Konkursa «Talsu bruncī ieaustie» žūrija dodas uz pirmo pieturvietu

Talsu novads

Lai pateiktu paldies cilvēkiem, kuri veicina novada sakoptību un sniedz ieguldījumu novada tēla veidošanā, arī šogad pie nominantiem devās konkursa «Talsu bruncī ieaustie» žūrijas komisija. Pirmajā pieturvietā — Valdgales pagastā — redzētais cieši sasaucās ar rakstnieces Annas Brigaderes autobiogrāfiskās triloģijas pirmo daļu «Dievs. Daba. Darbs». Šeit sastapām ļaudis, kas rod spēku dabas pieskārienā, nebaidās uzrotīt piedurknes un nenogurstoši darbojas Dieva mīlestības vadīti.
Interesentiem līdz aprīļa beigām bija iespēja pieteikties desmit dažādās nominācijās: «Sakoptākā privātmāja», «Ģimenēm un bērniem draudzīgākais pagalms», «Sakoptākā vēsturiskā ēka», «Rosīgākais uzņēmums», «Darbīgākā zemnieku saimniecība», «Draudzīgākā tirgotava vai kafejnīca», «Aktīvākā organizācija», «Čaklākais mājražotājs», «Radošākais novadnieks» un «Gada jaunums».
Uz Valdgales pagastu žūrija devās septiņu cilvēku sastāvā (Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols, būvvaldes arhitektūras daļas vadītāja Nellija Dziedātāja-Osallivana, sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko, komunālās nodaļas vides pārvaldes speciāliste Madara Vanaga, kultūras un sporta attīstības nodaļas tūrisma informācijas daļas vadītāja Līva Dāvidsone, attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas uzņēmējdarbības koordinatore Inga Bumbule un attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas projektu vadītāja Inga Grietēna). Valdgales pagasta pārvaldes vadītāja Jana Robalde novēlēja komisijai izturību, sirds siltumu un sapratni, atgādinot, ka vērtība ir cilvēks, kas ar savu darbu spēj radīt skaistumu vienkāršībā.
Nominācijai «Sakoptākā privātmāja»
izvirzīta Valdgales pagasta privātmāja «Kalēji», kur saimnieko Laima un Temurs Čihorijas. Sētā uz katra soļa manāms saimnieku roku pieskāriens, kā rezultātā bijušās padomju saimniecības «Valdgale» darbnīcas pārvērtušās līdz nepazīšanai. Ierodoties «Kalējos», mūs kopā ar vecmāmiņu Gunu sagaidīja Laimas un Temura meita Kitija. Kādreiz šajā vietā atradās mehāniskās darbnīcas, kalēju smēde un viss ar fermu remontiem saistītais. Pēc kara šeit atradusies kopmītņu tipa māja, kurā dzīvoja skolotājas bez ģimenēm, bet vēlākajos gados — frizētava. Ieguldot milzīgu darbu, visu savu sirdi un dvēseli, ģimene ir sakopusi apkārtni un piešķīrusi tai jaunu elpu. Pašlaik «Kalēju» mājās dzīvo trīs paaudzes. «Darbs vēl ir milzīgs, bet to, ko viņi var ar savu spēku izdarīt, to viņi ir izdarījuši,» uzskata Valdgales tautas nama vadītāja Daina Erenberga. «Māja ir vairāk nekā 100 gadu veca. Mēs šeit dzīvojam 28 gadus — lai mājā kaut ko ieliktu, vajag ļoti daudz līdzekļu. Kitijas mamma un tētis ir tie darītāji, es vairāk ravētāja. Visur, kur ķeramies klāt, mēs rokam zeltu — ārā nāk skrūves un visādi dzelži,» smejoties atzina kundze.

Uz darbīgākās organizācijas godu pretendē
Valdemārpils — Ārlavas baptistu draudze, kas ar Vadoņu ģimenes entuziasmu un sirds siltumu ir radījusi brīnišķīgu satikšanās vietu. Cara laikā pirms 1920. gada Valdemārpilī un Ārlavā baptistu draudzēm bija aizliegts pulcēties. Viens no draudzes locekļiem dzīvoja Cīruļos — no 1920. gada viņa mājās sāka notikt dievkalpojumi, taču ar laiku radās vajadzība pēc citas pulcēšanās vietas. Viņš baznīcas būvniecībai atvēlēja nelielu zemes pleķīti, un 1930. gada vasarā šeit notika pirmais dievkalpojums. Pirms vairākiem gadiem draudzē iestājās pārdomu laiks, bet nu tā ir atdzimusi un turpina pulcēt cilvēkus no tuvākām un tālākām vietām. «Pirmā lieta, kas daudziem, ienākot šajā telpā, iekrīt acīs, ir galds. Kāpēc galds? Ienākot baznīcā, cilvēkam ir jājūtas kā mājās. Mēs arī dievkalpojumos bieži vien sēžam pie galda, baudām tēju, un mums katram priekšā ir Bībele. Ja esam vairāk, sēžam solos, bet pēc tam mums ir kopējs mielasts. Sapratām, ka mums ir vajadzīga sadraudzība. Esam piedalījušies arī Talsu pilsētas svētku rīkošanā, trīs gadus organizējuši ekumēnisko dievkalpojumu, darbojušies «Bērnu pļavā», vadījuši Sieviešu kalpošanas apvienības nometni 400 sievietēm, esam bijuši organizatoru komandā Latvijas baptistu draudžu dziesmu svētkos un piedalījušies citās aktivitātēs. Tas nav tā, ka mēs darbojamies tepat uz vietas, mēs piesitam kāju arī ārpus novada,» atklāja Gita Vadone.
Pateicoties ES projekta līdzekļiem, ēkas otrais stāvs labiekārtots, un nu katru trešdienu tajā notiek nodarbības bērniem. Arī pieaugušie tiek laipni gaidīti — tā ir iespēja izrunāties, pabūt kopā un tuvoties Dievam. Pie reizes sievietes darbojas radoši — veido lupatu paklājiņus un dāvina tos cilvēkiem, kuriem konkrētajā brīdī ir nepieciešama palīdzība. Mazākie trešdienās nodarbojas ar attīstošām aktivitātēm, bet lielākie bērni saņem atbalstu mācībās. Nu jau vairākus gadus vasaras brīvlaikā notiek aktīvās atpūtas dienas, uz kurām tiek vesti bērni pat no Pāvil-ostas. Gita un Jānis ar interesi gaida katru svētdienu un trešdienu, jo vienmēr veras durvis un ienāk jauni cilvēki. Liels prieks viņiem ir arī par to, ka nodarbības ir sākuši apmeklēt vietējie iedzīvotāji.
Lai iepazītos ar «Gada jaunumu»,
devāmies uz «Bandeniekiem», kur darbojas uzņēmums IK «I.R. Avots». Šajā vietā ikdienu aizvada Raimonds un Inga Zviedriņi, kuri mūs pārsteidza ar enerģiju, radošumu un inovatīvajiem risinājumiem. «2004. gadā mēs šo uzņēmumu izveidojām, sadarbojoties ar Vald-gales pagastu. Mūs apmācīja, uzrakstījām projektu, un mēs kā jaunie uzņēmēji sākām restaurēt «Bandenieku» mājas, kas ir vairāk nekā 100 gadu vecas,» norādīja Inga.
Par «Gada jaunumu» vietējie sauc bišu namiņu jeb lielo bišu stropu, kur, cilvēkam guļot speciāli pielāgotās guļvietās, iespējams saņemt enerģiju un atgūt spēkus. Katrā pusē dzīvo trīs bišu saimes jeb 150 000 bišu. Saimnieki uzskata, ka ir pienācis laiks vairāk ieklausīties sevī un apkārtnē. Šajā trokšņainajā laikā ir daudz lietu, kas mūs, cilvēkus, uzbudina, līdz ar to mēs nespējam apstāties, padomāt un ieklausīties sevī. Pavadot laiku namiņā, iespējams nomierināties un atjaunot spēkus. Bitēm ir daudz augstāks bioloģiskais lauks nekā cilvēkam, un tās rada gaisa vibrāciju, kas palīdz uzlabot asinsriti un atbrīvo nervu šūnas. Harmoniju un mieru, kā cilvēkiem tik bieži trūkst, var bagātīgi saņemt pie bitēm. Ukrainā bērni, kuriem ir tuberkuloze vai astma, tiek regulāri vesti uz šādiem namiņiem, kur viņi elpo ar nektāru, propolisu, bišu māšu peru pieniņu un vasku piesātinātu gaisu. Tas viss kopā rada buķeti, kas attīra elpceļus un plaušas.
«Esmu profesionāla biškope, līdz ar to man bites vienmēr ir bijušas ļoti tuvas. Kad uzzināju, ka Ukrainā ir SPA kompleksi, tūrisma objekti un dažādas procedūras, sāku par to interesēties. Pavisam nejauši mums radās iespēja ar projekta palīdzību iegūt šo namiņu — tas bija paredzēts inventāra novietnei, bet ar laiku pārtapa bišu stropā. Kad cilvēks ir gatavs pavadīt šeit laiku, nomierināties un ieklausīties, viņš var nedaudz pietuvoties bišu dzīvei, saņemot no tām visu pozitīvo,» atklāja biteniece.