Aizliedz kropļot konkurenci

Uzņēmējdarbība

Saeima 28. martā akceptēja grozījumus Konkurences likumā. Līdz ar tiem Konkurences padome (KP) var izmeklēt negodīgas konkurences gadījumus un vajadzības gadījumā sodīt valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumus. «Talsu Vēstis» aicināja uz sarunu Talsu novada domes priekšsēdētāju Daini Karolu, lai noskaidrotu, kā viņš vērtē situāciju mūsu pusē — vai pašvaldība un tās uzņēmumi kropļo konkurenci?
— Kā jūs vērtējat pieņemtos grozījumus Konkurences likumā, ņemot vērā, ka iepriekšējos gados pašvaldības ļoti pretojās šādām izmaiņām?
— Ja reiz likums ir pieņemts, tas ir jāievēro. Gadījumi pašvaldībās līdz šim ir ļoti dažādi. Ir pašvaldību uzņēmumi, kas nodrošina pakalpojumus, ko privātais sektors nespēj, bet ir arī pašvaldības, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbības vides kropļošanu. Runājot konkrēti par Talsu novadu, jāuzsver, ka šis likums neaizliedz pašvaldībai nodarboties ar uzņēmējdarbību, jo pašvaldībai ir autonomās funkcijas, kas jānodrošina. Es vienmēr iestāšos par to, ka pakalpojumi, kurus kvalitatīvi var sniegt uzņēmēji, viņiem arī jāsniedz, nevis pašvaldībai. Neliels piemērs — šogad zāles pļaušanu Talsu pilsētā nodrošinās uzņēmums no Rīgas, nevis SIA «Talsu namsaimnieks», jo attiecīgais uzņēmums uzvarēja konkursā. Tas, ka pašvaldības kapitālsabiedrības veic kādus pakalpojumus, nenozīmē, ka tā būs mūžīgi.
Pozitīvi ir tas, ka izmaiņas šajā likumā paredz, ka problēmu risināšana ir vērsta uz diskusiju, sniedzot pašvaldībai laiku problēmu risināt, nevis uzreiz piemērot soda sankcijas. Ja KP godprātīgi pildīs savus pienākumus, domāju, ka tas varētu būt labs palīgs pašvaldībai. Tāpēc būtiskus riskus saistībā ar izmaiņām likumā Talsu novada pašvaldībai nesaskatu.
— Kurus pakalpojumus privātie uzņēmumi nespēj nodrošināt Talsu novadā?
— Pašvaldība nodrošina autonomās funkcijas — ūdenssaimniecību, siltumapgādi un atkritumu apsaimniekošanu. Protams, to varētu nodrošināt arī privātie uzņēmumi, bet vajag piedāvājumu, un vienmēr ir diskusija par gadījumiem, kas notiktu, ja privātais uzņēmums kaut kādu iemeslu dēļ pēkšņi vairs nevarētu sniegt, piemēram, ūdens vai siltuma pakalpojumus.
Pašvaldība piedāvā arī telpu īri, piemēram, Talsu tautas namā un citos kultūras namos. Bet kādi ir varianti, ja privātajiem nav alternatīvas ar tik lielām zālēm?
— Kā jūs vērtējat to, ka KP varēs uzlikt sodu — līdz trim procentiem no apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 eiro?
— Soda apmērs var būt grandiozs, viss ir atkarīgs no uzņēmuma apgrozījuma. Šādu sodu piemērošana varētu izdarīt arī ļaunumu, jo sods tiks piemērots publiskajam sektoram, un tā jau būs nodokļu maksātāju nauda.
— Bet, iespējams, tas ir vienīgais veids, kā likt pašvaldībai aizdomāties un saprast nepareizo rīcību.
— Jā, protams. Bet, kā jau iepriekš uzsvēru — labi, ka sods ir galējais solis, jo pirms tam KP ar attiecīgo pašvaldību veiks pārrunu procesu. Ceru, ka visos gadījumos pašvaldības pieņems saprātīgus lēmumus, lai nenonāktu līdz soda sankcijām.
— Vai Talsu novada pašvaldība jau saņēmusi kādus signālus no KP par konkurenci kropļojošiem gadījumiem?
— Mums pašvaldībā nav neviena iesnieguma (intervija notika 30. aprīlī — aut.) par uzņēmējdarbības kropļošanu. Mūsu panākumu atslēga varbūt ir tas, ka cenšamies ļoti cieši sadarboties ar uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām: Talsu Komersantu klubu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un kooperatīvu «Talsu novada garša», kā arī šogad pašvaldībā darbā pieņemts uzņēmējdarbības koordinators. Varam visi apsēsties pie viena galda un izrunāt problēmas.
Tomēr zinām, ka diskusijas reizi pa reizei uzvirmo par pašvaldības kapitāldaļu uzņēmuma SIA «Talsu televīzija» sniegtajiem pakalpojumiem. Ja KP ir norādījusi, ka informācijas sniegšana iedzīvotājiem ir atbalstāma un šajā jomā mūsu novadā nav alternatīvu variantu, tad cita situācija ir par šī uzņēmuma piedāvātajiem citiem pakalpojumiem: dažādiem filmēšanas pasākumiem ārpus tiešajiem darba pienākumiem. Tas būs jārisina.
— Vai kopš jaunajiem grozījumiem likumā Talsu novada pašvaldībā veiktas kādas izmaiņas vai arī vadība spriedusi, ko vajadzētu mainīt?
— Tas notika jau pirms tam. Kad katra struktūrvienība pārskata savus pakalpojumus un izcenojumus, tiek izvērtēts, vai šāds pakalpojums ir nepieciešams. Pēdējā laikā bijuši daži domes lēmumi par pakalpojumiem, kuri nav nepieciešami, piemēram, par tehnikas iznomāšanu. Savukārt uzņēmējdarbības koordinators ir speciālists, kurš apzina vispārējo situāciju uzņēmējdarbībā novadā un var to iesniegt vadībai izskatīšanai.
— Vai esat vērtējuši situāciju Meža kapu kapličā, kur pakalpojumus sniedz SIA «Talsu namsaimnieks», līdz ar to konkurējot ar privāto apbedīšanas uzņēmumu?
— Viņi savā starpā nekonkurē, bet gan papildina viens otru. Patlaban SIA «Talsu namsaimnieks» vēl nodrošina apbedīšanas pakalpojumus, lai gan pakalpojums uzņēmumam, ja pareizi atceros, peļņu nesniedz. Ja būtu vēlme, mēs šo pakalpojumu varētu arī pārskatīt.
— Un kurš šo iniciatīvu izrādīs? Pašvaldība? Vai arī privātajam uzņēmumam jāvēršas pie jums, pašvaldībā vai KP?
— Adresāts nav būtisks. Galvenais — ja šāda iniciatīva būs, tā tiks izvērtēta.
— Pērn Latvijas Lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» vērsa sabiedrības uzmanību uz to, ka pašvaldības iejaucas tūrisma un viesmīlības uzņēmējdarbībā. Arī Talsu novadā iespējams pārnakšņot, piemēram, Spāres vai Strazdes muižā, kas ir pašvaldības sniegts pakalpojums. Cik tas ir pareizi vai nepareizi?
— Šeit var piemetināt arī Tiņģeres muižu un Vandzenes «Rezidenci». Aizliegt un nedot iespēju ir viens brīdis. Ir jautājums, kas ar to uzlabojas, ja iedzīvotājiem vairs nav pieejams šāds pakalpojums. Vēlos atgādināt, ka mēs, pašvaldība, nenodarbojamies ar mārketingu šim pakalpojumam. Šajos objektos ieguldīti publiskie līdzekļi, un mums kā saimniekiem tie arī jāuztur, kas prasa izmaksas. Pieļauju, ja, piemēram, Strazdē vai Spārē būtu alternatīvi piedāvājumi, varētu šo jautājumu vērtēt, bet patlaban pašvaldība nav saņēmusi signālus, ka tie kropļotu konkrētā pakalpojuma klāstu.
Šeit mēs varam runāt arī par, piemēram, kinoteātri «Auseklis», ko dotē pašvaldība. Tā ir atpūtas, izklaides iespēja, ko iedzīvotāji var izmantot par salīdzinoši ļoti zemām biļešu cenām. Ar šādu pakalpojumu, bet krietni dārgākām biļetēm varētu atnākt arī privātais uzņēmējs, bet tad šo jautājumu mēs arī izskatītu.
— Kā vērtējat Talsu novada pašvaldības informatīvā izdevuma «Talsu Novada Ziņas», kas tiek izplatīts par velti, konkurēšanu ar mūsu laikrakstu «Talsu Vēstis»?
— Uzskatu, ka pašvaldības izdevums nekādā ziņā nav konkurents «Talsu Vēstīm». Viena no pašvaldības funkcijām ir informēt iedzīvotājus. Protams, ir pašvaldības, kuras aizrāvušās ar savu izdevumu izdošanu, piemēram, katru nedēļu. Šis sasaukums lēma par «Talsu Novada Ziņu» izdošanu reizi mēnesī (iepriekš iznāca divas reizes mēnesī — aut.). Domāju, ka šajā gadījumā abi izdevumi viens otru papildina.
— Vai, jūsuprāt, daudzas Latvijas pašvaldības līdz šim nav jutušās visuvarenas, atļaujoties nodarboties ar tipisku privāto uzņēmējdarbību, piemēram, pat tirgojot zārkus, piedāvājot galdniecības, ēdināšanas u. c. pakalpojumus?
— Es domāju, ka izmaiņas šajā likumā būs tikai viens no veidiem, kā sakārtot šo vidi. Pašvaldības ir ļoti dažādas, un, ja iedzīvotāji kādas pašvaldības darbību vērtē negatīvi, un, kā saki, tā sajutusies visvareni, cilvēkiem ir sniegta iespēja nākamajās vēlēšanās balsot par kādu citu.