Žaņa Sūniņa prēmija — Talsu Krūmu mākslas grupai

Kultūra

13. aprīlī Talsu novada muzejā pulcējās visi, kas ar mākslu ikdienā ir uz «tu». Tur norisinājās Mākslas dienu atklāšanas pasākums, kura laikā tika pasniegta tradicionālā Talsu novada pašvaldības Žaņa Sūniņa prēmija vizuālajā mākslā, atklātas divas izstādes, un bija iespējams baudīt komponista Mārtiņa Brauna autorkoncertu.
Mākslas dienu pasākumu atklāja komponists Mārtiņš Brauns, izpildot vienu no savām emocionāli spēcīgākajām kompozīcijām — «Saule, Pērkons, Daugava». Pēc skaņdarba klātesošos uzrunāja Talsu novada muzeja direktore Mirdza Jonele. «Mums visiem ir skaidrs — kad ir Mākslas dienas, tad ir atkal pavasaris. Var teikt arī otrādi, kad ir pavasaris, tad ir Mākslas dienas,» sacīja M. Jonele. Viņa piebilda, ka Talsos šī jau ir 15. reize, kad tiek pasniegta Talsu novada pašvaldības Žaņa Sūniņa prēmija vizuālajā mākslā. «Tas ir jau iespaidīgs skaitlis, kad mūsu mākslinieki šādā veidā tiek atbalstīti, stimulēti, tiek novērtēts viņu darbs,» pauda M. Jonele.
«Šo balvu šogad pasniedz mākslinieku grupai, un gribētu teikt, ka šī mākslinieku grupa ir īpatnēja,» pirms Ž. Sūniņa prēmijas vizuālajā mākslā pasniegšanas sacīja Talsu novada pašvaldības izpilddirektors Modris Jaunvalks. «Šī mākslinieku grupa ir avangardiska, mazdrusciņ traka un ēverģēlībām pilna. Šādā gaisotnē radot darbus, rodas reizēm varbūt neprognozētība, reizēm kaut kas tāds dīvains vai savāds, bet katrā ziņā šie cilvēki kopā darbojas jau ļoti daudzus gadus. Gribētos novēlēt viņiem vairāk izstāžu, kas nozīmē, ka viņiem būs vairāk iespēju parādīt sevi, pastāstīt par Talsiem, varbūt pat par citām vietām,» bilda M. Jaunvalks un
Ž. Sūniņa prēmiju vizuālajā mākslā pasniedza Talsu Krūmu mākslas grupai, un to kā grupas pārstāve saņēma māksliniece, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos Guna Millersone.
Jāatzīmē, ka šī ir pirmā reize,
kad Ž. Sūniņa prēmija tiek piešķirta mākslinieku grupai. Talsu Krūmu mākslas grupas kodola sastāvā ir 13 dažādu mākslas veidu pārstāvji — gleznotāji, fotogrāfi, grafiķi un instalāciju veidotāji. Viņi visi kopā veiksmīgi sadarbojas un veido kopīgas izstādes.
G. Millersone priekšā aicināja arī visus pārējos «krūmistus», kas pagājušogad piedalījās grupas izstādēs divās vietās Baltkrievijā, Vitebskā un Oršā, kā arī Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī. Ar aplausiem skatītāji sveica Uldi Balgu, Andri Biezbārdi Lauru Feldbergu, Anci Grosmani, Guntu Kalseri, Daini Kārkluvalku, Inesi Mīlbergu, Elmāru Orniņu, Zigurdu Poļikovu, Modri Sapunu, Gati Spalvēnu un Andri Vītolu. Diemžēl daži no māksliniekiem uz pasākumu nebija ieradušies, bet arī viņiem publika veltīja skaļus aplausus.
Tā kā Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols uz prēmijas pasniegšanu nevarēja ierasties, viņa apsveikuma vārdus Talsu Krūmu mākslas grupai nolasīja M. Jonele. «Mākslas dienu tradīcija Talsos ir spēcīga, jo mēs dzīvojam ļoti radošā pilsētā un ļoti radošā novadā. Mūsu cilvēki ir radoši. Būtībā un sirdī katrs latvietis ir radošs un arī darošs. Talsu mākslinieki savu talantu izpauž mākslas izstādēs dažādās vietās Latvijā un ne tikai. Mūsējie tiek aicināti savus darbus izrādīt arī ārpus mūsu zemes robežām. Pozitīvi, ka Talsos nemitīgi papildinās mākslinieku loks, kurā ienāk arī jaunie mākslinieki, ar savu dzīves redzējumu, ar savu kreatīvo domāšanu. Par Talsu radošo kodolu droši varam saukt Krūmu mākslas grupu. Un ne velti šodien mūsu novadnieka Ž. Sūniņa vārdā nosauktā prēmija vizuālajā mākslā tiek piešķirta tieši šim mākslinieku kodolam. Interesants ir skaidrojums, kāpēc mākslinieku grupas nosaukums ir «krūmisti». Mākslinieks ir saistīts ar vidi un dabu, lai iedvesmotos jaunām idejām, ir jāatrodas svaigā gaisā un jāgūst piedzīvojumi. Nereti, lai mākslinieks iegūtu plašāku redzesloku gan neskartā vidē, gan pilsētā, viņš ir spiests atkāpties dziļi krūmos, bet jūs, Krūmu mākslas grupa, neļaujat mākslas videi aizaugt ar krūmiem. Piekrītu, ka daba ir viens no galvenajiem iedvesmas avotiem, lai tiktu radīti ģeniāli darbi. Krūmu mākslas grupa vadās pēc grāmatās nedefinētiem, bet intuitīviem kritērijiem, ko var saukt par īpašo grupas ķīmiju. Tā palīdz nepagurt un turpināt gleznot, rīkot izstādes, kopā ceļot un aicināt pie sevis citu valstu māksliniekus. Tas viss ir iespējams, pateicoties grupas kodolam — Gunai Millersonei un viņas uzticamajai atbalsta vienībai — A. Biezbārdim, U. Balgam, A. Vītolam, D. Kārkluvalkam un, protams, pārējiem iesaistītajiem māksliniekiem. Paldies jums, «krūmisti», par ieguldīto darbu, par radošajām idejām un Talsu vārda nešanu pasaulē. Jūs esat viena no aktīvākajām mākslas grupām Latvijā un joprojām esat uz viena viļņa. To arī novēlu ikvienam no jums — šodien būt uz viena viļņa ar mākslu, ar savām radošajām idejām, ar Talsiem,» vēlēja D. Karols.
Pēc prēmijas pasniegšanas
muzejā tika atklātas arī divas izstādes. Pirmā tika atklāta Talsu mākslinieku darbu izstāde, kas tapusi par godu Mākslas dienām un kurā šogad aplūkojami 35 autoru darbi. Kā atzina izstādes kuratore G. Millersone, iepriekšējais gads visiem māksliniekiem ir bijis skaists un rezonējošs ar izstādēm Baltkrievijā un Marka Rotko centrā. «Palasot baltkrievu atsauksmes un to, kā viņi šīs izstādes vērtēja, kaut kur bija rakstīts: Tā Kurzeme laikam gan ir tāda ļoti maģiska vieta! Mēs arī visi vēlējāmies kaut ko maģisku radīt un liels paldies visiem māksliniekiem, kas piedalījās, bet visu laiku jau tas mākslinieku kodols tomēr mainās, un mēs gribam tādu esenci vienmēr radīt un rādīt kaut kur tālāk,» sacīja G. Millersone. Viņa atzina, ka muzeja telpas gan visiem māksliniekiem ir kļuvušas par mazām un darbi vairs nav izliekami vienā rindā. Tieši šī iemesla dēļ divu mākslinieču darbi izstādi diemžēl nepiedzīvoja. Māksliniece arī minēja, ka ļoti tiek izjusts Brīvās mākslas telpas «Baložu pasts» trūkums. «Nav vairs šīs vietas, kur izrādīties un izlikties ļoti dažādiem māksliniekiem. Protams, ir Talsu tautas nama telpas, bet vēl telpu pietrūkst. Izstāžu vietas ir pats galvenais, jo tā tomēr ir tāda atskaite sev un citiem no malas par to, kas, laikam ejot, ir tapis,» bilda G. Millersone.
Mākslas dienām veltītā pasākuma turpinājumā autorkoncertu sniedza komponists Mārtiņš Brauns, kurš ar izcilo klavierspēli un raupji vīrišķīgo balss tembru piešķīra pasākumam īpašu emocionāli spilgtu un savdabīgu nokrāsu. Klātesošie arī kopā ar komponistu vienojās kopīgā dziesmas «Dvēselīte» dziedājumā, kuras mūzikas autors ir pats M. Brauns, bet vārdu autors — Jānis Peters un kas atpazīstamību iemantoja slavenās rokgrupas «Sīpoli» izpildījumā.
Pēc koncerta
Izstāžu zālē tika atklāta gleznotājas Laimas Eglītes izstāde «Daba», kas ar savām piesātinātajām un izteiksmīgajām krāsām tā vien sasaucās ar pavasara daudzkrāsaino krāsu paleti. Darbos atainotie tēli visbiežāk tapuši, balstoties mākslinieces iztēlē, atmiņā, pieredzē, zināšanās, nevis tiešās modeļa studijās. Paralēli glezniecībai L. Eglīte periodiski strādājusi arī bērnu grāmatu ilustrācijā un multiplikācijā, radot izcilus darbus šajās mākslas jomās, tostarp Latvijā pirmo zīmēto multiplikācijas filmu «Kabata», kura tapusi 1983. gadā un kuras režisore ir Roze Stiebra. Māksliniece sarīkojusi vairāk nekā 15 personālizstādes gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām, kā, piemēram, Beļģijā, Vācijā un Japānā.
Jāpiemin, ka šī nav mākslinieces pirmā izstāde Talsos, — iepriekšējā bijusi 1986. gadā, starp citu, arī Mākslas dienu laikā Talsu tautas namā.
Ikvienam interesentam aplūkot Talsu mākslinieku izstādi Talsu novada muzejā iespējams līdz 26. maijam, bet L. Eglītes izstādi «Daba» — līdz 19. maijam.