Drīz Talsu dvēseles motors dūks uz nebēdu

Ļaujiet man runāt

Ilgvars Babrs-Bebrītis

Nu tad beidzot varam pilnīgi nopietni un bez jebkādiem aizbildinājumiem pamest savus padibeņus, lai kas tie arī būtu, — iesēdēti dīvāni, šķībkājains beņķītis vai glauns sēžamais —, jo visi aizbildinājumi palikt drēgnā istabā neiztur kritiku. Apkure ir atslēgta, un visi «es nevaru» ir paklīduši kā pelēkais mākonis pie debess juma, kas vienmēr seko tieši tev, un kā ar spaini nogāž lietu arī tieši pār tavu gaišo galvu tad, kad esi aizgājis pie friziera un uztinis kādu šiku rulli. Vai es vienīgais pamanu tādas sakarības? Lai nu kā, nav te ko par niekiem mēles trīt, jo pie mums tūlīt pat būs visa gada gaidītākais pasākums «Talsu rallijs», kas šogad aizies vēl lielākā plašumā — pat līdz vējainās Liepājas sirdij. Mūsu rallijs ir pasākums, kas no ārzemēm atsauc tautiešus, ko nevar pievilināt ne Ziemassvētku piparkūkas un speķu pīrāgi, ne Jāņu siers kombinācijā ar tādiem pašiem pīrāgiem, kas nav tā pati Ziemassvētku garša. Un jāsaprot, ka ne jau pīrāgi te pie vainas. Tie pie mums ir īpaši un visgardākie — gan omes ceptie, gan mammas, gan paša izlolotie, un pat «Top!» piedāvājums kādu reizi liek uzziedēt apmierinātam smaidam. Bet stāsts par pīrāgiem ir cita lieta un cita lappuse, tagad nopietna doma par ralliju. Jā, tieši tā, jo motora skaņās un asfalta smaržā ir kaut kas tāds, ko ne apēst, ne izdzert var. Tas nedzīvo un negurkst vēderā, bet kaut kur diafragmā un skar sirdi un pat visu asinsriti. Un tas pukst! Pukst kā astoņpadsmitgadīga jaunieša sirds, kas ierauga savu mīļoto un kuram mēle mežğās un prāts satinas kamolā, ka vienīgais, ko tas spēj pateikt, ir: «Vauuuu!»
Jā! Pie mums tūlīt būs feins notikums, tāpēc iesaku sarosīties un īpaši gatavoties visiem! Kā? Nu, lai visu varētu ar prieku un no sirds izbaudīt, tad arī skaidrs prāts te nenāktu par skādi, un tad tam vajag īpašāku nobriešanu, piemēram, rūgto alu izdzerot pirms tam vai nelietot nemaz, jo tas ir tāpat kā skatīties televizoru pie ekrāna kā senos laikos, kad bija sameties «sniedziņš» vai kad kanāls neķērās un briesmīgi viss šņāca, bet bildes nekādas. Tā mums norit skatīšanās, kad acis pilnas ar visādiem «dezinfekcijas» šķidrumiem. Un labuma nekāda.
Aicinu būt skaidrā dūšā un ar skaidru prātu, jo tas ir mūsu pilsētas lepnums un sirdspuksti! Tas viss ir nopietni! Talsu ralliju gaida tik daudzi — jauni un veci, lieli un mazi, vietējie un kaimiņi. Un kāpēc? Ir tik maz prieka un kopā sanākšanu, ir tik maz vienotības, iedrošinošu saucienu un adrenalīna! Uz dzīves rutīnas takas skaļais rallijs ir kā tramplīns — vienkārši palecies un lido! Un šoreiz jāpaķer līdzi arī matu suka, lai Liepājas vējš neizmaitā bildi. Var izlīdzēt arī matu laka, jo kur tie laiki, kad cukurūdens uzticami sargāja galvas rotu un bija kārdinoša ēsma mušām un odiem! Gaidām un gatavojamies! Tūlīt jau būs! 25. maijs nav nedz aiz kalniem, nedz aiz jūrām.
Es jau dzirdu motoru skaņas!