Spītējot grūtībām, lauku uzņēmēji domā par ilgtspējīgu attīstību

Lauksaimniecība

Pēdējos gados Latvijā esošās lietavas un sausums, kā arī mainīgie laikapstākļi šopavasar lauksaimniekiem radījuši ne tikai bažas par ražas ieguvi, bet arī zaudējumus. Neskatoties uz to, lauksaimniekiem ir vēlme turpināt ieguldīt savu saimniecību ilgtspējīgā attīstībā. Par aktuālo lauksaimniecībā sarunā ar Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāju Juzefu Kļavu.
— Raksturojiet, kāds lauksaimniecībā bija aizvadītais gads un kāds tas ir sācies šogad?
— Pagājušais gads lauksaimniekiem bija lielu pārbaudījumu gads, jo sekas no 2017. gada bija jūtamas lielā slapjuma dēļ, bet pērn esošā sausuma dēļ Latvijā tika izsludināta dabas katastrofa. Tas viss būtiski ietekmējis saimniekošanas rezultātus. Parunājot ar lielākajiem lauku uzņēmējiem, graudaugu raža tika iegūta apmēram puse no gaidītā. Ļoti slikti rezultāti bija ziemas rapšu audzēšanā, vasarāju kultūrām ražas bija zemas. Neskatoties uz to, lielākā daļa lauksaimnieku domā tālredzīgi, sagatavojot «drošības spilvenu» šādām situācijām. Pēc Lauksaimniecības datu centra sniegtās informācijas, izmainījies ir arī liellopu skaits mūsu četros novados. Samazinājums gada laikā ir par 1137 liellopiem, kas ir pietiekami liels rādītājs un ne par ko labu neliecina. Samazinājies arī slaucamo govju skaits. Tam iemesls nav tikai pērn esošais karstums un nespēja savākt pietiekamu barības daudzumu dzīvniekiem, bet arī divas lielas lopkopības saimniecības Talsu novadā izbeidza darbību.
Lai atvieglotu finansiālās grūtības lauksaimniekiem, ātrāk nekā citus gadus oktobrī izmaksājām vienotā platību maksājuma avansu, decembrī — 95 procenti mūsu klientu saņēma arī gala maksājumus par 2018. gadā atbalstam pieteiktajām platībām. Pateicoties dienesta modernizētajai elektroniskajai pieteikšanās sistēmai, piesakoties platību maksājumiem elektroniski, būtiski samazinājies arī kļūdu skaits pieteikumos, kas atvieglo darbu pieteikumu administrēšanā. Iegūstam arī precīzus datus no satelīta un drona, ko izmanto pārbaudēs. Dienestā darbu uzsācis arī robots «Varis», kas, izmantojot dažādu reģistru datus, projektu izvērtēšanā pārbauda, vai projekta iesniedzējs nav sodīts. Šogad šīs lietas turpināsies. Pērn izvērtējām arī 622 projektus; kopumā lauksaimniekiem izmaksāti 54,2 miljoni eiro.
Pērn dienesta publiskajā kartē parādījās lauki ar klientu deklarētajām platībām un ikviens interesents varēja redzēt šo informāciju. Izejot no tā, bija vairāki iesniegumi no zemju īpašniekiem, ka viņa zeme ir pieteikta platību maksājumiem, bet viņš to nav veicis. Dažam labam tas ir beidzies sāpīgi, jo nav ne nomas līgumu, ne vienošanās. Šāda informācija disciplinē platību maksājumu pieteicējus, ka atbalstam piesakāma tā platība, kur zemes izmantošanas attiecības ir sakārtotas.
Iestrādi 2019. gada ražai lauksaimnieki ir veikuši pagājušā gada rudenī, kad apsētas pietiekami lielas ziemāju platības, salīdzinot ar 2017. gadu.

Savlaicīgi tika uzsākta lauku bloku precizēšana, jo arī mūsu teritorijā 2018. gadā atgūtas zemes 1903 hektāru platībā (valstī ap 13 tūkstošiem hektāru), kas līdz šim nebija koptas. Zemes tirgus ir ļoti saspringts, un vidējā cena par hektāru zemes svārstās no 3000 līdz 6000 eiro, lai gan cena ir stabilizējusies.
Pašlaik dienestā izstrādā mobilo aplikāciju, lai lauksaimnieki aktuālāko informāciju no dienesta varētu lasīt arī viedierīcēs. Kā jaunums minams arī tas, ka šogad pirmo reizi avansa maksājums oktobrī varētu būt arī zaļināšanas maksājumam.
— Pašlaik notiek pieteikšanās platību maksājumiem. Vai viss norit raiti?
— Jā! Dienesta darbinieki piedalās informatīvajos semināros, lai lauksaimniekiem stāstītu par jaunumiem platību maksājumos, valsts atbalstā un projektos. Tie notikuši Talsu un Dundagas novadā, bija labi apmeklēti. Ņemot vērā vietas, kur pagājušajā gadā bija lielāka klientu interese, dienesta darbinieki izbrauc uz pagasta pārvaldēm, lai palīdzētu pretendentiem aizpildīt iesniegumus platību maksājumiem. Palīdzību un konsultācijas iesnieguma aizpildīšanā var saņemt arī dienesta pārvaldē Talsos. Šobrīd nekādu drūzmu, rindu nav. Cilvēki ir apguvuši elektronisko pieteikšanās sistēmu. Līdz 7. maijam dienesta pārvalde saņēmusi 1413 pieteikumus, kas ir trešdaļa no vajadzīgā skaita. Pieteikšanās bez soda sankcijām ilgs līdz 22. maijam, tā ka laika vēl ir.
— Drīzumā gaidāma projektu kārta atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem (viens pretendents var saņemt 40 000 eiro) un atbalsts mazajām saimniecībām (atbalsts 15 000 eiro vienai saimniecībai). Cik daudz projektiem pietiks finansējuma?
— Interese par šīm projekta kārtām ir liela. Valstī kopumā jaunajiem lauksaimniekiem būs pieejams finansējums 99 atbalsta pretendentiem. Tam varēs pieteikties no 20. maija līdz 26. jūnijam. Atbalstam mazajām lauku saimniecībām tiek ievērots reģionalizācijas princips, un mūsu pārraudzības teritorijā finansējums sanāks 52 projektiem. Šim pieteikšanās būs no 17. jūnija līdz 18. jūlijam.
— Kādas jomas lauksaimniecībā šajā Eiropas Savienības plānošanas periodā, kas sākās 2014. gadā, ir visvairāk attīstījušās?
— Viennozīmīgi līdere ir graudkopība un rapšu audzēšana. Parādās jaunas ogulāju platības (smiltsērkšķu, cidoniju, krūmmelleņu, zemeņu), ir nelielas siltumnīcas, kur attīsta puķu, dārzeņu un garšaugu stādu audzēšanu. Strauji attīstās biškopība. Bijuši arī vairāki mazo saimniecību projekti, kuros ir vēlme palielināt vistu olu ieguvi. Lopkopībā samazinās piena ražojošo dzīvnieku skaits, bet pieaug gaļas liellopu skaits. Šāda tendence vērojama, jo laukos ir sarežģīti ar darbaspēka atrašanu. Ne velti mūsu pusē esošās saimniecības ir izvēlējušās uzstādīt slaukšanas robotus vai plāno to darīt.
— Vai joprojām ir vēlme Eiropas Savienības atbalsta saņemšanā iesniegt apšaubāmus projektus?
— Ir pietiekami liels metodiskais jeb skaidrojošais materiāls, lai projektus varētu sagatavot kvalitatīvi. Projektu veidlapa kļūst vienkāršāka, mazinot administratīvo slogu. Finansējums, kas piesaistīts saimniecību modernizācijai, pēdējos gados nav nevienam atprasīts. Taču mēģinājumi iesniegt nekvalitatīvus projektus joprojām ir. Piemēram, ja atbalsta pretendents apsēj 20 hektārus ar graudaugiem, graudu atlikuma gada beigās nav, bet viņš vēlas būvēt graudu noliktavu ar 11 tūkstošiem kubikmetru. Ir bijuši pretendenti, kas vēlas 20 hektāros stādīt upenes, bet pamatojums tam nekāds. Zemes īpašumā nav, arī tehnikas, ar ko novākt ogas. Rūpīgi vajadzētu domāt par ķiploku audzēšanu — kā tos izžāvēs, tirgos. Tas nav tik vienkārši. Dienesta darbinieki rūpīgi skatās katru projektu, tā dzīvotspēju, vai uzņēmumam nav grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes.
— Kā Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novads izmanto no 2015. gada pieejamo Eiropas Savienības finansējumu pasākumā «Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos», kur finansējums paredzēts publiskās ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās?
— Vislielākais pieejamais publiskais finansējums ir Talsu novadam (3,6 miljoni eiro), Rojai (200 000 eiro), Dundagai (360 000 eiro), bet Mērsragam (40 000 eiro). Esmu runājusi ar Talsu novada pašvaldības izpilddirektoru Modri Jaunvalku, jo situācija diez ko iepriecinoša nav. Šobrīd ir iesniegti pieci projekti, pieteikts publiskais finansējums ir divi miljoni eiro, bet neesam atbalstu vēl izmaksājuši nevienam projektam. Cik zinu, ceļi ir izbūvēti, bet nav sakārtoti visi dokumenti, lai saņemtu publisko finansējumu. Pieteikšanās kārta šajā aktivitātē beigsies šī gada 1. decembrī. Talsu novadam ir atlicis ļoti liels neizmantotais finansējums (1,6 miljoni eiro). Dundagas novada domes vadītājs man apliecināja, ka pašlaik tiek vērtēts iepirkums. Pašlaik liekas, ka Dundagas novads varētu pienākušos finansējumu apgūt. Pārvaldei iepirkuma dokumentus ar projektu vērtēšanai ir iesniegusi Rojas novada pašvaldība. Mērsraga novadam finansējums ir neliels. Bija iesniegts projekts par 26 tūkstošiem eiro, un tas ir apgūts. Nepilni 14 tūkstoši vēl ir palikuši, kas būtu izmantojami.