Kristīne KārkliņaVēl šķietami nesen, gada sākumā, Baibas Veismanes-Rezongas vadītās «Dziesmu skolas» meitenes atgriezās no Daugavpils «Sudraba zvaniem» ar diplomiem, kad Talsu talanti tika žūrijas pamanīti un uzaicināti arī uz starptautisko konkursu Kauņā. Jau tad skolas vadītājas acis mirdzēja un šķita, ka viņas komanda ir gatava izplest spārnus vēl plašāk un pacelties vēl nebijušos augstumos. Un, jā, tika pieņemts lēmums piedalīties, kas ir atmaksājies, — meitenes atkal atgriezušās ar sudraba diplomu no IX Starptautiskā koru festivāla un konkursa «Kaunas cantat».
«Konkursā piedalījās tās pašas lielās meitenes, kas Daugavpilī,» stāsta Baiba Veismane-Rezonga. «Kauņā mēs piedalījāmies kā meiteņu vokālais ansamblis «Dziesmu skola». Jāsaka, ka šis ir pavisam cits līmenis — tā ir Eiropa… Mums bija jāizvēlas repertuārs, kas arī bija izaicinājums un jauna latiņa. Protams, bijām nezināmā priekšā, bet mēs kā «dullas» bijām gatavas. Bija zināms mācību periods, koncerti, bet pēdējās nedēļas, gatavojoties konkursam, tika pavadītas ar labsajūtu, kaut arī ar savu «aizspogulijas» pieredzīti zināju, ka tur nu dzirdēsim augstu klasi un būs diezgan grūti izcelties. Bet viss Kauņas piedzīvojums sākās ar brīnišķu sadzīvi un draudzību, kas bija tik lielā vienotībā un vienprātībā, ka uz skatuves to nevarēja nepamanīt arī vērtētāji.»
Pieteikumam konkursā
bija aizsūtītas trīs dziesmas, bet īsu brīdi pirms uzstāšanās ansambļa vadītāja pamanījusi, ka dalībnieku grāmatiņā pieteikto dziesmu vietā ir ielikta vēl viena dziesma. «Tad nu meitenēm mierīgi aizsūtīju ziņu, ka būs jādzied arī «Mēnestiņš», ko iepriekš nemaz nebijām izmēģinājušas. Nu neko, kas jādara, tas jādara, un lai tās kājas tirpst un ļimst!» smaidot teic Baiba. Tas patiesībā bijis vēl labāks variants, jo meitenes varēja parādīt sevi daudzveidīgāk. «Un meitenes uz skatuves visus «nošarmēja» gan ar sniegumu, gan skaistumu, un viss izdevās lieliski,» no sirds priecājās Baiba. Uz skatuves meitenes kāpušas pēc ļoti labiem koriem, un tas, protams, rada vēl lielāku atbildību. Un šādos konkursos pirms uzstāšanās uz skatuves drīkst uzkāpt tikai vadītājs un diriģents, bet pats koris vai ansamblis nemaz pirms uzstāšanās uz skatuves nav bijis. «Un tā ir cita pieredze. Ja tu skani, tad skani — nav citu variantu. Meitenes apzinājās savu tagadējo varēšanu un jutās laimīgas, kas vainagojās labā sniegumā un ko žūrija novērtēja ar atzinīgiem vārdiem,» gandarījumu neslēpj ansambļa vadītāja.
Apbalvošana notika nākamajā dienā —
mūsu Latvijas 4. maija svētkos. «Pirmos dzirdējām «Grand Prix» ieguvējus, kuru starpā bija arī mūsu izcilie ventspilnieki ar manu diriģēšanas skolotāju Anitru Niedri priekšgalā, ko bija patiess prieks redzēt un apzināties, ka man ir bijusi tā laime mācīties no labākajiem. Viņu programma bija perfekta, un to arī paņēmu kā pieredzi. Šis konkurss vispār bija laba praktiskas pieredzes vieta, lai saprastu, ko no mums vispār gaida un ko grib dzirdēt,» atzīst Baiba Veismane-Rezonga.
Konkursā no 90 punktiem sākas zelta diploms, un Talsu «Dziesmu skolas» 12 dziedošās meitenes ieguva sudraba diplomu ar 84,3 punktiem. «Mums ir kur tiekties. Tur visi bija ārkārtīgi varoši kolektīvi. Kad dzirdi itāļu meitenes, mute paliek vaļā. Kad dzirdi zviedru acappella ansambli, tad skrien tirpas. Arī, mūsu meitenes dzirdot, nevar palikt vienaldzīgs, bet nenoliegšu — man atnāca domas, ka labi jau ir, ka te esam, bet kā lai tik spējīgu kolektīvu vidū sevi parāda ievērīgi? Bet mums izdevās, un šis ir nākamais pakāpiens, lai ietu tālāk. Un punkti mums ir tik augsti, ka redzēju punktu pārskatā, ka uz «Grand Prix» aizgāja ansambļi pat ar zemāku punktu skaitu nekā mums, bet tur ir tā kategoriju nianse,» skaidro Baiba.
Pēc apbalvošanas ceremonijas Baibas Veismanes-Rezongas vadītajam ansamblim visi darbi vēl nebija beigušies. «Meitenes bija pārgurušas, un viņām uzdāvināju beķerejā pirktas skaistas beciņas, jo mēs pašas tādas jutāmies, bet mums bija vēl jāaizbrauc uz nakts koncertu. Aizbraucām uz skaisto baznīcu, pavērām durvis, un pirmā doma bija: «Kā mēs te visu piedziedāsim?» Un tā mums atkal bija jauna pieredze,» neslēpj «Dziesmu skolas» vadītāja.
Koncerts baznīcā notika 4. maijā,
kas Latvijā ir svētki, un meiteņu sniegumu Baiba sauc par savu Latviju. Tajā brīdī viņa pamanījusi, ka nogurums meitenēs pārvērtās par ekstāzi un kļuva par kaut ko īpašu. Baznīca tika piepildīta. Bet nianse, kas liek skolotājai sajūsmināties, ir tā, ka ansambļa dalībniecēm jau ir tāda izmaņa, ka viņas pašas saprot, kurā dziesmā jūtas labi, kura dziesma ir jādzied konkrētā pasākumā utt. Piecas minūtes pirms koncerta Baiba dzirdējusi, ka meitenes apspriežas par tēmu, ka vienu dziesmu vajadzētu nomainīt uz «Cīrulīti», jo paredzētajā dziesmā izpildījumā bija zināmas grūtības. Un ansamblis esot pārspējis pats sevi, dziesmu nodziedot pat labāk nekā konkursā, neskatoties uz noguruma pakāpi. «Tajā brīdī sapratu, ka nu esmu kā virziena rādītāja, un man ir prieks, ka esmu iemācījusi mīlēt Raini, jo viņa «Cīrulītis» sākumā nepavisam nebija meiteņu gaumē, bet baznīcā, kad pirms tam bija iziets cauri nepatikšanas periodam, viņas izvēlējās tieši šo dziesmu,» prieku neslēpj ansambļa vadītāja. Un tie ir tie mazie laimes graudiņi Baibas sirdī, kad viņa redz, ka nu «Dziesmu skolā» nāk pašas meitenes, nevis kā sākumā — vecāki, kas grib attīstīt bērna muzikālās prasmes.
«Un mums būs arī zelts, bet līdz tādam līmenim ir soli pa solim jāizaug. Es gribu augt kopā ar savām meitenēm. Paldies vecākiem, novadam par sadarbību, jo tas viss ir kopdarbs. Tas ir iesācies ģimenē, bērnudārzā, un tagad esam tādā posmā, ka mums atkal tiek piedāvāta dalība konkursā Florencē Itālijā. Žūrijas pārstāvji austrietis Jurgens Partajs un Viktorija Liedbergiusa no Zviedrijas/Norvēģijas izteica atzinību mūsu meiteņu sniegumam un arī Latvijai, ka protam cits par citu priecāties. Un Jurgena uzaicinājums uz Florenci ir patīkams žests, ka meiteņu talants, sniegums, izveicība, skaistums, krāsainība un draudzīgums ir pamanīts.
Klausoties Baibu Veismani-Rezongu, nemaz nav šaubu, ka viņas vadītā meiteņu vokālā ansambļa skaistās balsis būs dzirdamas arī Itālijā, jo viņu spārni šādā pieredzē tagad ir vēl vairāk norūdīti, un tikai likumsakarīgs ir vēl tālāks un augstāks lidojums. Kāpēc gan ne Florences virzienā?
