Mazā Strazde, kā allaž, izpaužas lielos mērogos

Talsu novads

15. maijā, turpinot Talsu novada pašvaldības organizēto konkursu «Talsu bruncī ieaustie», tika apciemots Strazdes pagasts. Kārtējo reizi nācās secināt, ka mazais Strazdes pagasts spēj izcelties ar ievērojamiem darbiem un cilvēkiem. Nereti šķiet, ka tas tiek darīts gluži par spītu, lai pierādītu — re, mazais cinītis spēj gāzt ļoti lielus vezumus!
Akcija «97+3=100»
Nominācijā «Radošākais novadnieks» izvirzīta Strazdes audēju pulciņa pērn rīkotā akcija «97+3=100. Latvijas celiņš». 10. novembra rītā koku aleja pie Strazdes muižas kļuva par akcijas norises vietu, kur 97 metru garumā tika izklāti grīdas celiņi dažādos rakstos un krāsās, savukārt to noslēdza puspersiešu tehnikā austs Latvijas karogs (kā zināms, no trīs krāsām, tāpēc akcijas nosaukumā minēts «97 (metri) + 3 (karoga krāsas) = 100»). Visa ceļa garumā blakus tepiķiem par spīti drūmajiem un dūmakainajiem laikapstākļiem stāvēja cilvēki ar adītiem dūraiņiem rokās, radot brīnišķīgu krāsu simfoniju.
Galvenajās lomās šajās norisēs bija desmit Strazdes audējas — Anna Leivalde, Biruta Spalvēna, Irēna Vītola, Zane Niķe, Ginta Kaminska, Dina Celma, Vita Daugate, Silvija Niķe, Daiga Freimane un Valentīna Belēviča — un vienpadsmitā, sevi par svētdienas audēju nodēvējusī Inga Dombrovska, Strazdes brīvā laika pavadīšanas centra vadītāja. Nosaukumu akcijai palīdzēja izdomāt māksliniece Antra Auziņa-Bajāre, kura ieteica apiet jau gana nodrillēto simtnieku, bet izvēlēties ko īpatnāku, piemēram, 97+3, jo aiz vienādības zīmes jau tāpat sanāks īstais skaitlis. Komisijas viesošanās dienā klāt bija arī audējas A. Leivalde un Z. Niķe, kuras atzina, ka akcijas dienā iekšēji pārņēmusi īpaša kņudoņa un izjūta — šie ir lieli svētki. «Pašā sākumā māca šaubas, vai pietiks šie 97 metri grīdas celiņu, bet patiesībā bažām nebija pamata, būtu varējušas vēl tikpat daudz noaust,» pauž Z. Niķe. Audējas bija parūpējušās, sagatavojot komisijai izstādi ar daļu no grīdas celiņiem un galvenais Latvijas karogu. Papildu tam bija izvietoti arī citi darinājumi, piemēram, jostas, dvieļi un galdauti.
Paradīzes stūrītī — «Klāvos»
Pēc tam komisija devās uz «Klāviem», kas izvirzīta nominācijā «Sakoptākā privātmāja». Māja ekspluatācijā nodota 1942. gadā, tā savulaik bijusi mežsarga dzīvesvieta. Te nu jau 12 gadus saimnieko Mārcis un Marika Pavloviči. Pirms ievākšanās vairākus gadus ēku gan vēl remontējuši. Saimniecības teritorija šeit ļoti plaša, un, kā atzīst smaidīgie saimnieki, darba atliku likām. Plašs klāsts ābeļu, ķiršu, ogulāju, daudz puķu dobju, saglabāta vecā klēts. Saimnieks savām rokām uzcēlis pirtiņu (otrajā stāvā arī vairākas guļvietas) blakus dīķim, un ap to apkārtne kā atsevišķa, skaista atpūtas teritorija ar tiltiņu pār ūdenstilpni, iespēju izbraukt ar laivu, iekurt ugunskuru… Ne velti Marika teic, ka viņiem nekad nav bijusi doma par pirtiņas izīrēšanu, jo radu un draugu ir tik daudz, ka ikkatrā brīvā brīdī pie viņiem notiek dažādu notikumu, svētku atzīmēšana un kopā būšana. Vasarās radu bērni gluži vai stāvot rindās, lai varētu aizbraukt atpūsties «Klāvos». Ģimenē arī trīs atvases, kurām laukos ļoti patīk. Divi vecākie bērni, kuri jau savā dzīvē, ikkatru mīļu brīdi brauc uz mājām.
«Klāvi» atgādina tādu kā paradīzes stūrīti, vietu, kur paglābties no civilizācijas un straujās ikdienas. Ne velti Pavloviču pāris vienbalsīgi atzīst, ka nespēj sevi iztēloties dzīvojam pilsētā. Ja uz turieni ir braukšana, pēc iespējas ātrāk griboties no tās tikt ārā. Šeit savu miera ostu raduši dažādi dzīvnieki un putni, tai skaitā cēls gulbju pāris, pa pagalmu nereti pastaigājoties kāda stirna, briedis, ielavās kāda lapsa vai āpsis u. c. «Katru gadu cenšos doties ceļojumā uz ārvalstīm. Tur ir skaisti un ir daudz ko redzēt, bet, kad atbrauc mājās… Nekur nav tik labi. Te ir kluss un mierīgs, kaimiņi arī feini. Ielienam te, savā aliņā, un cits citam netraucējam,» sapratusi M. Pavloviča.
Serviss ar glanci
Nominācijai «Rosīgākais uzņēmums» izvirzīta «Rezidence Kurzeme» jeb SIA «Kurzemes saime». Lai par to uzzinātu plašāk, mūs sagaidīja viesu nama vadītāja Aiva Hofmane. Viņa pastāstīja, ka īpašumā sākotnēji bijusi veca lauku māja «Reņģes», ko 90. gadu beigās iegādājās iepriekšējais viesu mājas īpašnieks. Un, ievedot no Latgales vecinātos materiālus, uzbūvēja nu jau esošo «Rezidenci Kurzeme». Ēku komplekss ir ļoti plašs, lielākajā ēkā ir viesnīca ar 24 numuriņiem.
Pirms diviem gadiem viesu mājai nomainījās īpašnieks (Kārlis Cerbulis). «Man šķiet, ka līdz ar to komplekss ieguva jaunu elpu. Vairākus gadus biju aizgājusi prom no šī darba, bet līdz ar jauno saimnieku šeit atgriezos arī es,» atklāja A. Hofmane.
Pērn paveikts ļoti daudz — visām ēkām nomainīti jumti, un tiek darīts viss iespējamais, lai komforts un skaistums ir ne tikai iekštelpās, bet arī plašajā teritorijā, saglabājot vēsturisko izskatu. Turklāt paveiktas vēl vairākas būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, lai padarītu objektu ne tik ļoti sezonālu, vienā no ēkām ir izveidota mazā zāle, kur iespējams rīkot nelielus pasākumus, arī konferences un seminārus 25—30 cilvēkiem. Otrkārt, ar šefpavāru Andri Jugānu no Rīgas nodibināts uzņēmums «A&A Banketu Serviss», ar ko šeit un citviet plānots sniegt ēdināšanas pakalpojumus. Un, treškārt, izveidots jauns pakalpojums — Atvērto durvju dienas. «Mēs šo kluso, nomaļo Strazdes pagasta vietu gribam padarīt pieejamāku visiem. Esam nolēmuši reizi mēnesī rīkot pasākumus, kas apvienoti ar branču (vēlās brokastis — aut.). Pirmais pasākums bija Lieldienās, un mums šķiet, ka tas bija izdevies, bija liels apmeklējums. Nākamais pasākums būs 26. maijā (šo svētdien — aut.) — rīkosim grila branču, būs alus degustācija, uzstāsies mūzikas grupa no Ances, ieradīsies baikeri, un bērni ugunskurā varēs cept desiņas un maršmelovus (saldums, ko var cept — aut.). Tas būs kā kopīgs tusiņš visiem!» ieintriģēja A. Hofmane. Uz šo pasākumu var ierasties ikviens interesents, neko nemaksājot par atpūšanos plašajā teritorijā, apskatot telpas un baudot dabu. Bet, ja ir vēlme, par samaksu iespējams baudīt arī branču (jāpiesakās iepriekš) un alus degustāciju. Runājot par gaidāmo vasaru, viesu nama vadītāja stāsta, ka šis nebūs kāzu gads, bet izteikts pasākumu un festivālu gads.
«Esmu lepna par to, cik daudz esam paveikuši! Visi, kuri te strādājam, esam ļoti lieli entuziasti un mums patīk tas, ko darām,» par mīlestību pret savu darbu stāsta A. Hofmane.