Virbu pagastā aktuāli ceļu, drošības un skolas telpu izmantošanas jautājumi

Talsu novads

Otrdien, 9. aprīlī, Virbu kultūras namā pulcējās iedzīvotāji, kā arī novada domes, pašvaldības un pagasta pārvaldes pārstāvji un policijas amatpersonas. Viņi runāja par paveiktajiem un nākotnē plānotajiem darbiem, un iedzīvotāji izteica savas galvenās bažas un uzdeva jautājumus.
Turpinot sapulču ciklu Talsu novadā, bija pienākusi Virbu pagasta kārta. Kā jau citās pārvaldēs, arī šeit sākotnēji Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols un Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko sniedza prezentāciju par situāciju novadā. Par pieņemto budžetu, plānotajiem un pašlaik procesā esošajiem projektiem, bezdarba līmeni, uzņēmējdarbības veicināšanu u. c.
Virbu pagasta pārvaldes vadītājs Egils Alsbergs iezīmēja negatīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci, kas lielākoties novērojama arī citos lauku reģionos. Ja 2017. gadā pagastā bija 840 cilvēki, šī gada sākumā — 807. Šogad pagasta pamata budžetu sastāda 229 660 eiro, dabas resursu nodoklis — 32 500 eiro un ceļu fonds — 50 800 eiro.
Paveiktie darbi
Pērn izstrādāts un apstiprināts Virbu pagasta ģerbonis un iesvētīts pagasta karogs. Ņemot vērā, ka aizvadītais bija Latvijas simtgades gads, tika apkopoti stāsti un izveidota fotoizstāde par pagasta iedzīvotājiem, digitalizētas kinofilmas par vēsturi. Izgatavota pārvietojamā skatuve, kas lieliski piemērota pasākumiem ārtelpās, un to izmantoja, piemēram, pagasta svētkos. No 1. maija ūdenssaimniecība nodota SIA «Talsu ūdens» pārziņā. Skolā ierīkota trenažieru zāle. Aiz pagasta pārvaldes ēkas izveidots Nākotnes dārzs aptuveni 2,4 hektāru platībā, uzstādot soliņus, atkritumu urnas, iestādot kokus, ierīkojot dobes utt. Tam ieguldīts 4061 eiro. Turklāt šogad Nākotnes dārza ierīkošanas darbi turpināsies. Aizvadītajā gadā arī nomainīti vairāki radiatori bērnudārzā un skolā, tam izlietojot 6783 eiro. Parka ielā atjaunota gājēju ietve (5718 eiro). Bedrīšu lāpīšanai iztērēti 6911 eiro, ceļu malu apauguma un krūmu noņemšanai — 708 eiro. Piesaistot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus, atjaunots grants ceļa posms «Ezerciems—Rugāji» 2,393 km garumā.
Plānotās aktivitātes
Šogad iecerēts izveidot āra atpūtas vietu pie kultūras nama (piesaistot ES finansējumu). Pie kultūras nama un Nākotnes dārza ir vēlme uzstādīt videonovērošanas kameras. Plānots veikt remontu ārsta prakses telpās (logu nomaiņa, siltumtīkla atjaunošana, sanitārā mezgla izbūve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām). Atjaunošana gaidāma trīs ceļu posmiem: «Brūzis—Alejas» 1,02 km garumā, kā arī Šķūņu un Lauku ielai.
Šogad pagasts nozīmīgu notikumu priekšā: kultūras nams atzīmēs 50 gadu pastāvēšanas jubileju, savukārt skola — 30 gadu.
Drošība pagastā
Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa priekšnieks Mārcis Pētersons informēja, ka notikumi pagastā pārsvarā saistīti ar alkohola lietošanu. Ceļu policijai izstrādāts maršruts, lai ekipāžas uz Virbu pagastu brauktu biežāk. «VP ir jums, sabiedrībai. Jūs, nodokļu maksātāji, mūs uzturat, tāpēc, ja ir kādas problēmas, nevajag baidīties un jāzvana uz mūsu tālruni 110 jebkurā diennakts laikā,» mudināja M. Pētersons. Viņš aicināja cilvēkus piedomāt par drošības jautājumiem, piemēram, mājokļos. Virbu pagastā bijuši gadījumi, kad apzagti īpašumi, tāpēc nevajag paļauties, ka, dzīvojot laukos, nekas slikts nevar notikt. «Ir cilvēki, kas to visu ierauga (piemēram, ārpusē atstāta tehnika, mantas u. c. — aut.) un nozog,» bilda M. Pētersons. Viņš arī aizskāra tēmu par vardarbību ģimenē, uzsverot, ka sievietēm nevajag par to klusēt. Tā ir aktuāla tēma visā valstī, tajā skaitā Talsu novadā, kur pērn palielinājies reģistrēto gadījumu skaits par vardarbību ģimenē. Kāds no sapulces apmeklētājiem mudināja ceļu policijas ekipāžas vairāk patrulēt tieši pagasta centrā, nevis tā nomalē.
Iedzīvotāji sūdzējās
par smago tehniku, kas brauc pa gants ceļiem, kad tas ir aizliegts, līdz ar to pamatīgi bojājot ceļu stāvokli. M. Pētersons aicināja par šādiem gadījumiem ziņot, ja iespējams, pārkāpēju arī nofilmēt vai nofotografēt. Runājot par drošību, novada pašvaldības izpilddirektors Modris Jaunvalks informēja, ka Talsos pašlaik tiek uzstādītas papildu videonovērošanas kameras un to pilnveide pamazām notiek arī pārējā novada teritorijā.
Izpilddirektors pievērsās jautājumam par sabiedriskā transporta plānotajām izmaiņām, kas saistītas ar Virbu pamatskolas reorganizāciju nākamajā mācību gadā. «Galvenais ir radīt drošu sajūtu, ka jūsu bērni nokļūs līdz Stendes skolai vai kādai no izglītības iestādēm Talsos. Turklāt tas sniegs iespēju izmantot šos pielāgotos sabiedriskā transporta maršrutus jebkuram iedzīvotājam,» pauda M. Jaunvalks. Viņš atklāti paziņoja, ka vislielākās bažas rada, kā turpmāk izmantot plašās skolas telpas, respektīvi tās, kas netiks izmantotas mācību procesam. Konkrētus variantus izpilddirektors iedzīvotājiem gan vēl nevarēja sniegt, sakot, ka par to ir jāspriež kopīgi pārvaldei, iedzīvotājiem, skolas darbiniekiem un domes deputātiem.
Tika vaicāts, kāpēc novada pašvaldībā joprojām nav sakārtots ceļu reģistra jautājums, pie kā pašvaldība sākusi strādāt jau pirms vairākiem gadiem, bet tas joprojām nav paveikts. «Kāpēc tas tiek gadiem muļļāts? Jo­projām ir ceļi, kas nav ielikti reģistrā, līdz ar to nekas neiet uz priekšu,» sacīja iedzīvotājs. Uz to izpilddirektors atbildēja, ka Ministru kabinets noteicis, ka šim reģistram jābūt sakārtotam līdz 2023. gadam. «Tas ir diezgan sarežģīts jautājums, jo precizitātei jābūt metrs metrā, bet īpašnieku ceļiem ir daudz — pašvaldība, valsts, privātpersonas… Un ir daudz datu, kas nesakrīt, piemēram, mūsu reģistrā un «Latvijas Valsts ceļu» reģistrā,» skaidroja M. Jaunvalks.
Tāpat iedzīvotājus interesēja, kad plānots atjaunot Rīgas ielu Talsos (pašlaik notiek šīs ielas pārbūves projektēšana), un Stendes ielu Talsos (pašvaldība izskata iespējas, kā šīs ielas pārbūvei varētu piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus). Kāds pagasta iedzīvotājs arī vaicāja, vai pašvaldība ir vērsusies pie valsts a/s «Latvijas Valsts ceļi» par ceļa posmu uz Abavas pagastu, Sabiles pusi, pirmajiem asfaltētajiem kilometriem, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, un šī iemesla dēļ transportlīdzekļiem tur mēdz būt dažādi negadījumi. «Tiek pārsisti karteri, un zinu, ka lauksaimniekiem tehnikai tiek pārsistas riepas,» sacīja jaunietis. Pagasta pārvaldnieks E. Alsbergs sacīja, ka informācija par šo ceļa posmu ir sniegta valsts a/s «Latvijas Valsts ceļi», un tālākā rīcība ir atkarīga no viņiem. E. Alsbergs vaļsirdīgi atzina, ka arī viņa transportlīdzeklim šajā ceļa posmā pārsists karteris.
Vietējie vaicāja, kā Talsu novadu skars administratīvi teritoriālā reforma, kas tiks realizēta līdz 2021. gadam. Uz to gan skaidras atbildes vēl nav arī valstiskā līmenī, tomēr, visticamāk, tiks atjaunota bijusī Talsu rajona teritorija.
Pēdējais jautājums bija par SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» — vai saistībā ar valdes maiņu nebriestot kādas nepatikšanas? D. Karols sacīja, ka nepatikšanas briestot tikai atlaistajai valdei, nevis iedzīvotājiem, jo pakalpojuma nodrošināšanā nekas nemainīsies. Jārēķinās esot ar to, ka var mainīties tarifs, kas jāmaksā par atkritumu apsaimniekošanas sniegtajiem pakalpojumiem. Pašreizējais uz kopējā Latvijas fona ir ļoti zems. Pašlaik informācija iesniegta Regulatorā, un visdrīzāk samaksa nākotnē varētu paaugstināties.