Valdemārpilī interesējās par drošību un apkārtnes sakārtošanu

Talsu novads

28. maijā Valdemārpils izstāžu zālē norisinājās iedzīvotāju sapulce, ko apmeklēja krietns pulciņš interesentu. Valdemārpilnieki un Ārlavas pagasta iedzīvotāji vērsa uzmanību uz drošību, apkārtnes sakārtošanu, mūzikas un mākslas skolas nākotni un citiem nozīmīgiem jautājumiem.
Iesākumā Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols un sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko iepazīstināja klātesošos ar novadā notiekošo, bet sīkāk par Valdemārpils pilsētu un Ārlavas pagastu pastāstīja pārvaldes vadītājs Andris Grīnbergs. Kā jau visur Latvijā, arī šeit iedzīvotāju skaits pamazām sarūk. Pašlaik Valdemārpili par savām mājām sauc 1336 iedzīvotāji, bet Ārlavas pagastu — 890 iedzīvotāji. Pamatbudžets šogad sastāda 425 376 eiro (pārvalde, apsaimniekošana, vide, pārvaldes struktūrvienības), speciālais ceļu fonda budžets — 75 631, bet speciālais dabas resursu nodokļu budžets — 8955 eiro. «Ceļu garums Valdemārpilī un Ārlavas pagastā ir 76 kilometri. Tā kā tranzīta iela ir rekonstruēta, tā vairs neprasa tik daudz līdzekļu. Pamatā liela daļa ceļu fonda naudas aizgāja tranzīta ielai, bet arī Raiņa iela prasās pēc pamatīga remonta,» uzsvēra A. Grīnbergs.
Pārvaldes struktūrvienības ir Valdemārpils, Lubes, Tiņģeres kultūras nams, Valdemārpils bibliotēka, Nogales bibliotēka, jauniešu iniciatīvu centrs «Sava vieta» un tūrisma informācijas centrs. Valdemārpils bibliotēkā darbojas 725 lietotāji, apmeklējums sasniedz 19 841, izsniegums — 30 392, savukārt Nogales bibliotēkā darbojas 77 lietotāji, apmeklējums sasniedz 3805, bet izsniegums — 8726. Izglītības iestādēs audzēkņu skaits lēni sarūk, bet tas ir stabils. Valdemārpils vidusskolā notikusi skolas akreditācijas un direktora profesionālās darbības novērtēšanas process, kura rezultātā skola tika akreditēta uz sešiem gadiem un direktora profesionālā darbība tika novērtēta kā atbilstoša amata pienākumu veikšanai. Tāpat atjaunota skolotāju istaba, bet sāpīgākais jautājums šobrīd ir par Valdemārpils vidusskolas stadionu, kas ir visai bēdīgā stāvoklī.
Skolēnu skaits — stabils
Pirmsskolas izglītības iestādē «Saulstariņš» pagājušajā gadā veikts labierīcību telpu remonts divus un četrus gadus veco bērnu grupās, iegādātas jaunas gultas ar matračiem vienu, divus, trīs un četrus gadus veco bērnu grupās un uzstādīts jauns­ žogs. 2018. gadā realizēts autoceļa projekts «Nogale—Laukmuiža—Cepļi», labiekārtots baznīcas laukums, izveidots skvērs, uzstādīts vides objekts — pulkstenis baznīcas laukumā, nomainīti informācijas stendi pilsētā, atjaunots skeitparks un nomainītas bērnu laukuma konstrukcijas, apstiprināts Ārlavas pagasta ģerbonis, realizēts projekts — Dupurkalna brīvdabas estrāde, veikta Krišjāņa Valdemāra, Liepu, Dzelzceļa ielas atputekļošana, veikti ielu seguma remonti un zīdkoku vainagu sakopšana.
2019. gadā plānota gaisa kondicionieru uzstādīšana bibliotēkas bērnu nodaļas telpās, žalūziju un grāmatu plauktu iegāde bibliotēkām, krēslu iegāde aktu zālei Valdemārpils vidusskolā, pilsētas pārvaldes telpu remonts, logu daļēja nomaiņa pārvaldes telpās, pilsētas ielu grants segumu atputekļošana, krāsns atjaunošana un jaunu grāmatu plauktu uzstādīšana Nogales bibliotēkā, sēžamo pufu iegāde jauniešu iniciatīvu centrā «Sava vieta», labierīcību uzstādīšana cilvēkiem ar kustību traucējumiem pilsētas pludmalē un bērnu rotaļu laukuma konstrukciju uzstādīšana Lubezerē.
Pēc A. Grīnberga uzrunas tika dots vārds Valdemārpils vidusskolas direktoram Andrim Dzenim. «2018. gads aizritēja visnotaļ īpašā formā ne tikai tāpēc, ka bija valsts simtgade, bet mēs gatavojāmies akreditācijas procesam. Skola saņēma pozitīvu novērtējumu, bet viens no ieteikumiem skar mūsu sporta laukumu. Šobrīd skolēnu skaits ir nostabilizējies — mums ir 256 audzēkņi. Jā, pirms desmit gadiem tie bija 430 skolēni, taču arī bērnu skaits Valdemārpils pirmsskolas izglītības iestādē «Saulstariņš» bija cits. Mēs varam priecāties par to, ka gandrīz visi bērnudārza audzēkņi nonāk Valdemārpils vidusskolā,» minēja A. Dzenis.
Arī mūzikas un mākslas skolas vadītāja Ilze Rūsa atzina, ka audzēkņu skaits ir pietiekams — pašlaik mūzikas un mākslas skolu apmeklē 71 audzēknis. «Priecājamies, ka bērni nāk pie mums! Uz salīdzinoši mazo vidusskolēnu skaitu mēs ar saviem 70 bērniem varam būt patiešām priecīgi. Par telpām runājot, mūsu skola nav redzējusi remontus ļoti sen — 2005. gadā tika nomainīti logi, bet remonti nav bijuši. Bija pārrunas, bet joprojām gaidām 28. februāri, kad mums parādīs ciparus un tāmes,» norādīja I. Rūsa. Tā kā mūzikas skolas telpas ir novecojušas, tiek plānots tās pārcelt uz citām telpām.
Noziedzības līmenis samazinās
Noslēgumā sanākušos uzrunāja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa priekšnieks Mārcis Pētersons. Viņš atzina, ka pagasta teritorijā vairāku gadu garumā notiek cīņa ar akcizēto preču apriti un šogad ir uzsākts kriminālprocess. Pēdējo gadu laikā uzsākti trīs kriminālprocesi, un policija turpina apkarot šo problēmu. M. Pētersons aicināja pašiem parūpēties par sava mājokļa, automašīnas, velosipēda un mantas drošību, aktualizēja vardarbību ģimenēs un aicināja ziņot, ja tiek pamanīts kaut kas aizdomīgs. Kāda iedzīvotāja interesējās par to, kā Talsu novads izskatās citu novadu vidū un kāda ir statistika. M. Pētersons atbildēja, ka arī citos novados notiek līdzīga rakstura noziedzīgi nodarījumi, bet statistikas ziņā noziedzības līmenis mūsu novadā un valstī kopumā samazinās.
Arī pārējie iedzīvotāji vietvaras pārstāvjiem uzdeva interesējošus jautājumus. Kāda kundze pauda sašutumu par to, ka Lielās ielas pagalms ir pārvērties par tranzīta ielu, kur mašīnas brauc cauri ar pamatīgu ātrumu, tādējādi apdraudot bērnu drošību. Tā kā par zīmju izvietošanu atbild pašvaldība, Valsts policijas pārstāvis ieteica uzrakstīt iesniegumu ar lūgumu uzstādīt iekšpagalmā attiecīgu ceļa zīmi. Iedzīvotāji sūdzējās arī par smaku, kas rodas zivju pārstrādes rezultātā. SIA «Talsu ūdens» valdes priekšsēdētājs Igors Kude norādīja, ka pagājušajā gadā darbinieki konkrētajā uzņēmumā konstatēja pārkāpumus un tika piemērots naudas sods. Šobrīd «Talsu ūdens» turpina uzraudzīt uzņēmumā notiekošo. Valdemārpilniecei, kura bieži pārvietojas ar velosipēdu, uz ielas stūra pie baznīcas bijušas grūtības pārredzēt ceļu. «Kādreiz šajā vietā atradās milzīgs koks, to nozāģēja, celmu likvidēja, bet palika dzīvžogs, kas ir izaudzis ārpus drāšu pinuma,» problēmu aktualizēja sieviete. Pārvaldes vadītājs aicināja pašvaldības policistu apsekot teritoriju — ja dzīvžogs traucē, tas jāapgriež. Sūdzības bija arī par Krišjāņa Valdemāra ietves stāvokli. Iedzīvotāja vēlējās zināt, vai ietvi plānots salabot, uz ko pārvaldes vadītājs atbildēja noliedzoši — par pašvaldības līdzekļiem to nav iespējams izdarīt. Ietve tiks salabota, ja izdosies piesaistīt Eiropas finansējumu vai īstenot kādu projektu. Salīdzinoši lielu interesi raisīja vecā skolas ēka, kas bijušo audzēkņu acu priekšā iet bojā. Pašvaldības policijas vecākais inspektors Normunds Kamols norādīja, ka šī ēka ir privātīpašums un tai nav vēsturiskā statusa. Ēkas īpašnieks ir sodīts četras reizes, bet tas situāciju nav mainījis. «Esam likuši sakopt īpašumu, aiztaisīt durvis, iestiklot logus, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu telpās.

Tas pats ir ar Nogales pili — esmu panācis, ka tiek izzāģēti kritušie koki, durvis un logi ir aizvērti, bet ēkas saglabāšana ir cits jautājums. Likums nav paredzējis, ka varētu īpašumu atņemt, ja tas netiek apsaimniekots. Jums ir tiesības rakstīt uz Saeimu, varbūt šo likumu izmainīs,» rosināja N. Kamols. Veicot skolu apsekošanu, konstatēts, ka Valdemārpils mūzikas skola ir visai bēdīgā stāvoklī. Deputāte Ilva Norenberga interesējās, kādi ir piedāvātie risinājumi un kad iespējams plānot rezultātu. Priekšsēdētājs darba grupai uzdeva līdz 28. februārim uztaisīt aprēķinus par izdevīgāko variantu. Kad būs zināmi aprēķini, darba grupa tiksies un izvērtēs visas iespējas. Mūzikas skolas direktore atgādināja, ka līdz 2020. gada februārim skolai jāiziet akreditācija un viņa nebūs ar mieru to darīt pārmaiņu brīdī, tāpēc pārmaiņas vai nu jāatliek uz vēlāku laiku, vai jāīsteno steidzami. Pašvaldības policija tika aicināta pievērst lielāku uzmanību jauniešiem, kuri pēc 22.00 atrodas uz ielas. Noslēgumā «Talsu ūdens» pārstāvim tika uzdots jautājums par nesakritību starp ievadskaitītājā uzrādīto ūdens patēriņu un iedzīvotāju ziņotajiem rādījumiem.