Apstiprināts Rojas novada pašvaldības budžets

Rojas novads

Ņemot vērā novēloti apstiprināto Latvijas valsts budžetu, arī Rojā budžets šogad apstiprināts vien aprīļa vidū, 16. aprīlī. Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa atzīst, ka lielākais šī gada budžeta sastādīšanas izaicinājums bijis brīvdabas estrādes finansējums, lai tas neradītu pārāk lielu slogu uz budžetu.
Pamatbudžeta ieņēmumi šogad plānoti 5 183 904 eiro, izdevumi — 6 123 436 eiro apmērā. Speciālā budžeta ieņēmumi — 99 597 eiro apmērā (dabas resursu nodoklis 3000 eiro, mērķdotācija pašvaldību autoceļiem — 96 597 eiro). Par budžeta prioritārajām jomām 2019. gadā ir noteikta sabiedriskās infrastruktūras uzlabošana, kā arī spēja nodrošināt pašvaldības finanšu stabilitāti ilgtermiņā.
Ieņēmumi un realitāte reģionā
Kā ierasts, visbūtiskāk pašvaldības maciņu piepilda iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas prognozēts 1 750 538 eiro apmērā (par 52 348 eiro mazāk kā 2018. gadā). Nekustamā īpašuma nodokļa prognoze par zemi — 184 122 eiro, par ēkām un inženierbūvēm — 57 177 eiro, par mājokļiem — 26 683 eiro. Pašvaldību saņemtie transferti no citām pašvaldībām iecerēti 1 282 177 eiro apmērā. Pašvaldību no valsts budžeta iestādēm saņemtie transferti Eiropas Savienības politiku instrumentu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējums projektos — 193 002 eiro. Kā vienmēr, lielu daļu sastāda arī valsts budžeta transferti, mērķdotācijas. Piemēram, pedagogu darba samaksai un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir paredzēti 644 646 eiro.
Neiztikt arī bez pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijas, kas šogad plānota 733 830 eiro apmērā. E. Kārkliņa ik gadu pieaugošo dotāciju no šī fonda vērtē kā dzīves realitāti: «Mūsu valstī nodokļu politika nav draudzīga uzņēmējiem un nestimulē uzņēmējdarbību. Finansisti ir atzinuši, ka izlīdzināšanas fonda metodika ir novecojusi. Valsts līmenī nepārdomātā un īstermiņa politika novedusi pie tā, ka izveidojusies valsts valstī, kas ir Rīga, un ap Rīgu sakoncentrējies liels iedzīvotāju skaits, bet lauku teritorijas paliek arvien tukšākas. Pašreiz daļa Pierīgas pašvaldību ir tās, kuras iemaksā izlīdzināšanas fondā, jo pašas ar dažādiem nodokļu atvieglojumiem un citiem labumiem mudinājušas cilvēkus pārcelties uz dzīvi tuvāk Rīgai. Piekrītu, tas nav normāli, ka pašvaldība, kura saņem naudu no izlīdzināšanas fonda, būvē peldbaseinu vai vairāku miljonu eiro vērtu veloceliņu! Tas viss norāda uz nesakārtoto naudas pelnīšanu un tērēšanu valsts līmenī, kas rezultātā atsaucas uz ikvienu no mums. Ir radīta sistēma, kas mudina būt manīgam, jo tikai tā var nokost lielāko kumosu!»
Izdevumi
Šogad lielāko daļu pīrāga pašvaldība atvēlēs kultūrai/atpūtai, proti, 46,7% jeb 2 860 487 eiro (lielākā daļa jeb 2 259 450 eiro nepieciešami Rojas brīvdabas estrādes būvniecības projektam) un izglītībai — 31,3% jeb 1 916 761 eiro. Būtiska daļa ieplānota arī vispārējās valdības dienestiem, piemēram, Rojas novada domes administrācijai, klientu apkalpošanas centram, vēlēšanu komisijai, deputātu atlīdzībai u. c., kas kopā sastāda 468 685 eiro. Sociālajai aizsardzībai (bāriņtiesai, sociālajam dienestam, bezdarbniekiem u. c.) līdzekļi ieplānoti 294 624 eiro apmērā. Lai uzturētu sabiedrisko kārtību un drošību, pašvaldība ieplānojusi izdevumus 83 249 eiro apmērā (pašvaldības policijai, videonovērošanas kameru uzstādīšana, administratīvā komisija u. c.). Ekonomiskajai darbībai paredzēti 132 028 eiro (būvvaldei, tūrisma informācijas centram, transportam). Savukārt pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai izdevumi plānoti 367 602 eiro apmērā, t. sk. ūdenssaimniecībai, ielu apgaismojumam, kapu teritoriju uzturēšanai u. c.
Būtiskākās izmaiņas šogad rada brīvdabas estrādes būvniecība
Šajā budžetā lielu jaunumu nav, izņemot Rojas brīvdabas estrādes būvniecību, kas salīdzinoši nelielajam novadam ir ļoti liels, nozīmīgs un drosmīgs lēmums. Iestādēm un struktūrvienībām budžets palicis aizvadītā gada apmērā, arī pārējās prioritātes — ielu apgaismojums, teritorijas kopšana un līdzfinansējums projektiem palicis kā iepriekš.
«Šis gads ir citādāks nekā citi estrādes būvniecības dēļ, tāpēc arī budžeta tēriņu augšgalā parādījusies kultūra. Jomas objektīvi salīdzināt nav iespējams, jo visu laiku kaut ko optimizējam, mainām un pārstrukturējam. Piemēram, līdz 2018. gadam sociālajam dienestam bija daudz vairāk funkciju, bet tagad daļu funkciju veic pašvaldības administrācija un dzimtsarakstu nodaļa. Izglītībā — lai varētu uzņemt vairāk bērnu mazajās grupiņās, ir atvērta sešgadnieku grupiņa Rojas vidusskolas telpās. Līdz 2017. gadam domes administrācijā bija izveidota saimniecības daļa, bet secinājām, ka būtu loģiski, ja šos saimnieciskos darbus un teritorijas kopšanu deleģētu SIA «Rojas DzKU», un tagad visi sētnieki un tehniskie darbinieki ir vienkopus šajā uzņēmumā. Arvien vairāk funkciju atdodam uzņēmējiem un pērkam ārpakalpojumus, piemēram, skolēnu pārvadājumus un IT. Mazā pašvaldībā ir iespējams ātrāk reaģēt uz tām korekcijām, kas nepieciešamas, lai optimizētu finanšu un cilvēkresursus,» skaidro E. Kārkliņa.
Kopumā par šī gada budžetu viņa teic, ka tam neesot ne vainas, jo «vajag saimniekot ar pašvaldības rīcībā esošo finansējumu tikpat atbildīgi un pārdomāti, kā ar savu personīgo naudu».