Varonība — arī godīgi dzīvot un palikt savā vietā

Rojas novads

Muzeju naktī piestājot Rojas jūras zvejniecības muzejā, ar stundiņu bija gana, lai gūtu paliekošu emocionālu satricinājumu. Pēc pasākuma veiksmīgas norises iestādes vadītāja Inese Indriksone atklāja, ka ir labi padarīta darba izjūta un no apmeklētājiem saņemts daudz labu vārdu.
Rojas jūras zvejniecības muzejā ieradāmies ap to laiku, kad vakara programma kā vienu no iespējām piedāvāja noskatīties Dzintras Gekas veidoto dokumentālo filmu «Gvido Zvaigzne». «Šī gada Muzeju nakts tēma ir «Tālavas taurētājs». Varbūt šķiet dīvaini — kas gan tā par tēmu? Tā kā Latvijas simtgades svinēšana turpinās, šogad lielāka uzmanība tiek veltīta tiem, kuri izcīnīja mūsu Latviju. Kā visi no vēstures zināt, cīņas par Latviju turpinājās vēl ilgi. Tālavas taurētājs ir viens no tiem, kas palīdz, kas ziņo, kā būt Latvijai, kā būt mums visiem. Runa ir par varonību, un reizēm gribas jautāt, kas ir varonība. Vai tā ir skaļa, vai varbūt pavisam vienkārša un klusa? Neviens jau nezinām, kurā brīdī no mums tiks prasīta kāda izvēle starp vienu vai otru lietu. Kad skatāmies «Latvijas lepnumu», redzam — varonība dažkārt ir tā, ka tu padod roku kādam, kas ir iekritis ūdenskrātuvē vai cieš ugunsnelaimē. Varonība ir arī godīgi strādāt un klusi dzīvot savu dzīvi. Veca tantiņa, kura rok savu dārzu ar to spēku, kāds viņai ir, arī veic varonību! Paskatīsimies filmu par Gvido Zvaigzni, kurš Rojā pavadījis skolas gadus. Droši vien laikā, kad Gvido ar operatora kameru devās visur un filmēja, viņš nedomāja, ka ir Tālavas taurētājs vai varonis, bet notika tas, kas notika… Domājot par Atmodas laiku, arī kino operatorus varam nosaukt par varoņiem. Viņi iemūžināja šo laiku, tāpēc jaunā paaudze var redzēt, kā tas viss bija, un to varēs vēl daudzas paaudzes uz priekšu,» pirms filmas atgādināja krājuma glabātāja Gundega Balode.
Pēc emocionālās filmas noskatīšanās, bez vilcināšanās dodoties uz muzeja otro stāvu, vēl bija iespējams dzirdēt fizikas skolotāja Egila Mūrnieka stāstījuma nobeigumu. Runājis par mistisko un zinātnisko latviešu aizsardzības zīmju kontekstā, viņš savas lekcijas beigās sacīja: «Kāds ir secinājums no tā visa? Ļoti vienkāršs: mums nav jādzenas pēc spēka uz salām, piemēram, Indonēziju, Japānu vai nezin kur vēl. Izbrauciet tepat pa Latviju un, ticiet man, gūsiet spēku, kā pietiks daudz kam! Nekas jau nedod vairāk spēka izdzīvošanai un stāvēšanai pretī melnajiem spēkiem kā dzimtās mājas un mūsu pašu dzimtene.»
Muzeju nakts programmā bija vēl vairāki spilgti akcenti, un jācer, ka arī citi apmeklētāji saņēma tieši tādu emocionālo lādiņu, kā bija vēlējušies.