Vai tiešām kāds cer uz planētu B?

Viedokļi

Daba iet bojā tādā ātrumā, kāds pasaules vēsturē vēl nav pieredzēts, tik tieši, skarbi un patiesi ziņojumu uzsāk Latvijas Dabas fonds, informējot, ka pirmdien, 6. maijā, Parīzē publiskots «Globālais bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu un novērtējuma ziņojums». Jāņem vērā, ka tas ir aptverošākais izvērtējums, zināšanu un politikas ieteikumu apkopojums par bioloģiskās daudzveidības stāvokli pasaulē, kāds jebkad ir veikts. Tas ir starpdisciplinārs ziņojums, kurā apvienojas dabaszinātne, ekonomika un sociālās zinātnes. Ziņojumu trīs gadu laikā sagatavoja 145 eksperti no 50 valstīm, ar savu devumu piedalījās vēl 310 autori. Tas balstās 15 000 zinātniskos pētījumos un valdību nodrošinātos datos. Izvērtētas izmaiņas, kas notikušas pēdējās piecās desmitgadēs, parādot attiecības starp ekonomiskās attīstības ceļiem un to ietekmi uz dabu; attēloti dažādi scenāriji, kas iespējami nākamajās desmitgadēs. Šobrīd apmēram vienam miljonam dzīvnieku un augu sugu draud izmiršana, un daudzām sugām izmiršana draud jau tuvākajās desmitgadēs. Šāds sugu izmiršanas temps cilvēces vēsturē nekad nav pieredzēts.
Secinājums ir viens — uzskati, procesi ir jāmaina, par to skaļi jārunā. Pašam ar sevi, mājās, skolā, darba vietā, publiskos pasākumos un vietnēs, valstiskā un globālā līmenī. Visur. Jo, protams, būtiskas izmaiņas iespējamas, ja tiks mainīti politiski ekonomiskie procesi, tomēr ne mazāk nozīmīgs ir katra indivīda ieguldījums.
Ziņojumā ietverta dabas izmaiņu cēloņu analīze, sarindojot tos pēc ietekmes, un kā galvenie vaininieki minēti: 1) izmaiņas sauszemes un jūru izmantošanā; 2) dzīvo organismu tieša izmantošana; 3) klimata izmaiņas; 4) piesārņojums un 5) invazīvās sugas. Klimata pārmaiņas ietekmē dabu no ekosistēmu līmeņa līdz pat ģenētikai, un šī ietekme tuvākajos gados tikai palielināsies. Man tas šķiet ārkārtīgi biedējoši, domājot par to, kā dzīvos un ar ko nāksies cīnīties un ciest mūsu bērniem un mazbērniem. Iepazīstoties ar ziņojuma rezultātiem, ik pa laikam prātā parādās ainas no dažādām fantastikas filmām, kur tiek atspoguļota nākotne ar robotiem un iznīcinātu pasauli. Diemžēl šādi scenāriji, lai arī cik nereāli vai biedējoši šķistu, sāk likties aizvien reālāki. Atliek tikai pavērot procesus pasaulē, lai saprastu, ka vajadzīgas pārmaiņas. Nekavējoties.
Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska teic, ka daudzu Latvijas politikas veidotāju izpratne par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un tās nozīmību ekonomikā ir pagājušo gadsimtu līmenī, kad cilvēks cīnījās, lai «iekarotu dabu». Daba jau sen ir iekarota, un tā šobrīd cīnās par izdzīvošanu. Diemžēl šādā līmenī domā ne tikai politikas veidotāji, bet arī liela daļa sabiedrības. Piemērs iz viena svētdienas vakara pirms aptuveni divām nedēļām. Kā ierasts, devāmies ar vīru uz Lūrmaņu avotu, lai paņemtu ūdeni. Pa ceļam pārņēma pirmais šoks, redzot abpus ceļam «pa tīro» izzāģētās milzu platības, neskaitāmus hektārus skaista meža (pārsvarā priedes). Nākamais sāpīgais moments: nokļūstot pie avota, pamanām kādu sievieti, kura nekaunīgi ar lāpstu izrok lakšus jeb meža lokus (vai lieki piebilst, ka tie ierakstīti Sarkanajā grāmatā un šāda rīcība ir aizliegta?). Es vēl saprastu, ja vienkārši akurāti saplūktu lapiņas, bet nē! Cilvēkam vajag iet un visu iznīcināt! Un, braucot atpakaļ, vēl pamanu — atkal kāds «cūka» izgāzis savus atkritumus mežā. Kādu izpratni un loģisku, tālejošu rīcību varam prasīt no tautas priekšstāvjiem, ja pati tauta uzvedas kā sivēni (atvainojos par izteicienu tiem, kas neietilpst šajā kategorijā)?
«Mums nav planētas B,» uzsver I. Račinska. Bet daudzi laikam domā, ka ir. Vai nedomā vispār.