Iespēja mācīties neklātienē un attālināti saglabāsies

Izglītība

«Talsu Vēstis» tiekas ar Talsu novada vakara un neklātienes vidusskolas direktora pienākumu izpildītāju Danu Kalašņikovu, lai runātu par aktuālo un nākotnē plānotajām izmaiņām izglītības iestādē.
Ilggadējā Talsu novada vakara un neklātienes vidusskolas direktore Ineta Pugoviča pērn atstāja direktora amatu, līdz ar to pienākumu izpildītāja šajā mācību gadā ir Dana Kalašņikova. Viņas dzimtā puse ir Talsu novads, turklāt viņai līdz šim jau ir četru gadu darba pieredze tieši neklātienes un vakara vidusskolā, ko ieguvusi, strādājot Ventspilī.
D. Kalašņikova stāsta, ka decembrī ļoti veiksmīgi aizvadīta skolas akreditācija. Ir daļa jaunas komandas, piemēram, mācību pārzine un lietvede. «Esam ar svaigu skatu un plašu atvērtību reorganizācijai un pārmaiņām, kas sagaidāmas izglītībā. Vēlos uzteikt lielisko sadarbību ar Talsu novada pašvaldību, jo mums ir ne tikai iespēja izteikties, bet esam arī sadzirdēti. Ļoti novērtējam, ka pašvaldība skatās ne tikai uz ekonomiskajiem pamatojumiem, bet redz reālās vajadzības, jo pieprasījums pēc šāda veida skolām būs vēl ilgi,» pauž D. Kalašņikova.
Valstī ir prasība, ka līdz 2020. gadam jābūt tikai vidusskolām un valsts ģimnāzijām. Šī iemesla dēļ līdzšinējo Talsu novada vakara un neklātienes vidusskolu sauks par Talsu novada vidusskolu. Iespēja mācīties neklātienē un attālināti skolā gan saglabāsies. Mainīsies tikai skolas nosaukums.
Runājot par skolas stipro pusi,
D. Kalašņikova uzsver, ka izglītības iestādē ir stipras, veiksmīgas iestrādnes. Piemēram, ļoti spēcīgs karjeras konsultants. Skola sasniegusi augstus rezultātus projektā «PuMPuRS», kā mērķis ir samazināt bērnu un jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. «Pie mums ieradās pārstāvji no Izglītības kvalitātes valsts dienesta, lai vadītu supervīzijas. Par mums ir labas atsauksmes, un runā, ka esam tā mācību iestāde, uz kuru ir vērts atbraukt ciemos, ka te ir, ko redzēt. Ņemot vērā to, ka mūsu skolēni ir ļoti atšķirīgi, strādājam individualizēti un diferencēti,» stāsta direktora pienākumu izpildītāja. Ne velti par skolu izveidots sižets arī Latvijas Televīzijā.
Talsu novada vakara un neklātienes vidusskola ir arī Eiropas Parlamenta vēstnieku skola, vienīgā vakarskola Latvijā, kas ieguvusi šo statusu. Līdz ar to notiek ļoti interesantas mācību stundas un pasākumi, ko vada dažādi speciālisti un eksperti. «Ir tik patīkami no viesiem pēc tam dzirdēt, ka mums ir fantastiski skolēni. Šādas atsauksmes saņemam, jo audzēkņi ir dzīves pieredzes bagāti,» skaidro D. Kalašņikova. Ne velti izglītības iestādes filozofija ir koncentrēties nevis uz to, kā nav, bet uz to, kas ir. Veicināt audzēkņu stiprās puses, pēc iespējas vairāk izmantojot pieejamos resursus. «Ir jāmāk saskatīt, sadzirdēt, jābūt līdzjūtīgam, atbildīgam un galvenais ar labu sirdi. Daudz ko nākas laist caur savu pieredzes prizmu. Pedagogam jābūt arī labam psihologam, un reizēm jāspēj ļoti savaldīties, tajā pašā laikā nemelojot skolēnam. Mēs sakām, ko domājam un jūtam, jo audzēkņi ļoti labi redz un saprot, kas notiek klases priekšā. Skolēni var aiziet pie jebkura pedagoga un parunāt par savām problēmām, ikdienas notikumiem, ne tikai atzīmēm,» par audzēkņu un skolotāju attiecībām stāsta D. Kalašņikova.
Kopš 2018. gada skolā strādā psiholoģe Zinta Linde, kura ir ļoti liels atspaids dažādu problēmu un krīžu risināšanā. Audzēkņi iespēju izmanto, un dienās, kad Z. Linde ir skolā, viņa ir pilnībā noslogota, turklāt psiholoģe sniedz atbalstu arī pedagogiem.
Tomēr ir būtiskas pārmaiņas, kas sagaidāmas un jāņem vērā.
Līdz ar to, ka mainās izglītības saturs ar «Skola 2030» projektu, šis ir brīdis «ielēkt pēdējā vilciena vagonā», lai iegūtu vidējo izglītību, ja tā agrāk ir iesākta, bet nav pabeigta. Proti, ja audzēknis pametis mācības, piemēram, 11. klasē, viņš vairs nevarēs atsākt mācības no 11. klases, bet tas būs jādara no 10. klases. «Tas ir ļoti būtisks faktors, kas jāņem vērā, ja izglītība ir iesākta, bet dažādu iemeslu dēļ nav pabeigta,» uzsver D. Kalašņikova.
Jaunajā izglītības saturā būtisks akcents tiek pievērsts arī sadarbībai skolas kolektīvā. «Mēs to darām jau tagad. Problēmas risinām kopā, atbalstām un papildinām cits citu. Jau tagad kopīgi veidojam mācību stundas, negaidot projekta sākumu. Ejam arī cits pie cita vērot stundas. Mums ir nākotnes vīzijas, kur arī saskatām, ka sanākam kā komanda, lai kopīgi domātu un pieņemtu lēmumus. Jau tagad plānojam turpināt realizēt atbilstošas mācību formas un metodes pielāgotas reemigrējošiem audzēkņiem, kuriem ir ļoti grūti atgriezties dienas skolā,» dalās D. Kalašņikova.