«Jābūt ļoti vispusīgam, lai darītu šo darbu»

Personības

Bērnu uzraudzība vasaras brīvlaikā, zāles pļaušana privātīpašumos, sabiedriskās kārtības novērošana videokamerās, nemainīgie «bēdubrāļi» alkohola mīļi un daudzi citi jautājumi ir Talsu novada pašvaldības policijas redzeslokā. Tiekamies ar policijas priekšnieku Māri Grīnvaldu, lai runātu par aktuālo un pašvaldības policijas darbā ne tik patīkamo.

— Cik videonovērošanas kameru pašlaik ir Talsu novadā, kā veicat to uzraudzību un kādus rezultātus tās sniedz?
— Pašlaik novadā kopumā ir 135 videonovērošanas kameras, no tām — 35 Talsu pilsētā. Turklāt, realizējot Eiropas Savienības projektu, Talsos tiks uzstādītas vēl 29 kameras. Visi sapratuši, ka videonovērošanas kameras sniedz ļoti lielu efektu, tāpēc to skaits novada teritorijā turpina pieaugt. Pilsētu, pagastu pārvalžu vadītāji ir sapratuši, ka ar videokameru palīdzību iespējams disciplinēt cilvēkus. Kā piemēru var minēt Stendi, kur autobusa pieturā jaunieši mēdza regulāri atpūsties ar alkoholu u. tml. Kopš uzstādīta kamera, viņi tur vairs nepulcējas. Šādā veidā varam padarīt drošākas publiskās vietas, lai iedzīvotāji varētu bez bažām pārvietoties. Uz vietas novada pilsētu, pagastu pārvaldēs esošajiem inspektoriem ir pieeja savos portatīvajos datoros videokamerām attiecīgajā teritorijā.
Ļoti bieži novērošanas kameru ierakstus mums prasa arī Valsts policija (VP), kas sniedz iespēju labi pierādīt vainīgās personas izdarīto. Ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, vandālisms, noziedzīgi nodarījumi… Jā, bijuši arī amizanti gadījumi, piemēram, kad ar video palīdzību konstatējām, ka apstādījumus izdemolējusi cauna, nevis kāds cilvēks, un ceļa zīme nolūzusi no stipra vēja, nevis to nolauzuši vandāļi.
Turklāt šīs kameras arī ļauj ietaupīt resursus. Piemēram, saņēmām zvanu no kādas Laucienes iedzīvotājas par to, ka autobusa pieturā kāds guļ alkohola reibumā. Paskatāmies uzreiz šeit monitorā un redzam, ka tur neviena nav. Tātad šis cilvēks jau aizgājis. Ja nevarētu paskatīties, būtu tērējuši laiku un resursus, braucot uz Laucieni, un atdurtos pret tukšu vietu.
Vai ir kāds cilvēks, kurš ikdienā sēž un vēro, kas notiek monitoros?
— Nē, mēs strādājam uz ierakstiem. Proti, ja bijis kāds notikums, varam viegli un ātri atrast vajadzīgo ierakstu, kas noticis pēdējā mēneša laikā. Pēc mēneša ieraksts dzēšas, jo datu apjoms ir ļoti liels. Nākotnē ir plānots, ka uz vietas vajadzētu būt darbiniekam, kurš nepārtraukti vēros ekrānos novadā notiekošo. Tādējādi pārkāpumus varētu novērst pirms to izdarīšanas vai vainīgos notvert uzreiz, notikuma brīdī.
— Kāda pašlaik ir situācija ar pašvaldības policijas darbiniekiem, vai to ir pietiekami daudz?
— Šobrīd jā. Ja visi ir uz vietas un neslimo, tad pietiek, un varam strādāt.
— Iedzīvotāji nereti norādījuši, ka vēlas pašvaldības policijas darbiniekus biežāk redzēt, staigājam kājām. Kā risināt šo jautājumu?
— Tas tiek risināts, un mūsu darbinieki staigā. Jā, kāds mēdz sacīt, ka tā nav, bet ne jau vienmēr var sagadīties viņiem «uzskriet virsū». Ir konkrētas teritorijas, objekti, kur mūsu darbinieki vienmēr dodas kājām.
— Jums nākas daudz strādāt ar personām, kuras alkohola reibumā uzturas publiskās vietās. Vai administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšana viņiem ko maina? Šķiet, ka šādas personas mainīt nespēj nekas…
— Jā, tas ir bezjēdzīgi. Protams, ir reti gadījumi, kad protokols nostrādā, bet mūsu sistemātisko, zināmo «klientu» uzvedība ar protokola rakstīšanu nemainās. Varam piemērot sodus, bet viņiem jau nav līdzekļu, no kā tos segt. Ar šiem cilvēkiem tas vairāk ir preventīvs darbs, nevis mērķis piemērot sodu.
— Valstiskā līmenī ļoti daudz runā par dienestu, iestāžu sadarbību, kas nereti pašvaldībās ir klupšanas akmens, kā rezultātā veidojas ļoti nelabvēlīgas situācijas. Kā tas ir Talsu novadā?
— Mēs ļoti labi un daudz sadarbojamies ar sociālo dienestu, bāriņtiesu, VP. Lai būtu labi paveikts darbs, tas ir jādara kopā. Tikai ar informācijas apmaiņu un atbalstu ir iespējams sasniegt labus rezultātus.
— Cik ātri pašvaldības policija spēj reaģēt uz izsaukumiem?
— Tas ir atkarīgs no attāluma un izsaukumu daudzuma. Prioritāte mums vienmēr ir bērni un situācijas, kur kādam tiek radīts apdraudējums; tas ir jāizvērtē.
— Man šķiet, lai strādātu pašvaldības policijā, jābūt aicinājumam, jo tas nav viegls darbs.
— Tas ir morāli, fiziski, emocionāli grūts darbs, jo situācijas, ar ko jāsaskaras, ir dažādas. Vienā dienā pašvaldības policijas darbiniekam jābūt gan kā medicīnas darbiniekam, gan kā psihologam, skolotājam, sociālajam darbiniekam utt. Jābūt ļoti vispusīgam, lai darītu šo darbu.
Piemēram, cīņa ar alkoholiķiem ir smaga, jo, kā zināms, viņi savas dabiskās vajadzības nokārto gan biksēs, gan, kur pagadās. Smaka nav patīkama. Protams, arī novērojama agresīva uzvedība. Smagi ir gadījumi, kur iesaistīti bērni, piemēram, ja ģimenē vecāki lieto alkoholu un bērnu atstāj novārtā. Sāpīgi, ka šādi bērni jāizņem no ģimenēm un jāved uz krīžu centru.
Būtisku uzmanību pievēršam arī ceļu satiksmei. Brīžiem rodas izjūta, ka cilvēki nepazīst ceļu zīmes. Lai tikai piebrauktu konkrētam veikalam vai iestādei pēc iespējas tuvāk, šoferi gatavi apstāties tur, kur tas ir aizliegts. Lai gan auto var novietot dažus metrus tālāk. Tā vien šķiet, ja «Rimi» vai veikalā «Maxima» būtu platākas durvis, cilvēki iebrauktu iekšā arī tur. (Smejas.) Ceļa zīmes nav izvietotas smukumam, bet ar nozīmi!
Ir sācies vasaras brīvlaiks. Kam jūs aicinātu vecākus un bērnus pievērst uzmanību, kas jāņem vērā?
— Vecākiem ar bērniem vajag pārrunāt lietas, kas jāievēro. Sīki un plaši ar informāciju var iepazīties mūsu mājaslapā www.tnpp.lv, bet galvenais, kas vasarās notiek — vēlās nakts stundās pa ielām klīst jaunieši. Bet likums noteic, ka jauniešiem līdz 16 gadu vecumam līdz 22.00 jābūt mājās. Atbildība pēc tam tiek prasīta no vecākiem. Un jāatceras, ka bērnu līdz septiņu gadu vecumam atstāt vienu pašu jebkurā vietā ir kategoriski aizliegts. Vasarās izteikti saņemam sūdzības no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmiem, ka vēlās nakts stundās, pusnaktī, mazgadīgi bērni skaļi uzvedas. Protams, viņi grib spēlēties, bet ir jāsaprot, cikos to darīt.
Bērnus noteikti nedrīkst laist vienus pašus peldēties. Nedrīkst vieni paši braukt ar velosipēdiem, piemēram, uz Mundigciemu, lai peldētos. Turklāt no desmit gadu vecuma bērnam jābūt velosipēdista apliecībai. Tas, kā vecāki sagatavo bērnu vasarai, ir ļoti svarīgi. Vasarā būtiski pieaug traumu, dažādu pārkāpumu, negadījumu skaits…
— Iestājoties siltajai sezonai, zāle aug griezdamās. Kā cīnāties ar īpašniekiem, kuri nevīžo nopļaut zāli?
— Sākumā parasti cenšamies iztikt bez sodiem, mutiski brīdinot īpašniekus. Ja tas nelīdz, piemērojam sodu, lai situāciju mainītu. Nereti par šādiem nesakoptiem īpašumiem mūs informē arī iedzīvotāji. Bet, protams, ir arī īpašumi, kuru īpašnieki dzīvo tālu prom ārzemēs, un par situāciju šeit nerūpējas.
Vēlos vērst iedzīvotāju uzmanību, ka viņiem gan ziemā (tīrot un kaisot ietvi), gan vasarā (pļaujot zāli) jārūpējas arī par sava īpašuma pieguļošo teritoriju, to nosaka Talsu novada saistošie noteikumi. Īpašumam piegulošā teritorija ir publiskā lietošanā esošās ietves (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), grāvji, caurtekas, zālieni u. c. apstādījumi līdz ielas brauktuves malai, kas norobežojas ar nekustamo īpašumu.