Kolkas Lībiešu saieta namā darba pilnas rokas

Dundagas novads

Kolkas Lībiešu saieta nama pirmais darba mēnesis bijis notikumiem pārsteidzoši bagāts. Vēl pavisam nesen, 9. martā, svinīgi ieskandinājām jauno namu. Reizēm gadās, ka, atklājot ko jaunu, pēc lielā pacēluma iestājas klusuma periods. Laimīgā kārtā tas nav noticis ar Lībiešu saieta namu. Tas dzīvo, tas pulsē, interesanti un aizraujoši sarīkojumi seko cits citam.
«Cik neticami, ka šis nams Kolkā
ir tikai mēnesi, taču tajā jau mājo dzīvība, rosība un ir sajūtama dvēsele!» tā priecīgā pārsteigumā sacīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības priekšsēdētāja Karina Pētersone, piedaloties ceļojošās izstādes «Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai» atklāšanā.
Ieskatīsimies Lībiešu saieta nama pirmajā darba cēlienā. 14. martā namā notika mācības Mājas kafejnīcu dienām, kuras gaidīs apmeklētājus Lībiešu krastā un citur Dundagas novadā 1.—2. jūnijā Slīteres ceļotāju dienās. Atraktīvais bāru un restorānu vadītājs, konsultants Arvis Zēmanis dalībniekiem stāstīja, kā vislabāk uzņemt viesus, radīt patīkamu gaisotni, plānot piedāvājuma izmaksas un pārdošanas iespējas. Lekciju starplaikos dalībnieki cēla priekšā savu produkciju, ko piedāvās mājas kafejnīcās. Omulīgā gaisotnē klātesošie iepazina cits cita piedāvājumu, dalījās pieredzē un nogaršoja dažādos ēdienus.
16. martā Lībiešu saieta namu pieskandināja lībiešu valoda. Notika projekta «Rāndakēļ min jemākēļ» (Jūrmalas valoda — manas mātes valoda) noslēguma pasākums. Projekts sākās janvāra pirmajās dienās. Deviņu nedēļu garumā ik trešdienu, tiekoties tiešsaistes platformā «Skype», 11 kursa klausītāji lībiešu valodas skolotājas Zojas Sīles vadībā mācījās lībiešu valodu. Noslēguma sarīkojumā lībiešu valodas stundu dalībnieki demonstrēja valodas prasmes, izrādot ludziņu «Tutīļ» (Miegamice) trīs dažādos variantos. Lībiešu dziesmas skandēja Kolkas lībiešu dziesmu ansamblis «Laula».
1. aprīlī uz tikšanos aicināja Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti ar lekciju «Kolkas piekrastes daba — aktualitātes liedagā un jūrā». Zoologs Vilnis Skuja stāstīja, kas pavasarī ir saudzējams liedagā, īpašu akcentu veltot nozīmīgam Latvijas aizsargājamo dzīvnieku — smilšu krupju — vairošanās areālam Ušu — Ēvažu piekrastē. Kas reiz klausījies Viļņa Skujas stāstījumu, zinās, cik aizraujoši viņš spēj vēstīt par jebkuru dabas parādību. Pēc zoologa lekcijas pieauga izpratne, kādēļ pavasarī ir būtiski ierobežot masveida pārvietošanos pa Ušu — Ēvažu liedagu. Arī lekcijas par bušu sugām un jaunpienācēja — jūras grunduļa — izplatību, kā arī dabas skaitīšanu bija ļoti saistošas.
4. aprīlī Lībieši saieta namā ar sālsmaizi ieradās Kolkas pamatskolas skolēni un skolotāji. Par skolēnu viesošanos stāsta nama vadītāja Ilze Iesalniece-Brukinga: «Biju domājusi, lai bērniem būtu interesanti. Tāpēc spēlējām spēli, kurā bērni līdzdarbojoties izprastu, kas ir lībieši, kam domāts šis nams, ko te var uzzināt. Visiem bija aktīvi jādarbojas komandās, jāstaigā pa namu, jāmeklē jautājumi un jāatrod atbildes.» Pavisam drīz pēc skolēnu pirmās viesošanās namā notika arī darbmācības stunda par tautastērpiem, kurā lībiešu tautastērpi kalpoja kā uzskates līdzekļi.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
atbalsta biedrības projektu koordinatore, kolceniece Iveta Bordjuga un Līvu savienības Kolkas grupa bija gādājusi, lai 10. aprīlī Lībiešu saieta namā varētu atklāt ceļojošo izstādi «Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai», ko izveidoja par godu Latvijas simtgadei 2018. gadā. Tā stāsta par 12 Latvijas publiskajām bibliotēkām, kurām ir simboliska nozīme Latvijas tapšanā par valsti. Atklāšanas uzrunā LNB atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone vēstīja, ka izstāde parāda interesantu saistību starp bibliotēku veidošanos un nācijas nobriešanu neatkarīgai valstij. 19. gadsimtā bibliotēkas bija kļuvušas par biedrošanās centriem ap latvietību. Tās 18. un 19. gadsimtā nereti sākās no viena grāmatu plaukta un, piesaistot arvien vairāk interesentu, veicināja nācijas apziņas nobriešanu, kļuva par nozīmīgu posmu izglītotas, pilsoniskas, demokrātiskas sabiedrības veidošanā. Tāpēc bibliotēkas var saukt par vietām, kas palīdzēja izaugt Latvijai kā valstij. Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens bija gandarīts, ka tik vērtīga izstāde ir atnākusi līdz Kolkai. Viņš uzsvēra, ka bibliotēkas joprojām nav zaudējušas savu nozīmi sabiedrības izglītošanā, joprojām ir kultūras, izglītības un sabiedriskās dzīves centri, sevišķi lauku teritorijās mūsdienās. Tāpēc pašvaldībām jātur īpaša rūpe par savām novada bibliotēkām. Klātesošos ar lībiešu dziesmām sveica Kolkas lībiešu ansamblis «Laula». Kolkā izstāde būs skatāma līdz 28. aprīlim.
11. aprīļa vakarā
Lībiešu saieta nams aicināja interesentus uz pirmo vakarēšanu, kur varēja gatavot zivju ēdienus un plātsmaizi prasmīgās Kolkas saimnieces Birutas Freimanes vadībā. Atsaucība bija negaidīti liela: kopā sanāca gandrīz 20 sievu no Kolkas, no citiem piekrastes ciemiem, no Dundagas. Birutas kā lieliskas saimnieces slava ir zināma vēl no zivju fabrikas laikiem, kad viņa vārīja visgaršīgāko tomātu mērci un ne vienam vien kolceniekam tā reizēm bija dienišķās maizes vietā. Mūsdienās viņas gatavotās izcili garšīgās kūkas, plātsmaizes, pīrāgi un citi ēdieni nebeidz pārsteigt. Gatavojot ēdienus Birutas ciešā uzraudzībā, ieguvām vairākas prasmes, par kurām nevienā grāmatā nevar izlasīt. Šie labām saimniecēm zināmie mazie knifi, kas ir pārmantoti no iepriekšējām paaudzēm, atšķir lielisku pīrāgu no parasta. Arī brētliņu sālīšanā un cepšanā ieguvām jaunas iemaņas. Katra dalībniece saņēma ēdienu receptes, lai turpmāk arī pašas prastu gatavot tik garšīgas lietas. Kopdarbošanās bija lieliska, un tika nolemts, ka šādas ēdiena gatavošanas meistarklases ir jāturpina arī turpmāk.
Ielūkojoties Lībiešu saieta nama
darbu plānotājā, redzams, ka veiksmīgi iesāktais darbs turpināsies un arī nākamajos mēnešos pasākumu netrūks. Pēc Lieldienām Lībiešu saieta namu apmeklēs Ventspils 1. pamatskolas 5.—7. klases audzēkņi, kas savam pētniecības projektam izvēlējušies Lībiešu krastu. 24. aprīlī «Lauku ceļotājs» uz Lībiešu krastu vedīs lielu žurnālistu grupu, un pirmā iepazīšanās ar lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu notiks saieta namā. 25. aprīlī te būs Dundagas novada teritorijas plānojuma piektās redakcijas un vides pārskata publiskās apspriešanas sanāksme. 30. aprīlī Dundagas novadā darba vizītē ieradīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta darbinieki un Lībiešu saieta namā notiks apspriede par esošām investīcijām piekrastes publiskajā infrastruktūrā un tūrisma objektos, kā arī par nākotnes iecerēm. Maija sākumā namā atkal būs Mājas kafejnīcu mācību diena.
Ļoti interesants solās būt sarīkojums 11. maijā — Rīgas lībiešu ansamblis «Līvlist» kopā ar Kolkas ansambli «Laula» izrādīs «Lībiešu kāzu spēles 19. gs.» 15. maijā namā būs projekta «Etnisko kultūrtelpu attīstība kā tūrisma galamērķis — UNESCO­ tūrisms» partneru tikšanās, ciemosies arī sāmi un kihnusalieši. Mājas kafejnīcu dienā 1.—2. jūnijā saimniece Santa gaidīs interesentus Lībiešu saieta nama pagalmā, kur būs iespēja uzzināt, kas ir Kolkas stragnams, un nobaudīt dradžus un skābputru. 5. jūnijā notiks Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs.
Aktīvā tūrisma sezona
vēl nav iesākusies, tomēr interesanti uzzināt, kas vēl mēneša laikā ir apmeklējis jauno namu. Lībiešu saieta nama vadītāja Ilze Iesalniece-Bruklinga pastāstīja: «Protams, pagaidām individuālo apmeklētāju skaits nav liels. Taču ir viesojušies rīdzinieki, arī ļaudis no citām Latvijas vietām. Nesen bija divas dāmas no Francijas, kuras bija atbraukušas apskatīties Kolku un iegriezās arī saieta namā. Par lībiešiem kā tautu francūzietes uzzināja pirmo reizi. Bija latviešu izcelsmes meitene no Francijas, kura veido filmu par Latviju un vēlas to noslēgt Kolkā. Nāk paši kolcenieki, kas nebija klāt atklāšanā. Ienāk, apskatās. Gandrīz kā izlūkos, vai var te vest mazbērnus vasarā, kad rīdzinieki atbrauks. Liela skolēnu grupa no Talsu 2. vidusskolas bija atvedusi līdzi savus vācu ciemiņus. Interese par namu ir, jo sāk krāties grupu pieteikumi maijā, jūnijā, jūlijā, pat septembrī. Darba noteikti netrūks.»
Lībiešu saieta nams sekmīgi uzsācis darbu, turpinot nama seno vēsturi. «Galvenais, lai mēs paši, kol­cenieki, lepotos ar jauno namu, ar jaunajām iespējām, ko tas paver, lai esam aktīvi, atsaucīgi un ieinteresēti un kopā radām to vidi, kādā paši vēlamies būt un darboties!» teica kolceniece Iveta Bordjuka, uzsverot lielo vērtību, ko Kolkā esam ieguvuši.

Baiba Šuvcāne
Kolkā