Īves pagastā novērtē esošo

Talsu novads

28. maijā Talsu novada pašvaldības konkursa «Talsu bruncī ieaustie» komisija devās uz Īves pagastu, lai lūkotos, kādi ļaudis un jaunumi īpašākai ievērībai izcelti šogad. Mazajā pagastā joprojām un arvien atrodas, ar ko lepoties.
Paplašināts atpūtas piedāvājums
Visupirms komisija devās uz atpūtas parku «Laumas», kas gan novada, gan arī tuvākiem un tālākiem ļaudīm zināms jau ilgus gadus. Tomēr mājiņa kokā gan ir vēl kas līdz šim nebijis, tāpēc arī izvirzīts nominācijai «Gada jaunums».
Atpūtas parkā ir plašs piedāvājumu klāsts: kempings, pirtiņa, telts vietas, viesu nams svinībām, pastaigu un izziņas takas, lauku ķēķis, dažādi piedāvājumi atpūtai grupām, disku golfs, sporta laukums u. c. Un papildu tam nevar nepieminēt plašo, krāšņo un labiekārtoto teritoriju, kur acis nespēj aptvert visu krāšņumu un to, kas apskatāms.
Konkursa komisiju sagaidīja allaž smaidīgais saimnieks Roberts Riekstiņš, kurš atklāja, ka šī atpūtas parkam ir jau 19. darbības sezona, tāpēc nākamais būs jubilejas gads. «Mani gan nedaudz pārsteidza piedāvājums piedalīties šajā konkursā, jo pašam jau šķiet, ka nav nekā īpaši daudz jauna, ja reiz tas nav kaut kas mega liels. Bet sīkumu, protams, ik gadu ir daudz, kas rezultātā sasummējas un rodas kopaina, sajūtas, ko cilvēki šeit bauda,» sapratis R. Riekstiņš.
Komisijai tika izrādīta jaunbūvētā mājiņa kokā, kas īpaši domāta bērnu priekam, svētku svinēšanai. Tā aprīkota ar dažādām iekārtām — slidkalniņu, rāpšanās sienām un šūpolēm. Mājiņas iekšpuse gan vēl nav pabeigta, bet to plānots pabeigt šovasar. Tur paredzēts ievietot galdiņu un sēžamos (tādus, kur vajadzības gadījumā var arī gulēt), īpašus stiklus lodziņos, kas atgādinās kuģa iluminatorus, aizkarus un aizslēdzamas durtiņas. Jāpiebilst, ka blakus mājiņas teritorijai atrodas arī citas izklaides, atpūtas iespējas, piemēram, šūpoles, garās koka kājas, galds ar nojumi, kur baudīt maltīti u. c.
Runājot par parka darbību, Roberts stāsta, ka skolēniem vispieprasītākā ir Bišu taka, sveču liešana un laumiņu pankūkas. Tā kā parka teritorijā ir sešas septiņas piknika vietas, skolēnu grupām nav jāuztraucas par rūmi, jo iespēja uz ugunskura uzcept desiņas atradīsies visiem. Un stundas «Laumās» aizrit nemanot…
Arī dienā, kad komisija viesojās parkā, bija ieradušies vairāki autobusi ar skolēniem, kas tikai sniedz apstiprinājumu tam, ka atpūta dabā ir un būs pieprasīta. «Lauku tūrismā īsā laika posmā, vasarā, ir jānopelna naudiņa visam gadam,» lika aizdomāties R. Riekstiņš.
Kalpot Dievam
Tiņģeres pils telpās ierīkota neliela, omulīga kapela, kur kalpo Ķurbes evaņģēliski luteriskā draudze. Ņemot vērā tās rosību, draudze izvirzīta nominācijai «Aktīvākā organizācija». Lai pastāstītu plašāk par draudzi, tās vēsturi un ikdienu, komisiju sagaidīja draudzes locekle tiņģerniece Baiba Kalna. Viņa atklāja, ka Ķurbes ev. lut. draudze dibināta 1993. gada 23. augustā Ķurbes «Līdumkalnos» kā misijas draudze Rīgas Lutera draudzei Torņkalnā. Šobrīd draudzē ir 23 draudzes locekļi un draudzes kapela atrodas Tiņģeres pilī. Draudzē kalpo mācītājs Andis Ķīvičs, draudzes priekšniece ir Ilona Veidemane.
B. Kalna bija sagatavojusi prezentāciju, kurā atklājās, ka draudze aktīvi piedalās Tiņģeres pagasta svētkos, Baznīcu naktī, Muzeju naktī, kā arī ir atvērta misijas pasākumiem, koncertiem un izrādēm, tiek rīkots Alfas kurss. Draudze ar finansiālo ieguldījumu piedalījās ozolu birzs stādīšanā Tiņģeres parkā 2017. gada pavasarī, kā arī, piesaistot sponsorus, atbalstījusi Liepājas kultūras centra bērnu teātra lugas izrādīšanu Tiņģerē. Draudze sadarbībā ar biedrību «Latvijas Sarkanais Krusts» un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas nozari sniedz sociālo palīdzību Īves pagasta iedzīvotājiem un arī ārpus tā. Aktīvi darbojas svētdienas skola: tiek organizēti pārgājieni, nometnes vietējiem un citu pagastu bērniem, iestudētas Ziemassvētku ludziņas, leļļu teātri. Svētdienas skolas bērni kopā ar skolotājiem un draudzes locekļiem pirms Ziemassvētkiem dodas iepriecināt pagasta seniorus ar pašu gatavotām paciņām un jaukiem priekšnesumiem.
B. Kalna atzina, ka draudzes locekļu skaits ir diezgan nemainīgs. «Draudze kā maza vienība cenšas būt aktīva un sanākt kopā katru svētdienu. Tas mums ir ļoti svarīgi. Prieks, ka iesaistās arī bērni, bet ar vidējo paaudzi un pusaudžiem ir grūtāk. Bet tā ir problēma arī lielākās draudzēs. Cenšamies darīt, cik varam, un tagad tuvākais pasākums, kam gatavojamies, ir Baznīcu nakts, uz kuru ierasties laipni aicināts ikviens!» mudināja B. Kalna.
Zīmējumi kā fotogrāfijas
Dodoties stāvu augstāk, turpat, Tiņģeres pilī, komisiju pārsteidza otrā stāva zālē izvietotie zīmējumi, kas pirmajā mirklī atgādina fotogrāfijas — tik dzīvi ir Santas Vicinskas atainotie putni un zirgi. Ne velti viņa izvirzīta nominācijai «Radošākais novadnieks».
Tā kā zīmējumu autore brīdī, kad ieradās komisija, darba dēļ nevarēja būt klāt, par viņu vairāk pastāstīja tiņģerniece B. Kalna. Kā izrādās, jaunieti uz Īves pagastu, kur viņa dzīvo nu jau trīs gadus, atvedusi mīlestība. Savukārt zīmēšana ar pasteļa zīmuļiem ir viņas vaļasprieks. Santai patīk zīmēt jau kopš bērnības, tomēr viņa nav mācījusies mākslas skolās, līdz ar to zīmēšanas prasmes apgūtas pašmācības ceļā. Jaunietes mērķis ir attīstīt zīmēšanas prasmes, apgūt reālistisku zīmējumu no dabas. Ar pasteļa zīmuļiem jaunā tiņģerniece sākusi strādāt kopš 2015. gada, un ar savām nelielajām, sirsnīgajām izstādītēm ir iekarojusi skatītāju simpātijas. Darbi bijuši apskatāmi Valdemārpils, Īves un Dundagas bibliotēkā.
Galvenokārt Santa zīmē, jo tas dara prieku, un viņa ir gandarīta, ja arī kādam citam par to ir prieks. «Šajos darbos redzams, ka Santai ir apsveicamas novērošanas un atdarināšanas spējas. Ir redzams, ka cilvēkam ir talants, ko nepieciešams turpmāk attīstīt,» vērtēja B. Kalna.