25 gadu kalpošana Talsu draudzē vainagojusies ar Nopelnu krustu

Personības

9. jūnijā, Vasarsvētkos, Talsu luterāņu baznīcā arhibīskaps Jānis Vanags pasniedza mācītājam Mārim Ludvikam Nopelnu krustu par ieguldījumu baznīcas brīvības un cieņas atgūšanā, darbojoties kustībā «Atdzimšana un atjaunošanās», un par 25 gadus ilgo, uzticīgo, dedzīgo un aizrautīgo kalpošanu Talsu luterāņu draudzē un citās apkaimes draudzēs.
Dievkalpojumā kopā ar abiem Talsu luterāņu draudzes mācītājiem Māri Ludviku un Andi Ķīviču kalpoja arhibīskaps Jānis Vanags, Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons un Kandavas iecirkņa prāvests Mārcis Zeiferts. Arhibīskaps atzina, ka M. Ludvika 25 Talsu draudzē pavadītie gadi ir labs iemesls, lai atjaunotu sen nevienam nepasniegto apbalvojumu — Nopelnu krustu, kaut arī nav noslēpums, ka mācītājs allaž vairījies no sevis pagodināšanas. Nav šķitis arī iespējami apbalvojumam pievienotajā rakstā M. Ludvika nopelnus izteikt sausajos vārdos «par ilggadēju, uzticīgu un sekmīgu kalpošanu», tāpēc tie nomainīti pret ievadā minēto novērtējumu, kas viņa kalpošanu atzīst ne vien par uzticīgu, bet arī par dedzīgu un aizrautīgu.
Māris Ludviks īpašajā notikumā pateicās Dievam, saviem vecākiem, vistuvākajiem cilvēkiem un Talsu draudzei, ar kuru kopā aizvadīti jau 25 gadi. «Mācītājs nav nekas, ja viņš ir viens — ja viņam nav draudzes, cilvēku, kuri ir gatavi kaut ko darīt, upurēties un iet viņam līdzi, lai sasniegtu augstus mērķus,» viņš apliecināja. Mācītājs atklāja, cik zīmīga situācija bijusi toreiz, pirms 25 gadiem, — zinot, ka priekšā ir tikšanās ar arhibīskapu, lai runātu par draudzēm, kurās vajadzīgs mācītājs, M. Ludviks nolēmis doties kalpot uz pirmo draudzi, kuru J. Vanags nosauks. «Arhibīskapam priekšā bija lapiņa ar vairākām draudzēm, un viņš sacīja: «Viena vieta ir Talsi, bet tev tur nav jāiet, jo tur bijušas lielas problēmas.» Bet es teicu, ka mēģināšu,» atcerējās mācītājs. Šis mēģinājums pārtapa 25 svētīgos gados, kurus, kā sveicēji vēlēja, cerams, papildinās vēl daudz citu gadu.
Klātesošie par aizvadīto laiku runāja lielā pacēlumā, bet M. Ludviks visus cildinājumus noraidīja, atzīstot: «Kad domāju par šo baznīcas apbalvojumu, man ienāca prātā teksts no Lūkas evaņģēlija 17. nodaļas, kur Jēzus saka tā: «Kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakiet: mēs esam necienīgi kalpi, jo esam darījuši tik vien, cik bija mūsu pienākums.» Man jāsaka — es, protams, visu neesmu paveicis, tā ka, pēc Kristus teiktā, esmu vien ļoti necienīgs kalps.» Viņš ar sev raksturīgo humoru ieteica Nopelnu krustu pārdēvēt par Necienīgo kalpu krustu, pat ja vien retais tiektos šādu apbalvojumu saņemt.
Bezgala garo sveicēju rindā bija Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols. Viņš sprieda, ka labam vadītājam, kāds ir arī draudzes mācītājs, nepieciešama dzīves gudrība, aizrautība, ticība un mīlestība. «Talsi ir ļoti daudz ieguvuši no tā, ka tu 25 gadus esi bijis šeit,» D. Karols apliecināja. Arī vēlāk, kad ikviens bija aicināts uz mielastu draudzes dārzā, no agrākajiem draudzes priekšniekiem izskanēja doma, ka M. Ludvika darbība ir cēlusi Talsu vērtību. To, kādas izmaiņas viņa kalpošana radījusi cilvēku iekšējā būtībā, nojauš katrs baznīcēns pats, bet Baznīckalna ārējās pārmaiņas var novērtēt pat ikviens garāmgājējs.