdabas estrādes izveidojuši arī taku, kur var izbaudīt dažādas sajūtas pēdām. N. Krūze pastāsta, ka parkā plānots izveidot arī virvju trasi, lai šī vieta ikdienā kļūtu apdzīvotāka. Pagasta pārvaldes vadītājs Juris Upmalis piebilst, ka, izzāģējot koku zarus, parks kļuvis gaišāks. Prieks, ka tas lēnām tiekot apdzīvots. Komisijai sniegtajos materiālos teikts, ka pašlaik sporta klubā darbojas ap 30 biedru, viņu vidū arī jaunieši. «Jākustina jaunieši, citādāk jau nevar. Strādājot ar bērniem, redzi, ka vajag tikai padot ideju. Viņiem ir tāda enerģija nākt palīgā! Pēc tam pašiem prieks par padarīto,» saka pagasta sporta dzīves organizators.