Aci pret aci, viedokli pret viedokli

Ļaujiet man runāt

Vienā dziesmā dzied apmēram tā: «Ak, pavasar, ak, pavasar, tu mani traku dar’!» Oi, un tas pavasar’s ir klāt! Tas ir jūtams visur — uzbudinātās emocijas un domas, kas riņķo mūsu galvā un ko mēs gandrīz pat varam sataustīt. Jā, šajā laikā tik daudz kur var saķert tās pavasara emocijas, un liekas, ka tā turpināsies pat līdz maija beigām.
Es runāju par pavasara trakumu sportā. Jā, ko tad jūs padomājāt? Play-off jeb izslēgšanas spēles ir klāt lielajās Amerikas līgās NHL un NBA, arī pašmāju sporta spēļu čempionāti iet uz beigām. Ja vēl padomā, ka pēc pāris nedēļām sāksies pasaules hokeja čempionāts, tas vispār silda sirdi.
Man sanāca vērot pirmās spēles Nacionālās basketbola asociācijas turnīrā, kurā piedalījās arī divi no mūsu valsts sportistiem. Vispirms bija jājūt līdzi Rodionam Kurucam un Bruklinas «Nets», bet pēc tam — Dāvim Bertānam, kurš spēlē Sanantonio «Spurs» komandā. Sēdējām naktī ar draugiem pie televizora ekrāna un spriedām par spēli, par komandu reitingiem un izredzēm tikt tālākās spēļu kārtās.
Kad kāds draugs atrakstīja ziņu un prasīja, ko daru, smejoties teicu, ka tēloju ekspertu. Viņš ieminējās, lai rakstu par šo «ekspertu» sarunām pie televizora, padomāju — kāpēc ne! He, mums nemaz nevajag Armandu Puči vai Anatoliju Kreipānu. Paši esam sporta analītiķi pārākajā pakāpē! Par konkrēto sporta spēli mēs zinām visu, kas teorijā rakstīts, zinām konkrētās komandas stiprās un vājās puses, zinām spēlētāju iespējas. Ja tik mums uzticētu vadīt komandu, tad mēs nebūtu sliktāki treneri pat par labākajiem no speciālistiem! Un tās spēles prasmes mums iekšā ir, ja ne labākas, tad vismaz tādā pašā līmenī kā Lebronam Džeimsam basketbolā, kā Laionelam Mesi futbolā un kā Aleksandram Ovečkinam hokejā.
Vispār negribas jau tā skaļi teikt, bet mēs savos dīvānos esam eksperti pilnīgi visās dzīves sfērās un orientējamies notikumos tā, it kā tie notiktu mūsu virtuvē. Politikā orientējamies ne sliktāk kā Jānis Domburs, finansēs — kā Latvijas Bankas prezidents, veselības aprūpē — kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece un tā tālāk. Zinām arī par savu pilsētu un novadu, zinām intrigas, zinām, ko, kurš un kam ir teicis. Zinām, kā tas kaimiņu Pēteris nevar sadzīvot ar savu sievu Zani, mums ir viedoklis par to, kurš no viņiem ģimenē ir «zem tupeles», un arī to, ka Zane nemaz tik uzticīga sieva nav.
Tikai tad, kad citi sāk šo pašu analīzi un dīvāna ekspertīzi pielietot pret mums un mūsu dzīvi, tad kaut kā patīkami nav… Tad ir jāapvainojas, jāuzmet lūpa un jāsaka: «Jūs taču ne sūda nezināt! Dzīvojiet savu dzīvi!»
Būtu labi, ja mēs būtu eksperti savas dzīves sakārtošanā, ja zinātu, kas mums ir nepieciešams, lai finanšu situācija uzlabotos, to, kā bērnus pareizi audzināt, lai viņi neizaugtu par traumētiem sabiedrības locekļiem, ja zinātu, kā kopt attiecības ar saviem dzīvesbiedriem un līdzcilvēkiem. Kas mūs traucē? Nekas!
Ak, pavasar, ak, pavasar, palīdzi man būt savas dzīves ekspertam!

Raimis