Stendē problēmas var risināt pat caur mobilo lietotni

Talsu novads

30. aprīlī Stendes tautas namā notika iedzīvotāju sapulce. Stendenieki vērsa uzmanību gan uz uzlabojumiem, kurus vēlas redzēt savā pilsētā, gan izmantoja iespēju uzdot jautājumus Talsu novada domes priekšsēdētājam Dainim Karolam par novadā notiekošo.
Talsu novada pašvaldības prezentācijas laikā, ņemot vērā Stendes kontekstu, sevišķi ieskanējās D. Karola sacītais, ka stendenieku gars un arī skaitļi pierāda — pēdējos gados gana daudz apspriestā Stendes pamatskola spēj pastāvēt. Šo faktu uzrunas sākumā minēja arī Stendes pilsētas pārvaldes vadītājs Andis Āboliņš. Izglītojamo skaits Stendes pamatskolā pēdējo gadu laikā ir pieaudzis — pirmsskolas grupās un skolā no 117 izglītojamajiem 2016./2017. mācību gadā uz 139 izglītojamajiem šajā mācību gadā. «Svarīgākais ir censties katrā klasē noturēt pilnu komplektu — vismaz desmit bērnu. Tad nebūs apvienoto klašu, skolotājiem būs pilna slodze, būs pietiekams finansējums. Ja mazās klases ir diezgan labi aizpildītas, tad augšējā galā skolēnu ir mazāk, bet, ja turpināsim iesākto kursu, trīs četru gadu laikā situācija mainīsies,» A. Āboliņš secināja.
Kopējais Stendes pilsētas pārvaldes budžets šogad ir 370 246 eiro, speciālais budžets — 72 039 eiro. «Priecē, ka šajā gadā nedaudz palielinājies dabas resursu nodokļa finansējums, bet mēs gribētu vēl mazliet vairāk. Par ceļa fonda līdzekļiem runājot, lielākā daļa naudas aiziet bedrīšu remontam un sāls kaisīšanai ziemā. Mums nepietiek finansējuma, lai kādā ielā atjaunotu segumu, veiktu kādas ielas pārbūvi vai vismaz kādu ielu atputekļotu. Mums tādu līdzekļu nav. Ietaupījums varētu būt tad, ja ziemā nebūtu sniega!» norādīja A. Āboliņš.
Kopējais Stendes pilsētas ielu garums ir 24,5 kilometri, no tiem mazliet vairāk par desmit kilometriem ir asfaltētu ielu. «Svarīgi zināt, ka visas ielas pilsētas teritorijā no zīmes līdz zīmei ir pašvaldības īpašums. Mums nav valsts ceļu, līdz ar to ne ar vienu ielu nevaram pretendēt uz valsts finansējumu,» uzsvēra pārvaldnieks. Galvenā ir Brīvības iela — 2,9 kilometrus garā tranzīta iela bez autotransporta svara ierobežojuma, reģionālas nozīmes transporta koridors starp Ziemeļkurzemi un Dienvidkurzemi. «Satiksmes intensitāte ir ļoti liela. Kāds ir rezultāts? Bedres veidojas ļoti pastiprināti. Man liekas — gadā ir vien divi trīs mēneši, kuru laikā nelāpām bedres Brīvības ielā. Kritiskākais posms ir Meliorācijas daļā, kur asfalta segumā ir plaisu tīkls. Tur nav asfalta, bet ceļš būtībā ir uz sabrukšanas robežas. Būtu ļoti svarīgi domāt par seguma nomaiņu. Protams, mēs nevaram uzreiz atjaunot visu ielu. Nav arī nepieciešama pilna pārbūve. Ar ceļa uzturētājiem ir jau runāts, un pilnībā pietiktu, ja uzlietu jaunu asfalta virskārtu,» informēja A. Āboliņš.
Problēmas risina mūsdienīgi
Pēdējos gados veikts Stendes pamatskolas 1. klases un pirmsskolas grupas sanitārā mezgla kosmētiskais remonts, skolā izveidota arī zibens aizsardzības sistēma. Stendes tautas nams ticis pie dekorāciju stangas un jauniem fona un sānu aizkariem, savukārt pilsētā īstenota projekta pirmā kārta bērnu laukuma izveidē un nu tiek gaidīta iespēja iesākto turpināt.
Šogad Stendē iecerēts pabeigt projektu «Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Stendē, 2. kārta». Kuru katru dienu jāsākas asfaltēšanai Ozolu un Rožu ielā, bet problēmas radušās Liepu ielā. Pēc projekta paredzēts atjaunot asfalta segumu tikai tajā Liepu ielas pusē, kur veikta rakšana, bet, apsekojot ielu, konstatēts, ka vecais asfalts ar smagās tehnikas piepalīdzēšanu ielas otrā pusē ir pilnībā sadrupis. «Deputātiem tuvākajā laikā būs jālemj, lai tiktu atjaunots segums pilnā ielas platumā,» pauda A. Āboliņš.
Šogad plānā ir arī Kasparu ielas pārbūve projektā «Grants ceļu pārbūve Talsu novadā, 6. kārta». Par prioritāšu līdzekļiem — mazliet vairāk par 27 tūkstošiem eiro — tiks īstenota ielas apgaismojuma izbūve Brīvības un Skolas ielā, apkures sistēmas balansēšana un ieregulēšana pamatskolas ēkai (šobrīd skolas telpas nesilst vienmērīgi), kā arī ceļa apauguma noņemšana Brīvības ielas posmam Meliorācijas daļā. Pašvaldībai neieguldot ne centa, labā sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem Stendē tiks pabeigta BMX trase, radiovadāmo modeļu trase un izveidots pludmales futbola laukums.
Neparasts jaunums ir Stendes iedzīvotāju vienošana saziņas programmā «WhatsApp». «Tie, kas lieto viedtālruņus, zina, kas tas ir; tiem, kas nelieto, ir motivācija sākt lietot viedtālruņus! Manuprāt, tas ir ātrākais veids, kā iedzīvotājiem uzturēt komunikāciju ar pārvaldi. Mums ir iespēja zibenīgā ātrumā informēt iedzīvotājus par to, kas notiek, kas notiks, kādi darbi plānoti. Šobrīd grupā ir apmēram 200 dalībnieku. Doma ir, ka vismaz viens ģimenes loceklis varētu būt šajā grupā, saņemt informāciju, ko pēc tam pie vakariņu galda var apspriest ar pārējiem. Šobrīd sistēma strādā lieliski, muļķības neviens neraksta, bet runā tikai par vajadzīgām lietām. Ko varu teikt? Mūsdienīgi! Ir 21. gadsimts, un tā jāturpina,» uzrunas noslēgumā sacīja A. Āboliņš.
Stendē un novadā kopumā
No klātesošo puses izskanēja ieteikums līdztekus virtuālai saziņai nepamest novārtā arī vecmodīgos afišu stabus, arī pie tiem liekot aktuālu, pārvaldē apstiprinātu informāciju un sekot līdzi tam, lai aktualitāti zaudējušie, noskrandušie un izbalējušie paziņojumi tiktu noņemti. Pārvaldnieks skaidroja, ka ar uzņēmēju atbalstu iecerēts arī vecos afišu dēļus nomainīt pret jauniem.
Tika izteikts ierosinājums rast līdzekļus, lai sakārtotu četrus piecus metrus ietves bruģa dzelzceļa sliežu tuvumā, kas citādāk esot tādā stāvoklī kā pēc atomkara. «Jādomā ne vien par tiem, kuri brauc ar mašīnām, bet arī par tiem, kas staigā kājām,» stendeniece ieteica. «To mēs noteikti atrisināsim jau šogad,» apliecināja A. Āboliņš.
«Par to, kas notiek Stendē, mēs varam runāt ikdienā, bet tagad jāizmanto tas, ka šeit ir novada vadība,» konstatēja cits stendenieks. Viņš uzdeva virkni jautājumu, tostarp par ūdenssaimniecības projektu īstenošanas gaitu, par kārtību, kādā amatpersonām jāatbild uz iedzīvotāju vēstulēm, par Talsu televīzijas lietderību un par ieteikumu 25. marta un 14. jūnija vēsturiskos notikumus piemiņas pasākumos akcentēt tieši Stendē, kas ir vieta, no kuras notika cilvēku masveida izsūtīšana. Izskanēja arī aizrādījums, ka uz Stendes tautas namu un pilsētas pārvaldi gan ierīkots pacēlājs cilvēkiem ratiņkrēslos, bet ēkā nav šādām personām pieejamu labierīcību.
Iedzīvotāju sapulcē piedalījās arī deputāts Edgars Zelderis, kurš pauda viedokli jautājumā par Talsu televīziju, uzsverot, ka Talsu novada pašvaldība esot vienīgā Latvijā, kas pašvaldības televīzijā ieguldot tik lielus līdzekļus. «Mēs esam interesējušies, ko saka Konkurences padome par to, ka pašvaldība iegulda tik lielu naudu televīzijā, kas nepilda žurnālistikas funkciju, bet faktiski ir kā mārketinga resurss, ko pašvaldība izmanto savu interešu realizēšanai,» viņš atklāja. «Varētu rasties iespaids, ka viss ir kārtībā un problēmu mūsu novadā nav. Jāsaka paldies Andim, kurš lika akcentu uz ielām, kas mūsu novadā ir diezgan katastrofālā stāvoklī. Par to šobrīd, cik man zināms, netiek domāts nemaz. Ir daži projekti, protams, tie ir jānoved līdz galam, un tas ir labi, bet ir virkne citu problēmu, kaut vai tas pats Sabiles tilts,» atgriežoties pie sapulces sākumā izskanējušās pašvaldības prezentācijas, noslēgumā sacīja E. Zelderis.