Nenoteiktība

Viedokļi

Ar dažādām diskusijām, kas tikai uzņem apgriezienus un tik drīz nerimsies, politiskajā vidē notiek sarunas par jauno administratīvi teritoriālo reformu, kur plānots pašvaldības skaitu samazināt no 119 līdz 35. Tās plānots veidot ap lielākām pilsētām un attīstības centriem. Kā administratīvo teritoriju izveides kritēriji tiek minēti: ģeogrāfiski vienotas teritorijas, pašvaldība pastāvīgi nodrošina likumā noteiktās autonomās funkcijas, ilgtspējīga ekonomiskā attīstība un investīciju spēja, vismaz viena perspektīva vidusskola, ceļu infrastruktūrai jābūt piemērotai nokļūšanai līdz administratīvajam centam. Atbildīgās nozares ministrs Juris Pūce intervijās norādījis, ka šādi izdosies ietaupīt ap 120 miljoniem eiro, samazināsies ievēlēto deputātu skaits, Finanšu ministrija varētu pārskatīt pašvaldību finansēšanas mehānismu. Kas no tā visa būs, laiks rādīs!
Augstās skolās māca: katra reforma sev līdzi nes ieguvumus un zaudējumus. Lasot publiskajā telpā pausto, vairāk uzsvērti ieguvumi. Maz runā par trūkumiem, kas būs, apvienojot pašvaldības. 2009. gadā, kad izveidoja novadus, un 2010. gadā, kad atsevišķi vēlēja arī Rojas un Mērsraga novada domi, jo abi kopā tomēr nevarēja sadzīvot, katrs savu attīstību veidojis saviem spēkiem, kā nu pratis un mācējis. Mūsu pusē nav nevienas pašvaldības, kas nesaņemtu finansējumu no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, kas par to attīstību arī kaut ko liecina.
Mani māc šaubas, vai, izveidojot novadu teritoriju bijušā Talsu rajona robežās, iegūsim to stipru un piepildīsies ministrijas kritēriji, pēc kādiem tie apvienoti. Ministrija sola diskusijas rudenī, kad arī iedzīvotājiem būs iespēja paust viedokli. Svarīgāk ir redzēt, kādu vēlamies redzēt Latvijas attīstību kopumā. Viens ir savienot, apvienot, bet kas tālāk? Mūsu novadi, salīdzinot ar Pierīgas apdzīvotajām vietām, nevar lepoties ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas ir pamatu pamats, lai šeit būtu skolas, attīstītos uzņēmējdarbība, sabiedriskā dzīve…
Arī iedzīvotāji pašlaik notiekošajās iedzīvotāju sapulcēs pagastu pārvaldēs interesējas, kā Talsu novadu ietekmēs administratīvi teritoriālā reforma. Domes pārstāvju viedoklis ir mierinošs, apgalvojot, ka Talsu novads ir otrs lielākais novads Latvijā, tas izturot visus kritērijus, tāpēc novada teritoriju gaidāmajā reformā nav pamats sadalīt mazākās teritoriālās vienībās. Jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma karte rāda, ka pēc reformas dzīvosim agrākajās Talsu rajona robežās. Kādi no tā būs ieguvumi un zaudējumi, par tiem neviens vēl skaļi nerunā.