Šajā valdībā ir politiska vēlme mainīt lietas

Ziņas

18. aprīlī Ministru kabinetā notika reģionālo mediju pārstāvju tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Tās laikā pārrunāti jautājumi, kam uzmanību pievērsusi valdība, kā arī saņemtas atbildes uz žurnālistu jautājumiem.
Sarunas sākumā, raksturojot situāciju valdībā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pauda, ka arī ārzemēs bieži viņam jautājot, kāds ir Latvijas valdības mērķis. To varot raksturot vienā vārdā — investīcijas. «Mums ir vajadzīgs vairāk privāto investīciju tautsaimniecībā, lai radītu darba vietas, veicinātu eksportu. Mums visi rādītāji ir uzlabojušies, un esam atguvušies kopš lielās krīzes. Būvniecības sektors piedzīvo pat zināmu pārkaršanu, bet tas ir, pateicoties Eiropas Savienības fondu izmantošanai. Privāto investīciju nav. Ko valdība var darīt, lai veicinātu privāto investīciju ieguldīšanu no pašmāju vai ārzemju avotiem? Es redzu, ka tā ir dažādu sistēmu sakārtošana, kam valdība ir pievērsusies,» redzējumu uz Latvijā notiekošo pauda valdības vadītājs Krišjānis Kariņš.
Reformas dažādās jomās
Reformām jānotiek finanšu sektora sakārtošanā, lai neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz tautsaimniecību. Latvija pilda ne tikai rekomendācijas, kas tai uzliktas, bet sper soli tālāk, mainot vairākus likumus, kas ietekmēs banku uzraudzības iestāžu darbu, tai skaitā lielākas tiesības kontrolēt iespējamo naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
Valstī jāstiprina arī tiesiskums, un arī šeit nepieciešama nevis revolūcija, bet evolūcija. Kā piemēru K. Kariņš minēja, ka jāatvieglo prokuratūras darbs. «Mūsu valstī ir tāda īpatnība, ka mazās lietas papīra darbos prasa tikpat daudz laika cik lielās lietas, un tas nav tikai prokuratūrā vien, bet raksturīgs sistēmā kopumā. Ja vēlamies, lai nozīmīgi procesi iet raitāk, tad resursi jākoncentrē lielām lietām, atslogojot mazās,» uzskata valdības vadītājs.
Pirmie soļi sperti arī administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. «Pašlaik visi runā par karti, bet neviens nerunā par kritērijiem. Mērķis reformai ir uzlabot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un racionālāk izmantot naudas līdzekļus. Mēs pēc desmitu gadu prombūtnes atgriezīsimies pie vecās labās patiesības, ka administratīvā teritorija veidojas ap attīstības centru. Ja skatāmies piedāvātajā kartē, tā īpaši neatšķiras no tās, ko agrāk pazinām kā rajonus un rajonu centrus,» sacīja K. Kariņš, piebilstot, ka pašlaik Latvijā ir 57 pašvaldības, kas neatbilst pašvaldību izvirzītajiem kritērijiem.
Administratīvi teritoriālā reforma cieši saistīta arī ar izglītības sistēmas reformu un skolu tīklu sakārtošanu. «14. maijā valdībā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sniegs redzējumu, kādā virzienā turpmāk iet. Un arī šeit ir jautājums par racionālu naudas izmantošanu, nodrošinot kvalitatīvāku izglītību bērniem,» sacīja K. Kariņš. Pēc viņa domām, pamats ir izglītības kvalitāte, piedāvājot bērniem mācīties atbilstošā un mūsdienīgā mācību vidē, iespējas izvēlēties apgūstamo saturu, dodot izvēli iegūt padziļinātas zināšanas matemātikā, ķīmijā, fizikā, bioloģijā, kā arī humanitārajā virzienā.
Uzmanība pievērsta arī veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai — slimnīcu tīklam, pieejamībai veselības aprūpei, investīcijām medicīnas iekārtās un aprīkojumā. Premjera ieskatā valsts izdod daudz finanšu līdzekļu līdzīgu aparatūru iegādei tuvu viena otrai esošajās slimnīcās. Tur, kur noslogotība būtu vienai aparatūrai, ir divas šādas aparatūras, kas no iedzīvotāju kā nodokļu maksātāju skatupunkta nav racionāla pieeja. Pozitīvi vērtējams, ka pašreizējā veselības ministre Ilze Viņķele nepārstāv ne vienu ārstu vai ar medicīnu saistītu lobiju grupu, kas ļauj cerēt, ka vajadzīgās izmaiņas sistēmā tiks ieviestas.
Aktuāla joprojām ir obligātās iepirkumu komponentes jeb zināmā OIK likvidēšana. «Pirmajos divos valdības darbības mēnešos ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro pildīja Saeimas uzdevumu — izvērtēja, kā būtu iespējams izbeigt OIK no 31. marta. Viņš to izvērtēja, un aina ir drūma. Miljards tiesvedībā, palielinātos elektrības un siltumenerģijas cenas. Ieguvums patērētājam — nulle. Kurš maksātu tiesvedībā, ja valstij jāmaksā? Mēs visi. Tagad ekonomikas ministrs strādā pie manis dota uzdevuma — kā OIK likvidēt tiesiski, minimizējot visus šos draudus.» Maija beigās valdībā ekonomikas ministrs ziņos par doto uzdevumu, un tad arī būšot skaidrāks skatījums, kā šo jautājumu tālāk virzīt.
Demogrāfija ir vēl viens jautājums, kam uzmanību pievērsusi K. Kariņa valdība. Valstī ik gadu ir par 8000 cilvēku mazāk. Samazinājums palēninās, bet joprojām cilvēku valstī paliek mazāk. «Ja vēlamies ilgstoši uzturēt ekonomisko izaugsmi, tad iedzīvotāju skaita samazinājums nav salāgojams ar ekonomikas izaugsmi. Ir trīs veidi, kā palielināt iedzīvotāju skaitu. Ģimenēs dzimst vairāk bērnu, atgriežas aizbraucēji un aicina mūsu valstī strādāt cilvēkus no citām valstīm, kas līdz šim nav bijuši mūsu valsts piederīgie. Latvijā dzimstība uz vienu sievieti ir 1,7 bērni, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, bet nav pietiekami. Domāt, ka Latvijā sievietes krasi atšķirsies no sievietēm citviet Eiropā, un būsim tie, kas atgriezīsies pie trīs, četru un piecu bērnu ģimenēm, ja citviet ir viena un divu bērnu ģimenes, grūti iedomāties,» sacīja valdības vadītājs. Viņa ieskatā būtu jādomā arī par imigrāciju, lai gan valdībā par to nav vienprātības. Imigrācijas politika būtu veidojama ilgtermiņā, kaut vai sākt ar to, lai daļu ārvalstu studentu paliktu Latvijā, lai viņi būtu motivēti iemācīties latviešu valodu.
Kā lietussargs visām iepriekš minētajām pārmaiņām, kas gaidāmas, ir drošība. Latvija turpinās ieguldīt militārajā aizsardzībā, novirzot arī divus procentus finansējuma no iekšzemes kopprodukta, kā to nosaka dalība NATO. Aizvien vairāk uzmanības tiks pievērsta kiberdrošībai, dezinformācijas izplatīšanas ierobežošanai, iespējams, arī likumdošanā paredzot prasīt atbildību no sociālajiem medijiem, kas izplata maldinošu informāciju. «Šajā valdībā ir politiska vēlme mainīt lietas. Valstī esam nobrieduši, ka šīs jomas soli pa solim ir jāsakārto,» par valdības aktualitātēm pastāstīja tās vadītājs.
«Talsu Vēstis» interesējās,
kāda ir valdības nostāja jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim, kas pašlaik ir aktuāls jautājums gan publiskajā telpā, kur tiek vākti paraksti, gan izskan arī iedzīvotāju sapulcēs, kas notiek Talsu novada pagastu pārvaldēs. Domājot par šī nodokļa, no kā iegūst pašvaldības, gan arī citu nodokļu izmaiņām, valdības vadītājs stingri ietur pozīciju, ka ne šogad, ne 2020. gadā nodokļi mainīti netikšot, pildot solījumus par nodokļu negrozīšanu katru gadu. Izmaiņas šajā nodoklī, gan nodokļu sistēmā kopumā aktuālas varētu kļūt 2021. gadā. «Nekustamā īpašuma nodoklis ir pašvaldības ieņēmums. Visas kadastra vērtēšanas tagad ir iesaldētas. Tieslietu ministrija pie šī jautājuma strādā. Svarīgi visā valstī ir pārvērtēt kadastru patiesās vērtības un līdz ar to varētu arī pielāgot pavisam citas likmes. Pašlaik valstī bieži vien ir liela likme pret zemu kadastrālo vērtību. Nekur Eiropā nav no 1,5 līdz trīs procentu likme nekustamajam īpašumam, bet 0,2, 0,3, 0,4 procenti no vērtības, kas ir tuvāka tirgus vērtībai. Šeit ir diskusija starp valdību un pašvaldībām. Varam pieņemt, ka nav šī nodokļa, bet pašvaldībām nav šī ieņēmuma, kas būtu kaut kādā veidā jākompensē. Kas skar nodokļu politiku kopumā, šī valdība vienojusies: ja pārskatīsim nodokļus, to darīsim tikai 2021. gadā, kad arī aktuāls varētu būt jautājums par nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim. Šogad un nākamgad tie paliks nemainīgi,» atbildēja K. Kariņš.
Jautāts, kā atbalstīt mazos un vidējos uzņēmējus, samazinot birokrātisko slogu, valdības vadītājs minēja valsts kontrolējošo iestāžu sākto pieeju «Konsultē vispirms!». «Iespējams, uzņēmumi nepilda kādu saistību, jo nezina tās. Valsts saražo prasības, ko cenšos piebremzēt. Savukārt uzņēmēji strādā un domā, kā nopelnīt, nevis lasa normatīvos aktus. Tāpēc pozitīvi vērtējama uzsāktā pieeja, kas būtu attīstāma arī turpmāk. Ar Valsts kanceleju tiek domāts, kā palēnināt jauno normatīvo aktu un tajā iekļauto prasību pieaugumu. Ja ministrijas prasa ko jaunu, lai piedāvā, ko atcelt no vecā. To ir viegli pateikt, bet sarežģītāk ielikt kā algoritmu sistēmā. Tas šobrīd tiek darīts,» sacīja Ministru prezidents, norādot, ka arī nevalstiskajam sektoram dažās jomās jākļūst spēcīgākam, aizstāvot intereses sarunās ar ministrijām. Savukārt žurnālisti norādīja, ka ne vienmēr ministrijās ir vēlme iesaistīt sabiedrības grupas normatīvo aktu izstrādē un uzklausīt izteikto viedokli.
Cits no cita atkarīgi
Jautāts, kā kopumā vērtē valdības pašreizējo darbu K. Kariņš atbildēja, ka ir pieņemts valsts budžets, kas ir viens no valdības uzticības balsojumiem. «Skatoties uz valdības darbu un ministriem, jāsaka: esmu pārsteidzoši iepriecināts. Sarunas ir ļoti lietišķas un racionālas. Pirmsvēlēšanu laikā katram bija jāparāda, ka ir pats galvenais gailis uz čupas, domājot, kā piesaistīt vēlētāju. Valdībā ir ļoti koleģiāla gaisotne. Es šajā Saeimas sasaukumā nenāku no partijas, kas ieguvusi visvairāk vietu Saeimā, bet ar mazāko mandātu skaitu. Tas nozīmē: ja kāds vēlas, jebkurā nedēļas dienā var atlaist mani no darba. Man personīgi nav nekā ko zaudēt. Cenšos novadīt sistēmu, un esam vienojušies, ka šie ir tie galvenie virzieni, kur strādājam. Visi saprot, ka ir cits no cita atkarīgi,» valdības darbu vērtēja K. Kariņš.