«Šī kompleksa būvniecība ir novada iedzīvotāju pašapziņas celšanas jautājums»

Talsu novads

Pēdējā laikā sabiedrībā plaši apspriesta tēma ir iecerētais multifunkcionālais sporta un rekreācijas komplekss Talsos. Tā kā līdz šim neskaidrību ir bijis vairāk nekā atbilžu, aicinājām uz sarunu vairākus pašvaldības un sabiedrības pārstāvjus, lai viestu skaidrību.
— Kāpēc Talsu novadam ir vai nav nepieciešams šāds komplekss?
Dainis Karols, Talsu novada domes priekšsēdētājs: — Par šo tēmu diskutēts gana ilgi, un vairākuma sabiedrības un deputātu viedoklis ir tāds, ka šīs halles realizācijai ir jāvirzās uz priekšu. Iemesli — kāpēc — ir vairāki. Esošajā hokeja hallē iespējams nodrošināt mācību procesu līdz zināmam vecumam, turpmākās attīstības iespējas viņiem jāmeklē citur. Šī halle ir novecojusi, un attiecīgajā lokācijas vietā tai vairs nav attīstības perspektīvas. Būtisks arī peldbaseina jautājums, kā mums nav. Mūsu iedzīvotāji brauc citviet, lai to izmantotu. Ja skatāmies uz situāciju valstī, redzam, ka daudzi jaunieši nemāk peldēt, un tā ir būtiska problēma, uz ko nedrīkst pievērt acis.
Jolanta Skujeniece, Talsu novada pašvaldības attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja, darba grupas (kas strādā pie kompleksa projekta virzības) vadītāja: — Līdzšinējā pieredze un redzētais citās pašvaldībās gan Latvijā, gan ārvalstīs mani pārliecinājis, ka Talsu novadam šādu multifunkcionālu sporta un rekreācijas kompleksu vajag. Jautājums ir, kad to varam izdarīt. Esmu pārliecinājusies, ka šāds komplekss konkrētai vietai iedod attīstību un dzīvību. Jo gudrāk to izplānosim, jo vairāk pilsēta iegūs. Turklāt Talsos ir ļoti spēcīgas hokeja tradīcijas, kas ir tikai jāattīsta. Tā ir mūsu stiprā puse, kas novadam ļautu augt. Mums ir jārada vide, lai cilvēki varētu ilgāk saglabāt veselību, kas ir preventīvs darbs.
Jānis Grahoļskis, uzņēmējs, darba grupas dalībnieks, divu hokejistu tēvs: — Mēs kā novads pēdējā laikā konkurētspējas ziņā izkrītam no aprites, salīdzinot ar citiem novadiem. Pēdējā laikā dažādu iemeslu dēļ nav izdevies realizēt vērienīgus objektus un notikumus. Iemesls, kāpēc mēs (vairāki darba grupas dalībnieki — aut.) iniciējām šo ideju par sporta kompleksu, jo katrs sirdī jau sen par to bijām domājuši un sapņojuši. Kad sāku par to runāt skaļi, bija bail, vai saklausīšu atbalstītājus, bet nepagāja ilgs laiks, un mūsu pulks auga ļoti strauji. Sapulcējāmies aptuveni 20 cilvēku, gan uzņēmēji, gan savas jomas speciālisti un deputāti, un sākām virzīt šo ideju. Pašlaik esam šī projekta virzības iniciatīvas grupa. Lai arī sākotnēji ar idejas virzību gāja, kā nu gāja. Kad mainījās vara un par domes priekšsēdētāju kļuva Dainis Karols, tika izdots rīkojums un kļuvām par oficiālu darba grupu. Esam veikuši pamatīgu izpētes darbu gan Latvijā, gan ārvalstīs. Galvenā filozofija balstās uz to, ka nevaram kaut ko kopēt vai uzbūvēt šo objektu kā vienkāršu sporta kompleksu, kas būtu kārtējais… Vajag, lai tas sniedz kaut ko vairāk un varam panākt maksimālu efektu, radot kaut ko unikālu. Primārais nebūs ledus un ūdens, bet filozofisks objekts, kurā ir iekļauts gan ledus, gan ūdens, gan daudz citu pakalpojumu ap šo kompleksu. Un ļoti būtiski, ko vēlamies panākt, ir energoefektivitāte. Daudz ko iespējams rekuperēt, piemēram, dušas ūdeni, ventilāciju u. c. Lai iegūtu siltumu, varam izmantot Vilkmuižas ezera dzīles, grunti utt. Energoefektivitātes ziņā, izņemot elektrību, šis komplekss varētu būt pašpietiekams. Šis ir unikāls faktors, uz ko jākoncentrējas.
Kā sacīja Talsu uzņēmēja Olga Bāre, ja kaut viena ģimene, pateicoties šim objektam, neaizbrauks dzīvot kaut kur citur, tas jau būs sasniegums.
Andris Vītols, mākslinieks, dizainers: — Parādoties šim jautājumam, uzreiz bija skaidrs — tam ir jābūt. Tas ir nākotnes jautājums. Es, piemēram, gaidu šo kompleksu, jo pēc traumas jau pusotru gadu apmeklēju rehabilitāciju. Viennozīmīgi saskatu šajā kompleksā rehabilitācijas iespējas, kas atnesīs veselību un jaunas darba vietas. Redzu, cik daudz cilvēku ir slimi, sākot ar bēbīšiem, beidzot ar veciem cilvēkiem. Komplekss ir ļoti nepieciešams, jo iedzīvotājiem vajadzīgas kustības. Šis ir nākotnes objekts, kas varētu parādīt, kā ir jābūt.
J. S.: — Talsi ir ļoti skaista pilsēta. Ja uzcelsim šādu kompleksu, varam Talsus padarīt par vietu, kur cilvēki brauks atpūsties. Mums ir nepieciešams radīt iespējas, ko šeit darīt. Tas ir jautājums arī par uzņēmējdarbības attīstību, piemēram, viesnīcām, kafejnīcām u. c.
Renards Brālis, hokeja treneris: — Jau trīs četrus gadus braucu līdzi bērniem uz vispārējās veselības pārbaudēm, jo sporta skolā ir sistēma, ka no desmit gadu vecuma visus bērnus vedam uz Rīgu, kur tas tiek veikts. Un visu laiku tiek saņemta viena rekomendācija — peldēšana. Mūsu paaudzes bērni, kuri tagad trenējas, ir kā biroja darbinieki, kuri pārsvarā sēž, un sports ir tikai skolā vai treniņā. Līdz ar to veidojas dažādas problēmas, piemēram, stājai.
Šis ir pirmais gads, kad kā hokeja treneris saskaros ar to, ka bērni sāk iet prom. Hallei ir neatbilstošs izmērs, tā ir novecojusi, turklāt ir spiediens no Latvijas Hokeja federācijas par atļauju spēlēt šajā laukumā. Tāpēc loģiski, ka mums ir nepieciešama jauna halle, lai bērni var nodarboties ar hokeju līdz 12., nevis 9. klasei. Un baseins būs ieguvums visiem.
— Kādi konkrēti pakalpojumi šajā multifunkcionālajā sporta un rekreācijas kompleksā būtu pieejami?
J. S.: — Konkrēti mēs to vēl nevaram pateikt, jo viss ir ieceru līmenī. Mums ir sapņu vīzija, ko gribētu, un tas būtu pieejams visām vecuma un sabiedrības grupām.
J. G.: — Doma ir pavisam vienkārša — kompleksu nepieciešams izveidot tā, lai var atnākt visa ģimene, un katram tur ir, ko darīt. Vecvecākiem, vecākiem un bērniem. Kāds spēlē hokeju, kāds peld, kāds spēlē tenisu, vēl kāds sēž saunā vai rehabilitējas.
— Cik tālu pašlaik pašvaldībā ir process, kas attiecas uz kompleksu?
J. S.: — Šobrīd jau ir izvērtētas konkrētas iespējamās kompleksa lokācijas vietas (vairāk nekā desmit). Rezultātā nonācām līdz trīs adresēm: Lielā iela 22, Jaunatnes iela 7 un Ezera iela 26. Izpētes rezultātā esam nonākuši pie vienas adreses — Ezera ielas 26. Tik tālu, protams, nenonācām vieglā ceļā, spraigu diskusiju bija ļoti daudz. Dzīves realitāte gan visu salikusi pa plauktiņiem. Attiecīgo adresi piedāvājam arī deputātiem, un viņiem būs jāpieņem gala lēmums, to apstiprināt vai ne.
D. K.: — Šim projektam ir daudzi soļi, un pats pirmais, kā minēja Jānis (Grahoļskis — aut.), ir sapnis jeb vīzija. Pēc tam veidojas konkrēta ceļa karte, lai redzētu, kā nokļūt līdz konkrētiem lēmumiem. Ja mums būtu bagāts investors, kurš atnāktu pie mums ar aptuveni 14 miljoniem eiro un būtu gatavs būvēt šādu kompleksu, viss būtu vienkāršāk. Šajā gadījumā tā nav. Lai mēs varētu meklēt investorus, mums kā pašvaldībai nepieciešams veikt «mājasdarbu», veicot konkrētus soļus. Proti, kad domē būs apstiprināta lokācijas vieta, tai būs nepieciešams izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu (TEP), izstrādāt projekta uzdevumu un izsludināt metu konkursu. Bet galvenais, veicot šos soļus, nepazaudēt un neaizmirst par mērķi.
— Kāds pašlaik ir noskaņojums novada domes koalīcijā par šo jautājumu? Vai izskatās, ka lēmumprojektu atbalstīs vairums deputātu?
D. K.: — Viedokļi ir dažādi, kas pēdējā gada laikā ir plaši un publiski dzirdami. Šis būs arī sava veida uzticības balsojums darba grupai. Jebkuram deputātam ir bijusi iespēja piedalīties darba grupas sanāksmēs. Ja kāds šīs tiesības nav izmantojis un pēc tam neatbilstoši kaut ko izsaka, tas ir nedaudz divkosīgi.
— Vai pieļaujat, ka domes sēdē kāds varētu sākt «skaldīt matus»?
D. K.: — Tā varētu gadīties, bet respektēju katra viedokli, un mums nav tiesību ierobežot cilvēku vēlmi izteikties. Bet esmu pārliecināts, ka kompleksa būvniecības vieta Ezera ielā 26 gūs vairumu deputātu atbalsta.
J. G.: — Mēs, darba grupa, pašlaik ieturam pauzi, lai sagaidītu deputātu lēmumu, jo nezinām, vai mums ir jēga kaut ko darīt uz priekšu. Viss izšķirsies 16. maijā.
— Spraigas diskusijas un dažādi viedokļi par lokācijas vietu izskan gan sabiedrībā, gan pašvaldības speciālistu vidū, jo sevišķi arhitektu, gan darba grupā. Vai jūs personīgi atbalstāt vietu Ezera ielā 26?
D. K.: — Kā jau minēju, tas būs uzticības balsojums. Ja paļaujamies uz darba grupu, tā ir jārespektē, citādāk zūd jebkuras darba grupas jēga nākotnē. Līdz šim darba grupas paveiktais ir bijis nenovērtējams. Tas ir ļoti liels pluss, ka Ezera ielas 26 īpašums pieder pašvaldībai. Mums ir jāņem vērā tik būtisks saimniecisks jautājums, jo esam pašvaldība, nevis privāts uzņēmums. Līdz ar to noteikti atbalstu šo lokācijas vietu.
J. S.: — Protams, vietas ir ļoti atšķirīgas. Noslēguma fāzē visspraigākās diskusijas bija par divām vietām — Jaunatnes ielu 7 un Ezera ielu 26. Arhitekti mūsu darba grupā uzskata, ka Jaunatnes ielā 7 šis komplekss izskatītos labāk, bet jāņem vērā, ka var rasties situācija, kad skaistā vietā iebūvējam kompleksu, kas nepatīk lielai daļai iedzīvotāju. Man ir gana liela pieredze, lai zinātu, kādi mēdz būt metu konkursu rezultāti, tāpēc nevajadzētu riskēt sabojāt brīnišķīgu dabas ainavu. Ezera ielā var uzbūvēt arhitektoniski pieņemamu modeli (kas nebūs liels monstrs, kā to nereti cenšas pasniegt, jo šī kompleksa apjoms būtu aptuveni trešā daļa no «Jāņa centra» jeb aptuveni divu slimnīcu izmērā). Turklāt Ezera ielā 26 iespējams attīstīt apkārtējo teritoriju, tajā skaitā ap Vilkmuižas ezeru.

J. G.: — Mēs šo kompleksu varam izvietot kaut Ķūļos, un tas pildīs savu funkciju, bet mums ar šo objektu jāpanāk arī pilsētvides sakārtošana. Šeit diskusijas var būt bezgalīgas, bet ir jāsaprot ilgtermiņa skatījums. Izvērtējot pēdējās trīs augstākminētās adreses, no funkcionālā un arhitektoniskā viedokļa der visas trīs. Bet, ja skatāmies ilgtermiņa virzienā, paliek tikai Ezera iela 26. Blakus ir ezers, brīva pašvaldības zeme…
A. V.: — Es negribu «noraut» kādu daudz pārdomātu lokācijas vietas variantu, jo sevišķi tāpēc, ka esmu šajā jautājumā kā cilvēks no malas, un tikai tagad sāku tam pievērsties. Skatoties no pilsētas teritorijas izmantošanas viedokļa, mums paliek ārkārtīgi tukšs vidus. Kā mēs to piepildīsim? Staigāšana būs no vienas pilsētas malas uz otru.
J. G.: — Bet cik Talsos vēsturiski bijuši pilsētas centri? Vismaz trīs! Kustība notiek visu laiku.
A. V.: — Man nav itin nekas pret, lai šis objekts tur būtu. Būtiski domāt, kādus papildu pasākumus veikt, lai pilsētas viesus ievilinātu arī dziļāk pilsētā, ne tikai uz šo kompleksu. Tā ir pilsētas plānošanas lieta. Bet es arī saprotu — jo dziļāk diskusijās ieiesim par lokācijas vietu, jo dziļākā mežā nokļūsim.
J. S.: — Tieši šī iemesla dēļ, lai komplekss nebūtu kā atrauts objekts, iecerēts attīstīt arī pārējo teritoriju. Vilkmuižas ezeru, kas piemērots peldēšanai un airēšanai, un ko var attīstīt kā atpūtas zonu. Tālāk zaļā zona pretī tirgum arī ir pašvaldības zeme, kur var izveidot āra aktīvās atpūtas zonu. Šobrīd darba uzdevums ir jau procesā, lai šo zonu attīstītu. Līdz ar to tiks veidota sasaistīta teritorija ar pilsētu, neatstājot pa vidu nesakoptu robu.
R. B.: — Tā kā esmu bijis gandrīz visās hokeja hallēs Latvijā, zinu, ka vietas, kur tās atrodas, ir ļoti dažādas. Piemēram, jaunā «Kurbada» ledus halle Rīgā ir uzcelta lidlaukā. Ja runājam par Ezera ielu 26, varu teikt tikai vienu — ceļam! Mans bērns, piemēram, katru dienu staigā cauri visai pilsētai uz Talsu 2. vidusskolu. Es pats esmu staigājis cauri visai pilsētai uz skolu. No sportiskā viedokļa ir ļoti vienkārši — bērnam katru dienu ir jāstaigā.
— Vai jums kā darba grupas pārstāvim, hokejistu tētim brīžiem nenolaižas rokas, ņemot vērā, ka process virzās ļoti lēni?
J. G.: — Tīri cilvēcīgi, reizēm — jā. Mums vakar bija iniciatīvas grupas sanākšana, kur šādu jautājumu uzdeva viens dalībnieks. Pārējie uz to atbildēja: «Kā vispār kaut ko tādu var iedomāties!?» Mūsu atbalstītāju loks tikai aug, un ticība nav zudusi.
— Cik ilgi jūs kā darba grupa strādāsiet?
J. G.: — Mans viedoklis, iespējams, atšķiras no citiem, bet domāju, ka darba grupai vajadzētu tapt par komisiju, kas būtu akceptēta no deputātu puses. Ja tā būtu, mēs šo projektu daudz vieglāk un ātrāk varētu novest tik tālu, ka būtu skaidrs finansējuma avots un, iespējams, ieraktu kapsulu. Jo ir jāiegulda darbs gan pie TEP izstrādes, gan projektēšanas uzdevuma izstrādes, metu konkursa un projekta minimālās izstrādes. Visos etapos nepieciešams zināt dažādu speciālistu viedokļus un izdiskutēt jautājumus, jo šādā veidā var pieļaut pēc iespējas mazāk kļūdu.
— Kādus variantus pašvaldība apsver, domājot par kompleksa būvniecībai nepieciešamo finansējumu?
D. K.: — Protams, uzsākot ceļu uz šāda objekta realizāciju, darba grupa jau detalizētāk šos variantus ir izskatījusi. Scenāriji ir vairāki, kur ir gan privātais vai privātie investori, gan valsts un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi. Šie jautājumi par finansējumu sīkāk tiks izvērtēti TEP, ko varēs veikt pēc tam, kad būs apstiprināta lokācijas vieta. TEP arī tiks izvērtēts, kā šo kompleksu apsaimniekot, kādas varētu būt uzturēšanas izmaksas. Objektam ir jābūt dzīvotspējīgam.
Svarīgi saprast, ka ilgākā laika posmā iespējas var mainīties, bet tagad pašvaldībai pats galvenais uzdevums ir veikt savu «mājasdarbu» ar priekšdarbiem, proti, apstiprināt lokācijas vieta, izsludināt metu konkursu utt., un tikai tad varam vērsties pie investoriem. Jo mēs nevaram vērsties pie viņiem ar baltu lapu un pateikt — mēs gribam šādu objektu! Ir vajadzīga ne tikai labā griba, bet izpildīti konkrēti pirmie soļi, kas mums, pašvaldībai, ir jāizdara.
— Vai pareizi saprotu, ka pašvaldība par saviem līdzekļiem šādu kompleksu nevarētu realizēt?
D. K.: — Pašvaldība tīri uz saviem pleciem ar saviem finanšu līdzekļiem to nevar realizēt. Mēs rēķināmies, ka objekta izmaksas varētu būt aptuveni līdz 14 miljoniem eiro. Salīdzināšanai — šī gada Talsu novada budžets ir 36 miljoni eiro.
J. G.: — Mums darba grupā izkristalizējušies trīs četri varianti finansēšanai, bet pamatprincips ir — pēc iespējas mazāk iesaistīt Talsu novada pašvaldības budžetu. Viens variants ir kā sporta kompleksam Somijā (nelielā pašvaldībā), ko bijām apskatīt. Pēc šī objekta realizācijas ekonomiskā situācija pilsētā ir būtiski uzlabojusies, un viņi tikai turpina kompleksu paplašināt aizvien tālāk. Kamēr tika realizēts šis objekts, citām jomām bija jāpaciešas, piemēram, kultūrai. Tur, lai uzbūvētu šādu kompleksu, bija piesaistīts privāts investors, no kura pašvaldība 25 gadu laikā to izpirka. Viesnīcas, kafejnīcas, boulinga zāli u. c. realizē uzņēmēji, un komerctelpas tiek izīrētas komersantiem. Visu saliekot kopā, rodas objekts, kas, piemēram, Somijā ir pašpietiekams. Un pašvaldība no šī ieguvuma dotē bērnus un pensionārus. Pensionāriem, piemēram, abonements uz pusgadu maksā tikai 35 eiro!
Ja kādā sabiedrības daļā izskan ažiotāža ar saucieniem — ja jūs būvēsiet par pašvaldības naudu, nebūs soliņu un citu infrastruktūras objektu! —, tās ir pilnīgas muļķības! Mēs negribam izmantot pašvaldības budžetu! Pašvaldības uzdevums ir: lokācijas vieta, topogrāfija, projektēšanas uzdevums, TEP un metu konkurss. Un tā, kā minēja Dainis (Karols — aut.), būs kā pieturas vieta, pēc kuras tālāk varam spriest par turpmāko.
Turklāt, tā kā šis būtu unikāls objekts energoefektivitātes ziņā, mēs varētu piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus. Iespējams, tam varētu piesaistīt arī valsts naudu, jo esošais premjerministrs (Latvijas Republikas Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš — aut.) ir ļoti atbalstošs energoefektivitātei. Turklāt tenisu kortu būvniecību būtu gatavi finansēt uzņēmēji. Nedaudz sarežģīts finansējuma modelis, bet viss ir izdarāms, un, kad nonāksim tik tālu, šie varianti tiks prezentēti un skaidroti novada domes deputātiem. Mums nav jābaidās no finansēšanas iespējām, mums ir jābaidās no projekta nerealizēšanas!
A. V.: — Šis objekts ir novada iedzīvotāju pašapziņas celšanas jautājums. Tas ir ļoti būtiski, ja cilvēki redz, ka par viņiem domā, ja jūt, ka tas būs kaut kas ievērojams. Ilgus gadus Talsos ir veikti atjaunošanas, papildināšanas darbi, bet nekā jauna, kardināli liela nav.
— Kāda ir jauno sportistu un viņu vecāku interese par iecerēto sporta kompleksu?
R. B.: — Katru dienu kāds jautā, vai un kad cels jauno halli. Ļoti liela interese par šo iecerēto objektu bija arī Latvijas Hokeja federācijas kongresā. Protams, mūsu atbilde bija, ka celsim un būs!
Vide, kas ir Talsos treniņiem, ir neaizstājama. Mums ir daudz dabīgu kalnu, kāpņu, iespējams skriet paātrinājumus gan uz augšu, gan uz leju utt. Šeit ir unikāla vide. Un, ja mēs uzbūvēsim šo kompleksu, «izgriezīsim pogas» ļoti daudziem un piesaistīsim sportistus braukt uz šejieni.
— Cik nozīmīga šāda kompleksa būvniecība būtu vietējiem uzņēmējiem?
J. G.: — Ja ir infrastruktūra, ir ekonomika. Ja ir ekonomika, ir cilvēki. Ja nav infrastruktūras, paliek tikai lauksaimniecība. Šāds nozīmīgs infrastruktūras objekts automātiski «apaugs» ar kafejnīcām, esošās un jaunu viesnīcu attīstību un citām apkalpojošajām sfērām.
D. K.: — Mums vajag šādu objektu, lai panāktu arī ekonomisko izaugsmi un to, ka vairāk iedzīvotāju paliek dzīvot šeit, reģionā, nevis kā liela daļa, kuri dodas uz Rīgu un Pierīgu. Šādam objektam būs augsta pievienotā vērtība.
— Saprotu, ka varat izteikt ļoti provizoriskus minējumus, bet kā jums šķiet, kad šis sporta komplekss varētu būt gatavs?
J. G.: — Nezinu, kā viss attīstīsies, bet, ņemot vērā Somijas pieredzi, viņi projektēšanu (nacionāla mēroga objektam) veica aptuveni gadu un būvniecību — divus gadus. Optimistiski domājot, komplekss varētu būt pēc trīs gadiem.
— Jāņem vērā, ka vairs aiz kalniem nav nākamās pašvaldību vēlēšanas. Vai darba grupu neuztrauc, ka tas kaut kādā mērā varētu traucēt objekta realizācijai?
J. G.: — Mums ir plāns «B».
D. K.: — Negribētos, lai šāda objekta realizācija būtu ierobežota pašvaldību vēlēšanu dēļ. Ja esošais sasaukums ieliks kārtīgus pamatus, tad nākamajam to nāksies realizēt līdz galam. To arī redzu kā šī sasaukuma uzdevumu. Domes sēdes ir iespējams vērot arī tiešraidē internetā, ja nav iespējams būt klātienē. Balsojums parādīs deputātu attieksmi.
J. G.: — Vēlētos, lai katrs no tiem, kurš spēj ietekmēt, attīstīt mūsu novadu, būtu mūsu novada patriots un turētos pie atziņas, ka nevis vietā jāveido notikums, bet vieta ir notikums.
J. S.: — Manu ticību stiprina Imanta Ziediņa (hokeja treneris — aut.) tā laika ambiciozais projekts (Talsos tika uzbūvēta pirmā ledus halle ārpus Rīgas — aut.), un ticu, ka šajā brīdī Talsiem jābūt pa spēkam šim ambiciozajam projektam. Ticu, ka mums tas agrāk vai vēlāk izdosies.