Ķūļciema iedzīvotāju sapulcē apspriesti ceļi un neceļi

Talsu novads

Otrdien, 4. jūnijā, Ķūļciema brīvā laika pavadīšanas centrā notika iedzīvotāju sapulce. Uz to bija sapulcējušies deputāti, pārstāvji no Talsu novada pašvaldības policijas un, protams, iedzīvotāji, kuru nebija daudz, tomēr arī ar dažiem cilvēkiem pietika, lai vakars ritētu saspringtā gaisotnē.
Ķūļciemā līdz šim iesāktie un pabeigtie darbi
Ķūļciema pagasta pārvaldes vadītājs Juris Upmalis, amatā būdams mazliet ilgāk par gadu, klātesošos iepazīstināja gan ar pabeigtajiem, gan iesāktajiem darbiem. 2018. gada nogalē ir pabeigts Ķūļciema bibliotēkas remonts. Uz visiem autoceļiem uzstādītas ceļazīmes, kā arī regulāri tiek noņemti apaugumi un veikta pļaušana, atjaunota grants virskārta, tiek uzbērta grants. Novērstas problēmas, kas saistītas ar ūdens spiedienu sistēmās, kā arī nomainīti visi ūdens skaitītāji. Ir labiekārtota kapu teritorija; attīrīšanas iekārtās norisinājušies pamatīgi remonti, kas pašlaik sekmē iekārtu normālu darbošanos. Atjaunots bērnu laukums, ierīkoti vingrošanas stieņi jauniešiem. 2019. gada sākumā apstiprināts pagasta ģerbonis. Ķūļciema bibliotēka šobrīd piedāvā grāmatas, avīzes, žurnālus, pieeju internetam, drukāšanas un skenēšanas pakalpojumus, kā arī izstādes, spēles un radošās darbnīcas bērniem.
Darbi, kas plānoti šajā gadā
Svarīgākais no šī gada plānotajiem darbiem ir feldšera punkta telpu remonts — telpas ir pielāgotas atbilstoši visām prasībām; tur rosība rit pilnā sparā, jo objekts pēc divām nedēļām ir jānodod. Tajā jau ierīkots speciāls pacientu pacēlājs. Ir iecere visiem ceļiem pakāpeniski atjaunot grants segumu. Šogad plānota ielu apgaismojuma sakārtošana — desmit vecie gaismekļi nomainīti pret LED apgaismojumu, nākamajā gadā plānots nomainīt arī visus pārējos gaismekļus. Svarīga ir videonovērošanas sistēmu uzstādīšana pagasta centrā (septiņas kameras) — pieturā, bērnu laukumā, krustojumā un citās Ķūļciema stratēģiskajās vietās. Paredzēts atjaunot pašvaldības ceļu «Dzedru tilts—Jaunpļavas».
J. Upmalis iepazīstināja arī ar pulciņiem un nodarbībām, kuras iespējams apmeklēt Ķūļciema brīvā laika pavadīšanas centrā — kulinārijas pulciņš, vingrošanas un nūjošanas nodarbības. Vasarā plānots senioru pasākums (6. jūlijā) un sporta un pagasta svētki (3. augustā). Šī gada plānā paredzēti septiņi sporta un 20 kultūras pasākumi.
J. Upmalis atzina, ka viņš seko līdzi visiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektiem, kas tiek atklāti, un teica, ka viņa kvēlākā vēlme ir par ES līdzekļiem ierīkot skatu torni un laivu bāzi pie Engures ezera. Viņa mērķis esot ar idejām panākt reālu rezultātu, katru pasākumu virzot uz priekšu ar kārtīgu plānu un baudāmu iznākumu.
Sāpju kamols kaklā
Pēc prezentācijas tika atvēlēts laiks iedzīvotāju jautājumiem par nesaprasto un neskaidro. Līdzās J. Upmalim uz jautājumiem atbildēja Talsu novada domes izglītības, kultūras, sporta, sociālo un veselības jautājumu komitejas locekles, deputātes Daiga Feldmane un Ilva Norenberga, kā arī Talsu novada pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Sigita Amstere un Talsu novada pašvaldības policijas inspektors Kristaps Koloda. Iedzīvotāju sāpju objekts, kas tika apspriests un izpētīts sīki un smalki, ir sliktā stāvoklī esošie autoceļi. Uz Ķūļciema iedzīvotāju žēlabām par lielo sāpi Upmaļa kungs atbildēja: «Par piešķirtajiem līdzekļiem var ceļus apbērt ar granti un apklāt, nogludināt ar grants virskārtu, vasarās appļaut nomales un ziemā notīrīt sniegu, taču kārtīgs asfalta segums par valsts piešķirto budžetu nesanāk. Pagaidām ir jārūpējas par to, lai ceļš pēc iespējas ātrāk žūtu, neveidotos bedres vai nelīdzenumi.» «Vienīgais veids, kā mēs varam kaut ko panākt, ir rakstīt vēstules kādai augstāk stāvošai personai un akli cerēt, ka reiz kāds mūs sadzirdēs,» atcirta kāda saniknota kundze. J. Upmalis piebilda, ka viņš ir mobils, ar viņu vienmēr var sazināties un jautāt visu, kas uz sirds, kā arī viņš katrā no trim pārvaldēm (Ķūļciema, Balgales un Laucienes), kur ir pārvaldnieks, var ierasties jebkurā laikā.
Vakara gaitā tika apspriesti vēl daudzi jautājumi, kas saistīti ar ceļu stāvokli, piemēram, par grants ceļu stāvokļa uzlabošanu, lai pa tiem veiksmīgi un bez milzīgiem putekļu mākoņiem varētu pārvietoties kravas automašīnas, kā arī par grants seguma akmeņu izmēru. Kāda kundze pikti ar vārdiem uzbruka pārvaldniekam par to, ka viņa ar bailēm pārvietojas pa šiem ceļiem, baidoties, ka pusķieģeļa lieluma akmens varētu lidot pret automašīnu, izsitot logus. Tāpat klātesošie apsprieda ceļu situāciju ziemā. «Domāt jau sāks tikai tad, kad kārtējais skolēnu autobuss ziemā sasvērsies un ieslīdēs grāvī,» sacīja aizkaitinātā kundze. «Tas, ka autoceļi ir sāpju objekts gan šeit, gan Talsos, ir zināms ikvienam, un šī ir vienīgā tēma, kuru mēs pārvaldē apspriežam. Pārvaldē mēs vēlamies pakāpeniski, plānveidīgi sakārtot visus ceļus, kas nav iespējams viena gada laikā, jo budžets nav bezizmēra. Par valsts ceļu uzkopšanu ir jārunā ar autoceļu uzturētājiem, «Latvijas Valsts ceļu» Talsu nodaļu.» Kāda cita iedzīvotāja ieminējās par tehnikas nomu: «Ir visādi sīkumi, kas pie mums vēl nav sakārtoti, piemēram, vai zāles pļāvējam traktoriņam ir noteikta nomas maksa, kas tiek mērīta stundās? Par šādiem sīkumiem priekšniekiem no darba ir jāatkāpjas!» J. Upmalis atzina, ka to vēl nav izdarījis, taču noteiks nomas maksu gan zāles pļāvējam, gan degvielai, kas pļaušanai tiek izmantota, bet, ja citādāk nevarēs, no amata būs gatavs atkāpties. Kāda cita kundze, aizstāvot Upmaļa kungu, niknajai dāmai pajautāja: «Vai tad, kad pati strādājāt par priekšnieci, visu darījāt pareizi?» Pēc šī jautājuma izskanēšanas vairāku sievu starpā sākās asas un skarbas diskusijas, izskanēja pārmetumi un bargas piezīmes, un tēma vēlreiz atgriezās pie sāpju kamola — grants ceļiem. Vēlāk tika spriests par pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošanu visas valsts teritorijā, kā arī citi jautājumi, kas tiešā kārtā neskar Ķūļciemu.