Ceļā uz administratīvi teritoriālo reformu

Talsu novads Uzņēmējdarbība

Vietējie uzņēmēji jau uztraucas, kā gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma varētu viņus ietekmēt, ko no tās var sagaidīt. Lai jau laikus dalītos ar pārdomām un vajadzībām, Talsu Komersantu klubs (TKK) 17. aprīlī aicināja uz tikšanos, diskusiju «Ceļā uz novadu reformu» apkārtējo novadu domes priekšsēdētājus un Talsu novada domes deputātus.
Būtiskākais secinājums, kas radās tikšanās reizē, — uzņēmēji gaidāmo reformu saredz kā ļoti vajadzīgas un pozitīvas pārmaiņas. Arī domes priekšsēdētāji no Talsu, Rojas, Mērsraga un Kandavas novada (Dundagas novada domes priekšsēdētājs, lai arī aicināts, neieradās) konceptuāli atbalsta gaidāmo reformu, tomēr uztraucas par tās izpildījumu. Jo sevišķi mazie novadi — Roja un Mērsrags — izteica bažas, ka par viņiem varētu aizmirst, jo tie atrodas nomalē. Ja līdzekļi tiks izmantoti vienmērīgi un racionāli, tad ieguvēji būs visi.
Novadu vadītāji lielākoties atbalsta reformu
Aprīļa vidū Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja Latvijas karti, kurā pašlaik redzams, ka līdzšinējos 119 novadus plānots apvienot 35. Lai arī šīs vēl nav apstiprinātās teritorijas, jo gala lēmums vēl nav pieņemts, pagaidām izskatās, ka mūsu pusē atgriezīsies bijušais Talsu rajons.
Uzņēmēja, TKK valdes locekle Jana Kalēja, atklājot diskusiju, uzsvēra klātesošajiem, ka administratīvi teritoriālā reforma šobrīd ir aktuālākais jautājums valstī. Un, tā kā reforma ietekmēs dažādas jomas, diskusijas laikā būs ietverti jautājumi arī, piemēram, par izglītību, ceļiem, veselības aprūpi u. c.
Sākotnēji katra novada domes priekšsēdētājs sniedza savu viedokli par gaidāmo reformu un to, kādi ir attiecīgās pašvaldības attīstības, investīciju plāni tuvākajiem gadiem un kādi projekti tiek realizēti pašlaik. Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols uzskata, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, tomēr pauda bažas, vai attiecīgais izpildījums, kas sekos, piepildīs visu nepieciešamo, lai būtiski uzlabotu dzīvi cilvēkiem, sniedzot kvalitatīvākus un labākus pakalpojumus. Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa pastāstīja, kā vietējā pašvaldība atbalsta uzņēmējus un ar tiem sadarbojas, sniedzot gan pozitīvos, gan negatīvos piemērus. Piemēram, pašvaldība izveidojusi tūrisma biedrību, apvienojot 28 ar šo jomu saistītus uzņēmumus, kuriem sniedz gan finansiālu, gan organizatorisku atbalstu, tāpat pašvaldība aizvien vairāk iepērk ārpakalpojumus, lai nekonkurētu ar uzņēmējiem, piemēram, ar sociālo aprūpi, skolēnu pārvadājumiem u. c. «Esmu par reformu, bet saprātīgu un uz sadarbību vērstu,» sacīja E. Kārkliņa. Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš skaidroja, lai arī viņi ir mazs novads, savu iespēju robežās cenšas atbalstīt uzņēmējus, piemēram, ar infrastruktūras izbūvi. Iespējams, šogad tiks atjaunots ceļa posms «Mērsrags—Upesgrīva» līdz novada robežai. Daudz tiekot domāts par ostas attīstību. «Reforma ir vajadzīga, skatīsimies, kur aiziesim. Domas sabiedrībā dalās, un nevar zināt, kā viss izvērtīsies. Pašlaik ir daudz neskaidru jautājumu, bet skaidrs ir tas, ka vajadzīga sakārtota infrastruktūra, jo sevišķi ceļi. Tas būtu jārisina valstiskā līmenī,» uzskata R. Šiliņš, atzīstot, ka galvenās bažas saistībā ar reformu esot tās, ka viņi paliks perifērijā, novada malā, vienalga, lai pie kura novada viņus arī pievienotu. Savukārt Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede gaidāmo reformu raksturoju kā «karstu kartupeli», par ko tagad spriež visos novados. Par Kandavas novadu viņa sniedza informāciju par teritorijas mainīgo oficiālo piederību un kā viņi ikdienā cenšas atbalstīt uzņēmējus: «Protams, tik mazā novadā ir grūti piesaistīt uzņēmējus, telpas un infrastruktūra ir tāda, kāda ir, bet cīnāmies. To arī turpināsim darīt. Ar šo reformu izklausās, ka laukus grib iznīcināt. Uzskatu, ka novadiem pašiem būtu jādod tiesības lemt, kam viņi vēlas pievienoties, nevis to darīt piespiedu kārtā.»
Uzņēmējs Ainārs Lūks gan pauda viedokli, ka būtu muļķīgi prasīt viedokli visiem iedzīvotājiem: «Kā gan iedzīvotāji var pieņemt viedokli tikai uz emociju pamata, bez nekādas informācijas ar datiem, pierādījumiem? Domāju, tas jāuztic ministrijai, paļaujoties, ka tiks noteikti konkrēti kritēriji un izpildes gaita.» Arī uzņēmēja, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve Lienīte Skaraine aicināja pašvaldības veikt skaidrojošo darbu par ieguvumiem un labumiem, ko reforma sniegs: «Jo, ja jūs kā vadītāji sacīsiet, ka to nevajag un tas ir slikti, jūs satracināsiet iedzīvotājus, kuriem informācijas pieejamība ir ierobežota. Un tas būs ilgtermiņa zaudējums, kad teritorijas tiks apvienotas.»
Pastāvēs tas, kas spēs mainīties. Uzņēmēji vēlas reformu
SIA «Krauzers» līdzīpašnieks, TKK valdes loceklis Kaspars Eihe, pārstāvot uzņēmēju viedokli, pauda, ka valstī ir nepieciešamas pārmaiņas. «Reforma nenozīmē tikai pārzīmēt robežas. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas pārmaiņas. Vajag sakārtot valsti. Gribam, lai pašvaldībās būtu sakārtotas pamatfunkcijas un mazināta birokrātija. Runājot par pašvaldību funkciju sniegt atbalstu uzņēmējdarbībai, diemžēl jāatzīst, ka ir pašvaldības, kuras dzīvo vēl pēc veciem principiem un cenšas saglābt to, kas vairs nav glābjams. Kā piemēru var minēt izglītību. Vai ir nepieciešams mākslīgi uzturēt skolas ar nepietiekamu skolēnu skaitu? Un ne jau ministrijas pie tā ir vainojamas, bet pašas pašvaldības. Talsi ir viens no lielākajiem centriem Kurzemē, un mums vajag magnētus, lai piesaistītu iedzīvotājus. Daudziem uzņēmējiem trūkst darbaspēka, un, lai šeit pievilinātu cilvēkus, piemēram, no Rīgas, te ir jābūt faktoriem, kas viņiem šķiet saistoši. Piemēram, sakārtota infrastruktūra, atpūtas iespējas, laba izglītības kvalitāte u. c. Kāds būs mūsu nākotnes stāsts, ko vēlamies redzēt šeit, novadā?» lika aizdomāties K. Eihe. Viņš uzsvēra, ka uzņēmējiem ir būtiski, lai tiktu sakārtota infrastruktūra un pašvaldībās būtu veikti funkciju auditi, lai optimizētu to darbību.
L. Skaraine atklāja vairākus faktorus, kas izkristalizējušies, LTRK diskutējot ar pašvaldībām visos Latvijas reģionos. Pirmkārt, nepieciešama pašvaldību finanšu motivācijas maiņa. Proti, pašvaldībai jābūt ieinteresētai piesaistīt nodokļu resursus. Piemēram, jāatsakās no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, jo fonda līdzekļi it nemaz nemotivē pašvaldības. Otrkārt, pašvaldībai jāspēj piesaistīt uzņēmējus. Treškārt, par pašvaldību izdevumu efektivitāti. Pašvaldība nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ceturtkārt, par vienotu valsts iestāžu tīklu. Nedrīkst raudzīties provinciāli, jāiet prom no tā, ka iedzīvotājs sevi identificē tikai ar pagastmāju, tāpēc jāvirzās uz digitalizāciju. Piektkārt, Rīgas potenciāla izmantošana. Reģioniem vajadzīgs pienesums no Rīgas. «Labums ir jājūt visiem iedzīvotājiem. Jo pašlaik ir tāda situācija, ka ekonomika aug, bet to nejūt visi. Šinī brīdī valdībai, pašvaldībām būtu jāstrādā pie tā, lai šos augļus justu visi un ticētu tam, ko rāda tabloīdi,» sacīja L. Skaraine.
Ietekme uz dažādām jomām
Talsu novada domes deputāts Edmunds Demiters akcentu vērsa iedzīvotāju virzienā, nevis teritorijas līniju vilkšanā un partiju krāsās, aicinot saskatīt pozitīvo un iespējas, ko reforma var sniegt. «Nevajag uz to skatīties no ienaidnieka pozīcijas,» mudināja E. Demiters.
Būtiska diskusijas sastāvdaļa bija jautājums par izglītības jomu, skolu optimizāciju. Pašvaldību vadītāji sniedza ieskatu, kāda situācija ir attiecīgajos novados, kas ir optimizēts un ko vēl nepieciešams paveikt. Tajā pašā laikā tika atzīts, ka lēmumu pieņemšana par skolu slēgšanu deputātu vidū nav populāra, jo prasa lielu drosmi, uzdrīkstēšanos. «Ja deputāts nobriedis būt par deputātu ne tikai vienu sasaukumu, bet ilgāk, viņš nebalsos par kādas skolas slēgšanu,» atklāti pauda E. Kārkliņa. No uzņēmēju puses izskanēja bažas par to, ka vajag vairāk attīstīt vidusskolas ar profesionālo ievirzi, lai uzņēmumiem būtu jauni darbinieki ar prasmēm.
Spriežot par jauniem uzņēmējiem, speciālistiem reģionos, pašvaldībām būtiski domāt arī par dzīvojamo fondu. Kā piemēru minēja I. Priede par jaunu ģimeni, kura vēlas pārvākties no Rīgas uz Kandavu, bet pašvaldība nevar piedāvāt dzīvesvietu. K. Eihe piekrita tam, ka šo jautājumu pašvaldībai vajadzētu risināt kopā ar uzņēmējiem, proti, pašvaldībai jānodrošina zemes gabals, komunikācijas un piekļuve, bet par nama būvniecību atbildētu uzņēmējs. Kopumā tika secināts, ka tam ir jābūt ilgtermiņa plānam, lai to nespētu apturēt kādas politiskas intereses, intrigas.
Plašo diskusiju laikā klātesošie runāja arī par citiem jautājumiem, piemēram, reformas ieviešanas secību, veselības aprūpes sistēmu un plānotās multifunkcionālās sporta halles nepieciešamību Talsos u. c. Noslēgumā vairākums klātesošo piekrita, ka reforma ir nepieciešama, bet tās ieviešanai ir jābūt saprātīgai un jāiet roku rokā ar dažādiem jautājumiem. Uz pārmaiņām jāiet soli pa solim, cenšoties sasniegt labāku nākotni.