«Kāpēc gan neizmēģināt spēkus un nepilnveidot sevi?»

Personības

Kad piedāvāju iespēju Jānim Znotiņam kļūt par laikraksta nedēļas viesi, pirmais, ko Jānis atbildēja, ka viņš jau ir tikai parasts cilvēks un diez vai viņam būs kas interesants, ko lasītājiem pastāstīt. Mūsu sarunas laikā, kas notika pašā darba nedēļas vidū kādā klusā Talsu kafejnīcā, atklāju, ka stāstāmā Jānim ir daudz, ir viedoklis par dažādiem procesiem un norisēm mūsu pilsētā.
Jānis Znotiņš ir dzimis Tukumā, bet viņa bērnība un skolas gadi pagājuši Talsos. Jānis ir pabeidzis Talsu Valsts ģimnāziju un paralēli arī Talsu mūzikas skolu. Spēlējis Talsu pūtēju orķestrī un tajā turpina spēlēt vēl joprojām, kā arī divus gadus vidusskolas laikā mācījies ģitārspēli pie Normunda Priednieka.
Pēc vidusskolas absolvēšanas viņam nav bijusi skaidrība, kur mācīties tālāk. «Biju aizbraucis uz Rīgu un Jelgavu, uz augstskolu atvērto durvju dienām. Izskatīju dažādus variantus. Visur, protams, bija liela studiju maksa un viss pārējais, bet biju pieteicies arī Ventspils augstskolā, kur tiku budžeta grupā,» izvēli skaidro Jānis.
«Tulks no manis nu nekāds. Valodas tā it kā zinu, bet tas nebija man un arī informācijas tehnoloģijas un eksaktās zinātnes mani nepavilka,» Jānis stāsta. Tā nu viņš izvēlējies studēt uzņēmējdarbības vadību Ventspils augstskolas Vadībzinātnes fakultātē, kurā ieguvis bakalaura grādu vadībzinātnēs ar specialitāti loģistikā un mārketingā un maģistra grādu — uzņēmējdarbības vadībā.
Brīvdienās — atpakaļ uz Talsiem
Jau bakalaura studiju beigās Jānis Ventspilī sācis strādāt. «Iesāku strādāt caur Nodarbinātības valsts aģentūras programmu, kas iesaista jauniešus darba tirgū,» Jānis atceras. Viņa pirmā darba vieta bijusi uzņēmumā SIA «Mobīlās sistēmas», kura viens no pamatdarbības virzieniem bijis tūrisma informācijas jeb audiogidu sistēmu izstrāde. «Vienā vārdā sakot, iepirkumi, dokumentācija — tas viss bija mans darbs,» saka Jānis.
SIA «Mobīlās sistēmas» viņš nostrādājis trīs gadus. «Pa šo laiku biju jau ticis līdz uzņēmuma valdei. It kā viss bija kārtībā un viss darbojās, bet biju pie sevis nolēmis, ka vajadzētu izmēģināt spēkus Rīgā, tāpēc vasarā pēc maģistra studijām aizgāju uz Rīgu.
Rīgā strādāju ar uzkopšanu un apsaimniekošanu saistītā uzņēmumā, bet Rīga tomēr ir Rīga. Tur gāja jautri,» Jānis smejot saka.
«Rīgā bija visādi interesanti cilvēki. Man nācās apgūt krievu valodas zināšanas,» viņš atceras. Viņš piebilst, ka galvaspilsētā klājies labi, bet iedzīvoties dižpilsētas ritmā neesot izdevies. «Līdzko man bija brīvdienas, rāvos atpakaļ uz Talsiem,» stāsta Jānis.
Šeit viņš noīrējis biroju un turpinājis nodarboties ar Rīgā aizsākto uzkopšanas biznesu. «Paņēmu biznesu un klientus līdzi uz Talsiem. Nodibināju arī pats savu uzņēmumu, kas darbojas mežizstrādes jomā. Tā nu vairākus gadus tepat Talsos darbojos. Man bija sava brigāde, aprīkojums, bija viss,» par darbu un biznesa gaitām teic Jānis.
«Tas bija laiks, kad sāka nākt visādi Eiropas standarti, kas bija obligāti jāuztur, ja tu vēlies, piemēram, startēt iepirkumos. Eiropas standartu nodrošināšana maksāja lielas naudas summas, un es diemžēl to nevarēju izdarīt. Man nebija liels apgrozījums, lai to varētu, tāpēc uzkopšanas darbu nācās apturēt. Kādu laiku vēl padarbojos ar mežizstrādi, bet sadarbība ar brāli pajuka, jo viņš izdomāja izmēģināt spēkus citā jomā; tā man brigāde arī pajuka,» atzīst Jānis.
Jāņa ceļi aizveduši uz SIA «Stārasti Trade», kas nodarbojas ar dažāda veida jaunu Turcijas ražotāju «Lukas Holland» un «Čelikel» lauksaimniecības tehnikas pārdošanu. Tur Jānis nostrādājis gadu, paralēli meklējot kādu citu darbavietu.
«Ar ceturto reizi tā cita opcija sanāca Talsu novada pašvaldībā, kur nostrādāju gadu attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļā par projektu vadītāju. Gāja labi, nekādu problēmu, manuprāt, nebija, vismaz no vadības puse. Nebija nekādu iebildumu vai aizrādījumu, bet šī gada sākumā nejauši satiku vienu uzņēmuma vadītāju, kurš nāca ar savu piedāvājumu. Ilgi svēru, apdomāju visus plusus un mīnusus, un beigu beigās nolēmu riskēt. Kā teikt, sevis attīstīšanai un pilnveidošanai, jau mēnesi strādāju kokrūpniecības uzņēmumā SIA «Stills»,» Jānis atklāj.
«Pilnīgi jauns, svaigs darbs. Sanāk, ka esmu lēkājis pa dažādiem uzņēmumiem, dažādām sfērām. Zinu, ka mani vecāki tā šaubīgi uz to skatās, bet arī viņi uzsver: tad bija citi laiki. Agrāk tas bija kauns un negods mainīt darbu un, jo ilgāk tu strādā vienā darbā, jo labāk, bet mūsdienās tā nav. Esmu salīdzinoši jauns, kāpēc gan man neizmēģināt spēkus un nepilnveidot sevi? Pie sevis arī vienmēr domāju — sliktāk jau nebūs,» spriež Jānis.
Kad gribas darīt ātrāk, bet nevar
Jānis atzīst, ka, kopumā ņemot, visi viņa darbi ir bijuši un joprojām turpina būt saistīti ar papīriem un datoru. «Plānošana, iepirkumi, projekti — šādas lietas mani ir saistījušas jau no pirmās darba vietas, kurā esmu strādājis, un tur jūtos visspēcīgāk. Varbūt kaut kad dzīvē izdomāšu, ka gribu visu apgriezt kājām gaisā,» viņš smej. «Tas ir tas pats, ka biju dziļi nosolījies sev, ka vairs nemācīšos nekur citur un neapgūšu citu augstāko izglītību. Šī niša, kurā pašlaik darbojos ir diezgan plaša, tieši tirdzniecība, mārketings, plānošana, jo Eiropas projekti jau nekad neapstājas, lai arī beidzas kāds plānošanas periods, uz nākamo atkal ir jauni projekti. Kā teikt palīdzēšu vietējam uzņēmumam attīstīties,» teic Jānis.
Viņš gan piebilst, ka papīru darbs dažreiz uzdzen depresivitāti. «Bieži vien tu esi daudz atkarīgs arī no citiem. Tu varētu izdarīt daudzas lietas, bet tev ir jāgaida uz citiem. Ar to saskāros, pašvaldībā strādājot, kad nodaļu ir daudz, cilvēku ir daudz. Gribas izdarīt daudzas lietas ātrāk, bet to nevaru izdarīt.
Tas nav tikai pašvaldībā, arī privātajā uzņēmējdarbībā, bet tur hier-arhija ir citādāka. Tas ir pilnīgi kaut kas cits, nekā bija pašvaldībā, bet savus spēkus pašvaldībā izmēģināju,» Jānis spriež.
Jautājot Jānim, kā viņš atpūšas no darba, viņš atbild, ka, aizejot mājās, viņu sagaida ģimene. «Man ir draudzene un bērniņš, kuram tikko palika gadiņš, tā ka mana dzīve rit par un ap manu ģimeni.
No ikdienas, darba un visa pārējā parasti atslēdzos ar mūzikas palīdzību. Pats arī spēlēju grupā «Halo» un Talsu pūtēju orķestrī, muzicēšana nav nolikta malā. Tas ir hobijs, kas man patīk. Talsu mūzikas skolu pabeidzu klarnetes specialitātē, to arī spēlēju orķestrī, bet grupā spēlēju saksofonu un ģitāru,» stāsta Jānis.
Jānis atzīst, ka darbs, ikdiena ar datoru jau pati par sevi nogurdina, bet mūsdienās bez datora nevarot iztikt, jo viss ir elektroniski un caur internetu.
«Un jā, no sportiem mana aizraušanās ir florbols un riteņbraukšana. Katru gadu izbraucu Siguldas vienības braucienā un, kad sanāk, uzspēlēju ar draugiem florbolu. Tas arī man palīdz atslēgties no darba un ikdienas,» viņš stāsta.
Divas lietas, par ko Talsos jādomā
Kad jautāju, kā Jānis kā talsenieks uzskata, kā Talsiem vai Talsu novadam pietrūkst vai varbūt būtu jāuzlabo, viņš atbild, ka, jau strādājot pašvaldībā, sapratis, ka pašlaik tiek realizēti ļoti daudz interesantu, labu un vajadzīgu projektu. «Tā pati bibliotēka, Raiņa iela, Celtnieku un Laukmuižas iela. Vai tie ir politiski vai no brīvas gribas nākuši projekti, tas vairs nav tik svarīgi, galvenais, lai šie projekti virzās uz priekšu un tiek īstenoti, jo tie visi ir vajadzīgi.
Protams, plānos ir iekļautas arī citas ielas, kas ir sliktā stāvoklī. Cilvēki sūdzas, kādēļ netaisa to vai šito, bet ir jāsaprot, ka, cik naudas pilsētai ir, tik arī tiek izdarīts. Nevar visu tā uzreiz izdarīt. Talsu pilsētā daudz ko vajadzētu darīt un uzlabot, bet ieteiktu, ja ir tāda iespēja, katram pamēģināt pastrādāt pašvaldībā. Tad katrs sapratīs, ka ir daudzas lietas, pret kurām atduries. Tu vari gribēt daudz ko, bet izdarīt var tikai tik, cik var. Jebkurā gadījumā, strādājot pašvaldībā, tu rīkojies ar visu iedzīvotāju naudu, un tāpēc visai atbildībai, ko tu nes un kuru nes vadība, ir jābūt izsvērtai un apdomātai.
Otrkārt, kādus projektus var piesaistīt. Tas nav mazsvarīgi, jo jebkurš līdzfinansējums, kaut vai divdesmit vai trīsdesmit procenti, ir svarīgs.
Tas pats ir arī uzņēmējiem. Man ir liels prieks, ka arī uzņēmēji iesaistās pašvaldības darbībā. Var jau domāt, ka viņi velk deķīti uz savu pusi un attīsta savu vietu, bet ir projekti, kas ir vērsti tieši uz uzņēmējiem ar pašvaldības līdzdalību, ir lietas, ko pašvaldība var izdarīt pati. Tā visa ir projektu specifika.
Pilsētā galvenais ir jārada iespējas jauniešiem, kuri ir pabeiguši augstskolas citur, jo Talsos tādu nav, iemesli, lai viņus atsauktu atpakaļ. Ir vajadzīgs, ko viņiem šeit darīt, ja viņš pats nav uzņēmējs. Ir jārada uzņēmumi, kur viņiem strādāt. Otrs — Talsos ir diezgan sarežģīti atrast vietu, kur dzīvot,» Jānis spriež. Arī viņš pats ir nesen saskāries ar šo problēmu. Ilgi meklējis dzīvokli, vairāk nekā gadu, kamēr atradis un nu to īrē Laidzē. «Talsos dzīvojamais fonds ir ļoti švaks,» viņš atzīst un piemetina, ka joprojām turpina darboties pašvaldības dzīvokļu komisijā. «Tā savā ziņā ir mana artava, ko varu sniegt cilvēkiem, kuri ir nonākuši grūtībās.
Ir divas lietas, par ko Talsos būtu jādomā: kur šim cilvēkam atgriezties, pirmkārt, no dzīvošanas aspekta, otrkārt — no strādāšanas aspekta,» Jānis sarunas beigās uzsver.