«Es būšu visas Latvijas tautas prezidents…»

Ziņas

29. maijā pēc vairāk nekā pusotru stundu garām debatēm Saeimas deputāti izraudzījās nākamo Latvijas Valsts prezidentu. Turpmākos četrus gadus šos amata pienākumus pildīs Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kurš ieguva visliekāko deputātu atbalstu.
Šajās Valsts prezidenta vēlēšanās uz augsto amatu pretendēja trīs kandidāti. Koalīcijas deputāti bija pieteikuši Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru, Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam izvirzīja Tiesībsargu Juri Jansonu, bet daži «KPV LV» iekšējās opozīcijas deputāti — partijas biedru, parlamentārieti Didzi Šmitu. Atklātā balsošanā (šī ir pirmā reize Latvijas valsts vēsturē, kad Prezidentu vēl atklāti) vislielāko parlamentāriešu atbalstu ieguva Egils Levits — «par» viņu nobalsoja 61 deputāts, «pret» — 32. Par Tiesībsargu Juri Jansonu balsoja astoņi Saeimas deputāti, «pret» — 85, bet par Didzi Šmitu iestājās 24 Saeimas deputāti, «pret» — 69 parlamentārieši. Rakstījām, ka pašreizējais prezidents Raimonds Vējonis nolēma atkārtoti uz šo amatu vairs nekandidēt, un viņa pilnvaras beigsies jūlija sākumā.
Pēc ievēlēšanas E. Levits uzrunā teica, ka būs visas Latvijas tautas prezidents, gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo. Uzrunājot Saeimas deputātus, viņš uzsvēra, ka valsti esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm. Latvijas valsts ir ietvars, kur īstenot sapņus, baudīt brīvību un runāt savā valodā. Darbs pie valstiskuma nostiprināšanas nebeidzoties nekad, tāpēc cilvēku pienākums ir strādāt, lai nākamās paaudzes Latviju mantotu stipru, drošu un zaļu. Viņa skatījumā Latvijā ir milzīgs potenciāls iet pa veiksmīgas valsts ceļu, būt par valsti, ko virza veiksmīgi cilvēki. Viņš aicināja visus Latvijas iedzīvotājus pielikt roku šim darbam! Citējot Raini, E. Levits pauda, ka «pastāvēs, kas pārvērtīsies», un tā esot atslēga Latvijas nācijas, kultūras un valodas pastāvēšanai caur gadu simtiem.
E. Levits līdz šim bija Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, kā arī starptautiskās publisko tiesību asociācijas «Societas iuris Publici Europaei» valdes loceklis.
Savulaik bijis arī 5. Saeimas deputāts, tieslietu ministrs un Ministru prezidenta biedrs Valda Birkava valdībā, kā arī Latvijas vēstnieks Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē. Jaunievēlētais Valsts prezidents bijis arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis.
Tāpat E. Levits vadījis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisiju, kā arī bijis Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors un Satversmes preambulas jeb ievada autors. Viņš absolvējis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti un Sociālo zinātņu un filozofijas fakultātes politisko zinātņu nodaļu, liecina Saeimas sniegtā informācija.

No nacionālās apvienības ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK», kas atbalstīja E. Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam, Saeimā ievēlētā deputāte Ilze Indriksone no Talsu novada ir gandarīta, ka deputātu vairākuma atbalstu ieguva tieši E. Levits, kurš esot vislabākā izvēle. «Sajūtas ir ļoti labas. Tas ir kopīgas varēšanas apliecinājums gan koalīcijas partijām, gan katram deputātam individuāli. Līdz pat pēdējai dienai bija neziņa par kolēģiem, ko radīja partijas «KPV LV» frakcija un kāds būs viņu balsojums. Šī bija tā reize, kad pārliecinājāmies — ja balsojums ir svarīgs un nozīmīgs visai valstij, tad viss ir kārtībā,» saka I.  Indriksone. Lielāku atbildības izjūtu deputātiem devis arī atklātais balsojums. «Ne velti bija pāris sabojāti biļeteni, kas norāda: ja būtu aizklāta balsošana, varbūt nederīgu biļetenu nemaz nebūtu. No otras puses, atklāts balsojums ir labs, bet ilgtermiņā un patiesā demokrātijā tas nav pozitīvs piemērs, ka ar atklātu balsojumu tikai var nobalsot tā, kā vienojušies, publiski solījušies. Politiskā brieduma pazīme liecina, ka to, ko saka, izpilda arī darbos bez uzraudzības,» uzskata deputāte. Par jaunievēlēto Prezidentu viņa izsaka cerību, ka E. Levits būs labs sadarbības veicinātājs starp Ministru kabinetu un Saeimu un Prezidenta institūciju, jo līdz šim tā nav bijusi pietiekama. «Prezidents par maz iesaistījies Latvijai svarīgos jautājumos, par maz izrādījis iniciatīvu, izteicis viedokļus, mēģinājis virzīt tās lietas, kas sabiedrībai ir svarīgas, un partijas to nav spējušas izdarīt,» uzskata I. Indriksone.