Pie pašu austā Baltā galdauta. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena Talsos

Kultūra Talsu novads

4. maijā Talsu tautas namā pie balti klātiem un ābeļziedu rotātiem galdiem pulcējās talsenieki un pilsētas viesi, lai ar gaišām domām svinētu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītos Baltā galdauta svētkus.
Jau ceturto gadu par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai 4. maijā Latvijas pilsētās un novados tiek svinēti Baltā galdauta svētki — paceļot valsts karogus, pulcējoties pie balti klātiem galdiem un kavējoties atmiņās par izšķirošajiem notikumiem, kad 1990. gada 4. maijā ar 134 balsīm «par» Augstākās Padomes deputāti pieņēma deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».
Arī Talsu pilsētā Baltā galdauta svētki jau kļuvuši par skaistu tradīciju, tādēļ arī šogad talsenieki un pilsētas viesi tika aicināti svinēt šos svētkus kopā Talsu tautas nama rīkotajā pasākumā.

«Katrs no mums Latviju redz citādākās krāsās, bet šodien Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 29. gadadienā mūsu Latvija ir balta. Pakalnos baltiem ziediem zied ievas, dārzos baltiem ziediem uzziedējušas plūmes, ķirši un ābeles. Piemājas dobēs balti zied narcises un paēnā zem kokiem vīst baltās vizbules. Arī balti putni lido, un Talsu ezerā cēli peld balti gulbji. Arī cilvēki baltiem smaidiem ar baltām domām pie balti klātiem galdiem vēl cits citam baltu dienu. Šodien viss ir tik balts, ka pat Latvijas karoga baltā svītra šodien ir baltāka nekā citās dienās,» klātesošos uzrunāja Talsu tautas nama pasākumu producente un Baltā galdauta svētku vadītāja Līva Maķe.
Arī Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols atzina, ka šī diena ikvienam no mums ir īpaša. «Mēs katrs atceramies to brīdi, kad tika pieņemta Neatkarības deklarācija un tās izjūtas. Noteikti, kāds no jums bija klātienē Rīgā, kāds atradās mājās, kāds darbā, bet visus mūs vienoja viens — vai pietiks balsis, lai mēs nobalsotu par Neatkarības deklarāciju. Mēs to izdarījām, un tās sajūtas mūs ir vadījušas visu mūsu tālāko dzīvi, jo tas bija tālākais pagrieziena punkts mūsu visu dzīvē un mūsu valsts attīstībā.
Ir gājis dažādi, un tad ir jautājums: kurā brīdī mēs varam dot otru iespēju? Mēs esam dzirdējuši stāstus par brīvību un neatkarību. Varbūt citur ir arī vīlušies un nav pieticis spēka, jo domās varbūt ir iedomāts kaut kas cits, kas nav sasniegts, bet ir otra iespēja, tāpat kā mūsu valstij tika dota otra iespēja pierādīt sevi. Iespēja attīstīties un pilnveidoties.
Arī mums dzīvē vienmēr tiek dota otra iespēja, un, ja mēs varam sanāk kopā ar gaišām domām, redzēt savu vīziju, paskatoties uz saviem mīļajiem, kas mums ir apkārt, uz saviem kolēģiem, uz novadu un valsti kopumā, mēs redzam un sajūtam to sirds spēku, kas mums dod virzību uz priekšu. Kas dod mums spēku pilnveidot sevi un savu vidi. Veicot šos mazos darbus ikdienā, mēs veidojam lielo novada un lielo valsts stāstu,» sacīja D. Karols.
Šie Baltā galdauta svētki bija īpaši
ar to, ka Talsu tautas nama audēju kopa «Talse» tiem sāka gatavoties jau tad, kad aiz loga vēl baltu ābeļziedu vietā vizēja baltas sniega kupenas. Čaklās audējas ikvienu talsenieku un pilsētas viesi martā un aprīlī gaidīja savā mājīgajā darbnīcā tautas nama Radošajā sētā, lai katrs varētu ieaust kopā ar baltiem linu dzīpariem savas visbaltākās un skaistākās domas un vēlējumus kopīgā baltā svētku galdautā, kuru šajā īpašajā dienā svinīgi tautas nama zālē dejojot ienesa un uz galda klāja Talsu tautas nama jauniešu deju kolektīva «Delveri» dejotāji.
Audēju kopas «Talse» vadītāja Mudīte Siliņa atzina, ka kolektīva dzīve ritējusi lielās svētku sajūtās. Kopā aizvadīti Dziesmu un deju svētki, Latvijas simtgade, un šogad audējas svin arī sev tik nozīmīgo kopas sešdesmit pastāvēšanas gadu jubileju, kopš tā darbojas tautas nama paspārnē. «Mums visām radās vēlme atstāt ko skaistu un paliekošu mūsu pilsētai; ko mēs varētu dāvināt jums visiem un kā tapšanas procesā mēs jūs visus varētu iesaistīt,» sacīja M. Siliņa. Viņa atzina, ka pats galdauta aušanas sākuma process bijis ļoti lēns un meistares jau sabijušās, vai tik nenāksies vien pašām sēsties pie stellēm, lai šāda balta svētku rota Talsu pilsētai taptu. «Tomēr lēnām un pamazām — kā ledus iziet no upēm pavasaros — sāka aizvien vairāk nākt cilvēku. Pats jaukākais visā šajā procesā bija tas, ka jūs visi nācāt ar gaišām un pozitīvām domām. Tik daudz jauku cilvēku ir ieauduši šajā galdautā baltos dzīpariņus. Mums pašām arī ir milzīgs prieks par to, un mēs jutāmies pacilātas par to, ka kopīgi darām tik skaistu un baltu darbu,» izjūtās dalījās M. Siliņa. Viņa sacīja lielu paldies katram, kurš piedalījās baltā galdauta aušanā, kā arī Talsu novada pašvaldībai un Talsu tautas namam par atbalstu.
Audēja Una Rozentāle pastāstīja,
ka lielā baltā galdauta kopējais garums ir seši metri un 62 centimetri un tā aušanā piedalījušies 412 cilvēki, no kuriem 88 bijuši stiprā dzimuma pārstāvji, kā arī viens ļoti entuziastisks suns. «Projekts un galdauts ieguvis arī nedaudz starptautisku noskaņu, jo tajā ieaudušies vairāki viesi no ārvalstīm. Piemēram, meitene no Ukrainas, kā arī četri audēji no Vācijas un četri no Francijas,» viņa atklāja. Bez ārzemju viesiem savus dzīparus galdauta rakstā ieauduši arī viesi no tuvākiem un tālākiem Latvijas novadiem un pilsētām: Rīgas, Ventspils, Cēsīm, Lubānas, Madonas un Tukuma. Savas gaišās domas galdautā ieaudis arī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar savu kundzi, kā arī Talsu novada pašvaldības pārstāvji un darbinieki. Bet pats interesantākais fakts, ko atklāja U. Rozentāle, — galdautu aust iesākuši un pabeiguši tieši vīrieši. Pirmais audējs bijis Aivars — ciemiņš no Zemgales novada, bet pēdējais — mūziķis un komponists, talsenieks Raimonds Tiguls.
Uz īpašā visu kopīgi austā galdauta
Talsu tautas nama ķēniņmeitas — direktore Dace Obodovska, pasākumu producente Gundega Lūse un amatiermākslas producente Līva Karlsone — cēla tieši Baltā galdauta svētkiem sarūpētu cienastu: svaigi ceptu maizi, pašu kultu sviestu un kazas sieru, aicinot klātesošos nekautrēties un cienāties, kamēr uz skatuves jau vietas ieņēma mūziķis Atis Auzāns ar pavadošo grupu, lai šajos svētkos visus sanākušos priecētu ar koncertprogrammu «Sirds dziesmas», kuras laikā tika atskaņotas skaistas, iemīļotas un populāras latviešu melodijas.
Pēc svētku koncerta «Talsu Vēstīm» A. Auzāns atzina: katrā nozīmīgā dienā, kad viņš atrodas uz skatuves, viņu pārņemot neizsakāms prieks, arī šajā Latvijai nozīmīgajā dienā atrodoties tieši Talsos. «Talsi man ļoti patīk kā pilsēta. Parasti, kad atceros Talsus, tad pirmais, kas uzaust atmiņā, vienmēr ir skaistais skats uz Talsu ezeru un pilskalnu. Šeit ir brīnišķīga vide, un Talsos cilvēki man vienmēr ir likušies ļoti pašpietiekami. Jūs dzīvojat savā sakārtotajā vidē, ar savu pārliecību, un tas man šķiet ļoti pareizi. Šī līnija Talsiem un talseniekiem ir jānotur arī turpmāk, jo ir tik jauki atbraukt pie jums un redzēt, ka šeit viss ir tieši tā, kā tam jābūt,» sirsnīgi sacīja mūziķis.
Bet kā svētku kulminācijas augstākais punkts bija visu klātesošo kopīgi izpildītā dziesma «Pūt, vējiņi!», kuras laikā pat lietus un vējš Talsu pakalnos pierima un no mākoņu malas parādījās saulīte, lai svinētu svētkus kopā ar mums visiem.