Kur ļaudis rūpējas par dvēseles pabarošanu

Talsu novads

28. maijā Talsu novada pašvaldības konkursa «Talsu bruncī ieaustie» komisija devās uz Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta pārvaldi, lai noskaidrotu, ar ko ļaudis lepojas šai pusē.
Dejo izjūtu dēļ
Nominācijā «Aktīvākā organizācija» izvirzīts vidējās paaudzes deju kolektīvs «Krišjānis», kas dibināts 1992. gadā. Kolektīvu pašlaik vada Gunta Kupše. «Krišjānis» aktīvi koncertē un piedalās gan pagasta, gan novada rīkotajos svētkos un pasākumos, gan republikas un Eiropas mēroga pasākumos. Proti, Latvijas simtgadi «Krišjānis» izdejoja kopā ar tautiešiem Īrijā, savukārt šogad jūlijā tas piedalīsies deju festivālā Trogirā Horvātijā. Šobrīd «Krišjānis» ir E grupas kolektīvs, kas ar atzīstamiem panākumiem startē novada skatēs un piedalās Dziesmu un deju svētkos.
Būt par daļu no kolektīva nenozīmē tikai kopā dejot, dalībniekiem tas nozīmē arī kopā pavadīt brīvo laiku — svinēt gadskārtu svētkus, rīkot talkas, doties ekskursijās, laivot un iet pārgājienos. «Mēs esam tie, kuri veido zemes šodienu un rītdienu, un katrs dejotājs izjūt lielu lepnumu un godu, pārstāvot savu pilsētu, novadu un valsti!» uz patriotiskas nots par sevi video materiālā pauž deju kolektīvs. Video arī tiek atklāts, ka dalībnieki paši regulāri pilnveido savus dejošanas tērpus ar dažādiem aksesuāriem, piemēram, radot vainagus un kroņus. «Krišjānis» ir aktīvs sociālajos tīklos, turklāt mēdz arī rakstīt dažādus projektus, lai iegūtu finansējumu.
Uz tikšanos ar komisiju no kolektīva bija ieradušās dejotājas Maija Bitmane un Laima Štokmane. Rotājušās tautastērpos, viņas atklāja, kādi ir galvenie iemesli, kāpēc dejo «Krišjānī». «Mēs dejojam dažādu izjūtu dēļ. Piemēram, kad vasaras dienā, gaisa temperatūrai esot +28 grādi, saproti, ka ir jādejo pilna programma vilnas tautastērpā. Kad pirms koncerta sāc pārdomāt dejas gājienus un saproti, ka neatceries pilnīgi neko! Kad koncertā pirms dejas stāvi aizkulisēs un pēkšņi saproti, ka stāvi nepareizajā pusē. Bet, ja runājam nopietni, galvenais iemesls ir tas, lai sanāktu kopā, izdzīvotu latviešu tautas deju, valodu un tautastērpu. Tas ir dvēselei, jo arī tai vajag maizi,» stāstīja M. Bitmane un L. Štokmane. Lai dvēseli pabarotu, mēģinājumi notiek divas reizes nedēļā Lubes kultūras namā pa divām stundām. Papildu, protams, uzstāšanās pasākumos un skatēs. «Tam ir jāpatīk, dejot nevar kurš katrs. Jābūt arī ritma izjūtai. Mums bija puisis, kurš ļoti vēlējās dejot, nāca mēģināt, bet ritma izjūtas tā arī nebija. Arī kolektīva vadītājs ir svarīgs,» pauda dejotājas.
Tāpat kā citi deju kolektīvi, arī «Krišjānis» nereti saskaras ar vīriešu trūkumu, bet, kā stāsta dejotājas, tādos brīžos tiek mobilizēti spēki. «Mums ir ļoti aktīvas meitas. Ir pat bijuši gadījumi, kad braucam ciemos uz mājām, kur ir kāds puisis, kurš izteicis vēlmi dejot, un tad nu cenšamies viņu pierunāt darboties kolektīvā,» stāsta L. Štokmane. Kodols, kas satur «Krišjāni», ir vieni un tie paši cilvēki, kuri dejo jau ilgāk nekā 20 gadu. Bijuši arī krīzes posmi, kad sezona uzsākta, piemēram, ar četriem puišiem. «Aizlaist kolektīvu var vienā acumirklī, bet pēc tam dabūt atkal kopā gan ne,» ir pārliecinātas deju kolektīva pārstāves.
Iespēja gulēt virs ūdens
Nākamā pieturvieta bija kempings «Ezermala» pie Sasmakas ezera, kas šosezon, 1. maijā, oficiāli uzsāka darbību. Šī vieta izvirzīta nominācijai «Rosīgākais uzņēmums». Tā kā īpašniece Terēze Riekstiņa nevarēja būt klāt, lai uzņemtu komisiju, viņas vietā to godam paveica vecāki Māris un Zinta Veldes.
Pirms trīs gadiem Terēzei ar ģimeni radās ideja vecāku īpašumā 0,4 hektāru platībā pie Sasmakas ezera ierīkot kempingu. Tieši Valdemārpilī, jo šī ir viņas dzimtā vieta. Ikdienu darba dēļ Terēze lielākoties aizvada Rīgā, bet vasaras mēnešus un brīvdienas — Valdemārpilī. Ģimenes sapnis ir ar laiku atgriezties uz dzīvi šajā pusē.
Kempings izveidots, realizējot projektu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētajā Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.—2020. gadam apakšpasākuma «Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju» ietvaros. Gūts atbalsts ERAF projektā «Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators». Darbi tika uzsākti pērn maijā, un šosezon kempings oficiāli uzsāka darbu, piedāvājot viesiem šeit atpūsties. M. Velde stāsta, ka pirmie viesi negaidīti ieradušies vēlu vakarā ar velosipēdiem, un, lai gan vēl notika labiekārtošanas darbi, viņi pastāvēja uz to, ka grib šeit pārnakšņot.
Šobrīd kempingā ir četras mucu mājiņas, divas no tām garu laipu galā uz pontoniem, divas — krastmalā. Atsevišķā mājiņā ierīkota pirtiņa, kas paredzēta nelielām kompānijām, tai blakus arī baļļa un plaša nojume. Vēl vienā mucu mājiņā pieejamas tualetes un duša. Visā teritorijā nodrošināts wi-fi interneta pieslēgums, ugunskura vieta, grili un automašīnu stāvvieta. Ar laiku kempinga apmeklētājiem plānots piedāvāt dažādas aktivitātes, piemēram, izbraucienus ar laivām un SUP dēļiem, kā arī paredzēts papildus labiekārtot teritoriju, piemēram, izveidot rotaļu laukumu bērniem. Plašāka informācija par kempingu un rezervāciju pieejama mājaslapā www.ezermala.lv.
«Šis kempings ir paredzēts nelielām draugu kompānijām un ģimenēm. Skaista atpūtas vieta pie Sasmakas ezera, kur baudīt īpašus saullēktus. Dzīvojam informācijas pārbagātības laikmetā, un relaksējoša atpūta ir ļoti būtiska ikvienam. No dabas varam saņemt gan enerģiju jaunām lietām, gan iedvesmu un meditāciju,» pērn, kempingam vēl topot, «Talsu Vēstīm» klāstīja īpašniece T. Riekstiņa.
Palīdz būt laikus
Devāmies uz pilsētas centru, lai apskatītu nominācijai «Gada jaunums» izvirzīto vides objektu — pērn uzstādīto pulksteni. Pārvaldes vadītājs Andris Grīnbergs stāstīja, ka ideja par to viņam radusies jau pirms dažiem gadiem. Tā kā līdzekļu šādam mērķim nebija, pārvaldes vadītājs sāka meklēt atbalstītājus. Atbalstu šāda pulksteņa uzstādīšanai sniedza uzņēmējs Dzintars Sarkanbiksis, ziedojot finansējumu 3500 eiro apmērā. Uzstādīšanas darbus veica SIA «Laika Stils» kopā ar pārvaldes darbiniekiem. «Šis pulkstenis ir dāvana mūsu iedzīvotājiem Latvijas simtgades svētkos. Blakus pulksteņa atrašanās vietai esam sakārtojuši arī stāvlaukumu pie baznīcas, uzstādījām sabiedrisko tualeti, uzlabojam apstādījumus un zālienu,» paskaidroja A. Grīnbergs.