«Jo ātrāk redzes problēmas tiek atklātas, jo vieglāk tās ārstējamas»

Veselība

Mūsdienu laikmetā, kad strauju uzplaukumu piedzīvojušas modernās tehnoloģijas un dzīves temps turpina pieaugt, pastiprināta uzmanība jāpievērš redzes veselībai. Lai noskaidrotu, kad doties pie optometrista un kādus profilaktiskos pasākumus veikt, tikāmies ar «OptiO» Talsu optometristi Diānu Doršu.
— Kā saprast, ka pienācis laiks doties pie optometrista? Cik bieži jāveic profilaktiskās pārbaudes?
— Briļļu valkātājiem redzi vajadzētu pārbaudīt reizi gadā, savukārt kontaktlēcu lietotājiem tas jādara divas reizes gadā. Regulāri jāseko līdzi tam, vai acīs nesākas izmaiņas, vai nevajag lietot citas firmas lēcas, nomainīt šķīdumus vai izmantot mitrinātāju. Tāpat reizi gadā redze jāpārbauda cilvēkiem, kas sasnieguši 40 gadu vecumu. Šajā laikā jāsāk regulāri kontrolēt arī acu spiedienu. Cilvēkiem, kuriem nav nepieciešama redzes korekcija un nav sūdzību, ieteiktu redzi pārbaudīt reizi divos līdz trijos gados.
— Kāda ir atšķirība starp opto­metristu un acu ārstu?
— Optometrists ir primārais redzes aprūpes speciālists, kurš pārbauda galvenās redzes funkcijas (redzes asumu tālumā un tuvumā, abu acu sadarbību, krāsu redzi u. c.), veic acs iekšējo un ārējo struktūru novērtēšanu un gadījumos, kad tiek konstatētas kādas izmaiņas šajās struktūrās, nosūta pacientu pie acu ārsta. Acu ārsts jeb oftalmologs ir speciālists, kas veic acu slimību un redzes patoloģiju diagnostiku, medicīnisku vai ķirurģisku ārstēšanu un profilaksi.
— Redzes problēmas biežāk ir iedzimtas vai tiek iegūtas laika gaitā?
— Gribētu teikt, ka tikpat daudz vienas, cik otras.
— Kādi faktori var veicināt redzes pasliktināšanos?
— Mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs un pārmērīga tuvuma slodze. Redzes problēmas var izraisīt arī stress un nepareiza kontaktlēcu lietošana. Jāievēro kontaktlēcu derīguma termiņš, un katru vakaru jāveic tīrīšana. Tāpat kontaktlēcai jābūt pareizi piemeklētai, lai notiktu gaisa un asaru apmaiņa.
— Kas ierosina tuvredzības un tālredzības rašanos?
— Patiesībā mēs visi piedzimstam tālredzīgi, ja vien grūtniecībā nav bijuši kādi sarežģījumi vai priekšlaicīgas dzemdības. Augot pašiem, aug arī mūsu actiņas. Ja tās neizaug pietiekami, tālredzība saglabājas visu mūžu. Ja tālredzība ir neliela, tā netraucē un nav jūtama, kamēr acis spēj šo tālredzību kompensēt. Ja actiņas aug pārāk ātri un izaug pārāk garas, veidojas tuvredzība. Viens no tuvredzības veidošanās veicinošajiem faktoriem ir pārāk liela tuvuma slodze.
— Bieži vien izskan viedoklis, ka, valkājot brilles, redze pasliktināsies vēl vairāk. Kā ir patiesībā?
— Šis viedoklis ir gaužām nepareizs. Patiesībā jaunākie pētījumi parāda, ka, jo precīzāka ir redzes korekcija, jo mazāka iespēja, ka tuvredzība progresēs. Šāda sajūta rodas, jo mūsu smadzenes ļoti ātri pierod pie skaidrā, skaistā attēla un pēc briļļu noņemšanas attēls šķiet neskaidrāks, nekā bija pirms briļļu valkāšanas, kaut gan patiesībā tas ir tieši tāds pats.
— Ko labāk izvēlēties — brilles vai kontaktlēcas?
— To, kas katram klientam ir piemērotāks, — brilles vai kontaktlēcas, mēs noskaidrojam vizītē pie optometrista. Ar klientu izrunājam, kādas ir viņa vēlmes un vajadzības, un izvēlamies vispiemērotāko redzes korekcijas līdzekli. Jāņem vērā, ka jebkuram kontaktlēcu lietotājam obligāti jābūt arī brillēm — lai acīm nenodarītu ļaunumu, tās ik pa laikam jāatpūtina no kontaktlēcām. Ir situācijas, kad kontaktlēcas nemaz nedrīkst lietot, piemēram, kad cilvēks ir apslimis.
— Kādus profilaktiskos pasākumus ieteicams veikt, lai redze nepasliktinātos?
— Lai saglabātu acu veselību, ir jārūpējas par organisma vispārējo veselību. Jāievēro veselīga dzīvesveida pamatprincipi — jālieto veselīgs un pilnvērtīgs uzturs, kurā jāiekļauj Omega3 un Omega6 taukskābes, jāveic regulāras fiziskās aktivitātes, jāuzturas svaigā gaisā, jāsabalansē darba un atpūtas režīms, lai acis netiktu pārslogotas, kā arī jāuzņem pietiekams šķidruma daudzums. Protams, jāveic regulāras redzes pārbaudes, lai laikus konstatētu, ja redzes sistēmā rodas kādas izmaiņas.
— Kas jāņem vērā, lietojot viedierīces?
— Viedierīces bez pārtraukuma nevajadzētu lietot ilgāk par 20 minūtēm. Ik pēc 20 minūtēm apmēram uz 20 sekundēm būtu vēlams paskatīties tālumā, izkustināt, izgrozīt, kārtīgi izmirkšķināt acis. Darbojoties ar viedierīcēm, ļoti svarīgi ir neaizmirst acis mirkšķināt. Normāls mirkšķināšanas biežums ir 10—15 reizes minūtē, bet, darbojoties ar dažādiem ekrāniem un uz tiem koncentrējoties, tas samazinās līdz trim, četrām reizēm minūtē, kas agrāk vai vēlāk noved pie acu sausuma un liela diskomforta. Svarīgi atcerēties arī par ekrānu izstaroto zilo gaismu, kas nogurdina acis un var ietekmēt miega režīmu, jo kavē melatonīna izdalīšanos.
— Kā parūpēties par bērnu redzes veselību?
— Jo ātrāk redzes problēmas tiek atklātas, jo vieglāk tās ārstējamas un lielāka iespēja nodrošināt pareizu redzes funkciju attīstību. Bērniem profilaktiskās redzes pārbaudes obligāti jāveic viena, trīs un sešu līdz septiņu gadu vecumā. Protams, jāierobežo arī pie viedierīcēm pavadītais laiks. Patiesībā bērniem līdz trīs gadu vecumam vispār nevajadzētu dot viedierīces, jo tas ir vecuma posms, kad attīstās daudzas citas svarīgas funkcijas un spējas, kuru attīstībai nav vajadzīgs ne telefons, ne planšete. Arī vēlākā vecumā pie viedierīcēm nevajadzētu pavadīt vairāk laika par 20 minūtēm, pietiekamu redzes slodzi tuvumā jau tāpat rada mācīšanās un mājasdarbu pildīšana. Vajadzētu kontrolēt arī attālumu, kādā tiek turētas viedierīces un kādā bērns pilda mājasdarbus. Optimālais attālums ir vismaz 40 centimetru no acīm. Vecākiem vajadzētu ar bērniem pavadīt vairāk laika brīvā dabā, nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm un bērniem ārpus telpām vajadzētu uzturēties vismaz divas stundas dienā. Gan vecākiem, gan skolotājiem jāvēro, vai bērns nemiedz acis, neskatās caur pieri vai šķībi, neberzē acis, kad nav miegains, neliecas ļoti tuvu pie galda vai regulāri neskatās blakus sēdētāja pierakstos, jo tāfeli vairs nespēj saskatīt. Tāpat jāpievērš uzmanība, ja bērnam bieži asaro acis, bērns sūdzas par galvassāpēm vai mēdz piemiegt vienu aci.