Jānis Briedis

Personības

Sarkanais strēlnieks, Pilsoņu kara dalībnieks, arodbiedrības līderis Jānis Briedis dzimis 1896. gada 19. septembrī Nurmuižas pagasta «Kanneniekos», Garlenē, Kārļa un Andartes Briežu ģimenē. Kristīts vārdā Johans Iģenes baznīcā.
1905. gada 22. aprīlī
nomirst Engures virsmežniecības 3. iecirkņa mežsargs Kristaps Ozols, šo amatu uztic Johana tēvam Kārlim Briedim. Ģimene pārceļas uz Pļavciema «Bezdubeņiem» («Strēlniekiem»).
Puisis no 1905. līdz 1912. gadam izglītojies Oktes — Iģenes — Garlenes pamatskolā. Sākoties I Pasaules karam, 1915. gada jūlijā kopā ar vecākiem dodas bēgļu gaitās. Cēsīs iesaukts karadienestā un ieskaitīts 181., rezerves, pulkā. Nosūtīts uz Pēterpili (Sanktpēterburgu). 1916. gada oktobrī pārcelts uz fronti Latvijas teritorijā. Ieskaitīts Latviešu 3. Kurzemes strēlnieku pulkā. Ugunskristības piedzīvo Ziemassvētku kauju laikā no 1916. gada decembra līdz 1917. gada janvārim.
1917. gada aprīlī J. Briedis saslimst, viņu nosūta uz hospitāli Petrogradā. Pēc atveseļošanās ieskaitīts 2. Rīgas Latviešu strēlnieku pulkā. Sabrūkot Krievijas impērijai, 1918. gada februārī demobilizēts.
Sākoties vācu armijas iebrukumam
Vidzemē, cauri Valkai viņš pamet Latviju. 1918. gada martā, Vologdā, brīvprātīgi iestājas jaunizveidotajā Sarkanajā armijā, latviešu strēlnieku vienībā. Jūnijā vienība nosūtīta uz Jaroslavļu apspiest baltgvardu dumpi. 1918. gada septembrī vienība iekļauta 8. Latviešu strēlnieku pulkā un oktobrī nosūtīta uz Donu cīņām pret ģenerāļa Antona Deņikina komandēto Baltās kustības brīvprātīgo armiju. Notiek kaujas pie Lupļatku, Dvoinie, Peski sādžas. 1918. gada decembrī pulks piedzīvo trīskārtēju aplenkumu. Pēc izlaušanās daudz cietušais pulks nosūtīts uz Maskavu.
Pēc nedēļas ilgas atpūtas — atkal ceļā. Šoreiz uz Valmieru, lai virzītos uz Igauniju un cīnītos pret ģenerāļa Nikolaja Judeņiča komandēto Ziemeļrietumu brīvprātīgo armiju. 1919. gada pavasarī pulku pārvieto uz Lietuvas fronti cīņai pret Landesvēru. Pēc kaujām pie Žagares, Jaunjelgavas, Bauskas un Jelgavas pulku atvelk uz Dienvidu fronti. Notiek kaujas Baltkrievijas teritorijā pret Polijas valsts «pirmā maršala» Juzefa Klemensa Pilsudska poļu leģioniem. Pēc kaujām pie Borisovas, Minskas, Bobruiskas, Smoļevičiem, Gluskas rudenī J. Briedis saslimst, viņu atzīst par armijas dienestam nederīgu.
Atgriezās Vologdā. Tobrīd tur formēja sarkanās kavalērijas divīziju. Līdz ar kavalēristiem pārceļas uz Kazaņu, kur viņu ieskaita 4. kavalērijas divīzijā. 1920. gada maijā nosūtīts uz Dienvidrietumu fronti cīņai pret poļu spēkiem un ģenerālleitnanta Pētera Vrangeļa komandēto Baltās kustības brīvprātīgo armiju. Izcīnītas kaujas pie Maziras, Kaļenkevičiem, Ivangorodas. Pēc divīzijas pārformēšanas mūsu novadnieks nokļūst 56. strēlnieku divīzijā, 169. brigādē. Viņu ieceļ par lauku noliktavas pārzini. Pēc kārtējās pārformēšanas nokļūst 4. strēlnieku divīzijā un, būdams divīzijas noliktavas pārziņa palīgs, nokalpo līdz demobilizācijai 1922. gada jūnijā. Pēc tās pārceļas uz Maskavu.
Izkarojies J. Briedis nolemj atgriezties
dzimtenē. Kādu brīdi padzīvojis pie tēva Valdgales «Vāros», 1923. gada 19. septembrī iegūst darbu uz Latvijas dzelzceļa. Par dienas strādnieku Pļavu stacijā 121. ceļa daļā nostrādā līdz pat 1936. gada 15. novembrim. Ir aktīvs Dzelzceļa arodbiedrības biedrs un šīs organizācijas līderis. Sekojot tobrīd latviešu nacionālajām tendencēm, nomaina savu vārdu uz Jāni. Paaugstināts par brigadieri un pārcelts uz Plintiņu staciju. 1940. gadā pārcelts uz Dundagu. 1941. gada aprīlī, nokārtojis dzelzceļa meistara eksāmenus, pārvietots 10. ceļu distancē 115. dzelzceļu daļā par meistaru. Strādāt par meistaru viņam nebija lemts, jo viņu ieceļ par kadru sagatavošanas inspektoru 10. ceļu distancē. Šos pienākumus pildīja līdz 1941. gada 29. jūnijam.
Vācu okupācijas laikā iecelts par brigadieri 110. ceļu daļā Puzē. Darbu veic līdz pat kara beigām, 1945. gada maijam. Padomju vara ieceļ par kadru sagatavošanas inženieri. Pienākumus veic līdz 1945. gada 10. novembrim. Darbavietu likvidē, Jāni Briedi pārceļ uz 109. dzelzceļa distanci par meistaru. 1947. gadā viņš kļūst par Komunistiskās partijas biedru. 1948. gada 15. aprīlī iecelts par vecāko dzelzceļa meistaru.
1959. gada 15. jūnijā aiziet pensijā un pilda Komunistiskās partijas Talsu stacijas pirmorganizācijas sekretāra pienākumus. J. Briedis mirst 1976. gada 25. jūnijā.
(Darbā izmantoti Talsu novada dzimtsarakstu nodaļas, Talsu novada muzeja un Latvijas Valsts vēstures arhīva avoti.)

Aldis Denčiks,
novadpētnieks