«Politikā neviens nav tikai balts vai melns»

Izglītība

Pārskatot Latvijas Saeimas projektā «Jauniešu Saeima» iesniegtās idejas, pavisam nejauši uzdūros idejai, ko izstrādājis Laucienes pamatskolas 9. klases skolnieks Raimonds Škapars. Raimonds aicina mazināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt lauku skolas audzēkņiem tādas pašas iespējas kā pilsētas bērniem. Jaunietis ir pārliecināts, ka ikviens spēj ietekmēt kaut mazumiņu no politiskajiem procesiem — ja mēs runāsim, mūs noteikti sadzirdēs.
Interese par politiku Raimonda dzīvē radās jau 5. klasē, kad viņš sāka izprast politiskos procesus Latvijā un ārvalstīs un saprata, ka viņa balss var ietekmēt notiekošo. «Mani sāka aizraut ziņas un politiskie procesi, sāku vairāk interesēties par notiekošo Latvijā. Zināmu lomu nospēlēja pieaugušo sarunas par sliktajiem politiķiem. Gribēju uzzināt, kuri tie ir, bet beigās sapratu, ka politikā neviens nav tikai balts vai melns. Šo brīdi es varētu saukt par savu politisko atplaukumu.
Ikviens spēj ietekmēt kaut mazumiņu no politiskajiem procesiem. Kaut vai aizejot reizi četros gados nobalsot. Sāpīgākais ir dzirdēt, kā cilvēki saka: «Nekas tāpat nemainīsies.» Jaunieši dzird šo frāzi no vecākiem un, kad pienāk viņu kārta balsot, izvēlas to nedarīt, jo «nekas tāpat nemainīsies». Katrs no mums spēj ietekmēt politiku. Mums katram ir dota balss un galva — ja mēs runāsim, mūs sadzirdēs,» ir pārliecināts Raimonds.
Mazinot sociālo nevienlīdzību
Viņaprāt, ir svarīgi, lai jaunieši izprastu politiskos procesus un tajos iesaistītos — kamēr politikā nenāks jauni cilvēki ar plašu redzējumu, valstī nekas nemainīsies. Nozīmīgs solis jauno Latvijas valsts politiķu karjerā ir projekts «Jauniešu Saeima», kas sniedz iespēju paust un aizstāvēt savas idejas, kā arī tuvāk iepazīt deputātu ikdienu. Raimonds «Jauniešu Saeimā» iesaistījās tāpēc, lai nebūtu viens no lielās plūsmas, kas tikai sūdzas, bet reālu darbību neveic. Idejas pieteikumā viņš norāda, ka laukos bērniem bieži vien nav tādu iespēju kā pilsētas skolēniem, tomēr sabiedrībā par to netiek runāts. Jaunietis aicina mazināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt audzēkņiem līdzvērtīgas iespējas. «Lai mācīšanos padarītu interesantāku, Rīgā skolēni, runājot par Otro pasaules karu, aizies uz tuvējo vēstures muzeju. Kādas iespējas ir lauku skolēnam, kurš dzīvo 100 kilometru attālumā no Rīgas? Šeit atkal ir saskatāma sociālā nevienlīdzība. Uzskatu, ka valstij būtu jāpiešķir lielāks finansējums, lai bērni no laukiem ar klasi par brīvu varētu apmeklēt gan muzejus, gan dažādus kultūras pasākumus,» problēmu aktualizē Raimonds.
Svarīgi pārliecināties par ziņas patiesumu
Pēdējā laikā jauniešu interese par politiku ir augusi — lai gan politika nav domāta visiem, zināt aktuālākos notikumus vajadzētu ikvienam. Raimonds uzskata, ka arī skolās par šo tēmu būtu vairāk jārunā un politika kā mācību stunda būtu jāievieš jau no 7. klases. Šobrīd Latvijas izglītības sistēma spiež jauniešus apgūt eksaktās zinātnes un līdz ar to humanitārās zinātnes tiek nedaudz pastumtas malā.
«Daudzi uzskata, ka politika ir kaut kas neinteresants vai nomācošs, tomēr tā nav. Politiskie procesi ietekmē mūsu ikdienu — politiķi pieņem likumus, ar kuriem mums būs jāsadzīvo tik ilgi, kamēr neuzradīsies cilvēki, kuri to mainīs. Latviešiem ļoti patīk sūdzēties par deputātiem un ministriem, lai gan lielākā daļa viņu darbu īsti neizprot. Cilvēki seko līdzi plašsaziņas līdzekļiem, tam, ko teica draudzene, un bieži notic viltus ziņu portāliem. Nereti propaganda nāk no Krievijas puses, un visbiežāk tiek novērota vēlēšanu laikā, kad cilvēki ir viegli iespaidojami. Latvijas valdība mēģina izskaust šos noziedz­niekus un tiek rīkoti dažādi informatīvie pasākumi, tomēr mums pašiem jābūt gudriem un acīgiem, lai neiekristu noziedznieku rokās. Lai atšķirtu viltus ziņojumus, ir jāpārbauda avota datums un ticamība, jāapskatās, vai šāda ziņa ir arī kādā citā mediju protālā. Neiesakiet ziņu tālāk, ja neesat pārliecinājušies par tās ticamību! Šī ir viena no lietām, kas būtu jāmāca skolās, jo tieši bērni ir tie, kuri daudz laika pavada internetā un ir viegli iespaidojami,» pārliecību pauž jaunietis.
Demokrātijas balsts — viedokļi
Problēma, kas saistīta ar valdības izveidošanu, nu ir aiz muguras, taču priekšā stāv jauni izaicinājumi — valdībai jāsāk labot iepriekšējo ministru kļūdas un neizdevušās reformas. Par Latvijas lielāko problēmu Raimonds sauc korupciju un PSRS palieku sekas. Diemžēl daži politiķi vairāk domā par savām, nevis tautas interesēm. Kopš Latvija ir brīva valsts un īpašumi vairs nav nacionalizēti, katrs meklē savu labumu. Tieši tāpēc politikā jānāk cilvēkiem ar jaunu skatījumu.
«Nozīmīgs brīdis ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas — ievēlēsim cilvēkus, kuri pārstāvēs Latvijas vārdu Eiropā. Katram Eiropas Savienības pilsonim ir pienākums piedalīties vēlēšanās — tāpēc to sauc par demok­rātiju. Ja neatdosim savu balsi, neviens mūs nedzirdēs un nekas nemainīsies. Pašlaik tiek īstenotas akcijas, kas aicina jauniešus piedalīties EP vēlēšanās, lai gan drīzāk vajadzētu aicināt pieaugušos. Vecāka gadagājuma cilvēki īpaši neinteresējas par EP vēlēšanām, jo, tiklīdz partiju skaits pārsniedz vienu, tas kļūst par apgrūtinājumu. Jāatceras, ka vairs nav diktatūras laiki, kad nedrīkstēja izteikt savas domas. Demokrātija balstās uz viedokļiem, un cilvēkam jābūt viedoklim par dažādām tēmām,» pārdomās dalās Raimonds.
Neskaitot politisko aizraušanos, jaunietis brīvajā laikā apmeklē mūzikas skolu, kur apgūst trompetes spēli, lasa detektīvromānus un vēsturiskos romānus, kā arī pilda pašpārvaldes prezidenta pienākumus. Pāri visam viņš ir parasts lauku skolēns, kurš grib, lai viņa balss tiktu sadzirdēta.