Antra Grūbe saņem Aleksandra Pelēča literāro prēmiju

Kultūra

10. aprīlī, Aleksandra Pelēča 99. dzimšanas dienā, Talsu Galvenās bibliotēkas telpās bija pulcējušies grāmatu lasītāji un novada vēstures interesenti, lai suminātu un godinātu Talsu pusei veltītās grāmatas, kas izdotas 2018. gadā un cieši saistītas ar Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novada kultūrvēsturisko dzīvi, un uzzinātu kārtējo Aleksandra Pelēča literārās prēmijas laureātu.
2000. gadā Talsu novada dome par godu dzejnieka, prozaiķa Aleksandra Pelēča (1920—1995) 80 gadu jubilejai iedibināja skaistu tradīciju piešķirt literāro prēmiju literāro darbu autoriem par ieguldījumu A. Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, par mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu, Dundagas, Mērsraga un Rojas novadam.
«Ir atkal pavasaris, un ir atkal 10. aprīlis, kad kā ikkatru gadu mēs atceramies rakstnieka un dzejnieka A. Pelēča dzimšanas dienu, šogad jau deviņdesmit devīto, pasniedzot prēmiju labākajam pretendentam, literārā darba autoram, kurš popularizējis mūsu novadu vai novadniekus,» sacīja pasākuma vadītāja Sarma Niedrāja, aicinot iztēlē iekāpt autobusā maršrutā «Aleksandra Pelēča literārās prēmijas laureāti 2019» un doties apskatīt mūsu skaisto novadu. Lai iztēles brauciens būtu jautrāks un skanīgāks, ar muzikāliem priekšnesumiem priecēja Talsu pamatskolas audzēkņi kopā ar pedagoģi Gunitu Pauliņu.
A. Pelēča literārā prēmija
tiek piešķirta vienam novadu autoram par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un sava novada norisēm laikmeta griežos un kurš ieguvis prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu. Katru gadu vērtējumam tiek atlasītas iepriekšējā gadā iznākušās grāmatas.
Šogad apzināti un prēmijai izvirzīti tika deviņi 2018. gadā izdoti darbi, kas ir cieši saistīti ar Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novada kultūrvēsturisko dzīvi, cilvēku atmiņu stāstiem un vēsturiskiem faktiem.
Aināra Mazjāņa fotogrāmatā «Mēs esam Talsi», kas tapusi kā A. Mazjāņa izstādes «Mēs esam Talsi» turpinājums, apkopoti 100 talsenieku portreti, papildināti ar stāstiem, kas īsi raksturo katra talsenieka sajūtas, personību un atklāj, kādēļ Talsi ir laba vieta, kur dzīvot, veidot ģimeni un paslēpties no visām pasaules vētrām, lai atgūtu mieru.
Diānas Bērziņas grāmatā «Parunāsim par vecajiem laikiem» aprakstītas atmiņas un likteņstāsti par Boitmaņu dzimtu un šīs dzimtas senčiem, kas noklausītas un pierakstītas pie Auziņu saimes galda Rocežos, Laidzes pagasta rietumu daļā.
Edgara Vadoņa grāmatā «Īsie stāsti… mūža garumā» apkopoti īsi stāsti un epizodes no autora dzīves. E. Vadonis dzimis Ziemeļrietumu Kurzemē, Rīgas jūras līča tuvumā 14 kilometru no Kaltenes, Nogales pagasta «Zaķīšu» mājās, bet pašlaik dzīves ceļš viņu ir aizvedis līdz Vācijai.
Fotogrāfa Georga Avetisjana fotogrāmata «Homeland» jeb pilnajā nosaukumā «Dzimtene. Valstī garākais ciems» («Homeland. The Longest Village in the Country»), kā atzina pats autors, ir stāsts par zemi un saikni, ko cilvēks ar to rada caur savām atmiņām un stāstiem. Šī fotogrāmata arī kalpo kā dokumentāla liecība par valstī garāko ciemu — Kalteni — fotogrāfijās, aprakstos un intervijās, kas grāmatas pielikumā lasāmas angļu un latviešu valodā; tajā tiek atainota un pētīta mūsu tautas identitāte, vēsture, atmiņas, iedzīvotāju attiecības ar apkārtējo vidi. Grāmata veidota kā pirmā no grāmatu triloģijas, ko iecerējis G. Avetisjans.
Kārļa Mālmeistera atmiņu stāstā «Kažēna atmiņas» apkopoti K. Mālmeistera (1901—1978) stāsti par savas bērnības un jaunības gaitām Latvijā un ārpus tās — jūras gaitās uz svešām zemēm, kur par latviešiem neviens neko vēl nav dzirdējis. Atmiņu stāstos apkopotie notikumi ir saistīti arī ar Talsu un Kurzemes pusi.
Visvalža Tukmaņa grāmatā «Caur laikiem. Otrā daļa» iekļauts Valdegales (Valdgales) pagasta «Laukindiņu» saimnieku Tukmaņu un viņu radu dzimtu stāsts. Darbā izmantoti arī iepriekš nepublicēti dažādu novadnieku atmiņu stāsti un dienasgrāmatu fragmenti, bet grāmatas pirmā daļa 2017. gadā jau ieguvusi A. Pelēča prēmiju. Diemžēl pats grāmatas autors V. Tukmanis 2018. gada 16. decembrī devās mūžībā.
Ināras Šteinbergas grāmatā «Toreiz Sabilē» iekļauts vairāk nekā 600 fotogrāfiju, avīžu ziņu, 43 personu atmiņas par ļaudīm un notikumiem Sabilē. Tā ir vērtīgs informācijas avots gan sabilniekiem, gan arī citiem pagātnes notikumu pētniekiem.
Antras Grūbes grāmatā «Kino un dzīve Talsos (1902—1939), kas ir kā smalks pētījums par Talsu kinoteātru vēsturisko attīstību, kino dzīvi Talsos un ne tikai, atrodama informācija par politisko situāciju, dažādu viedokļu cīņu pilsētā un to, kā tā ietekmēja sadzīves norises Talsos. Plašs ieskats Talsu kultūras dzīvē, kura arī aprakstītajā laikā bijusi tikpat krāsaina, iespējām un mirkļiem bagāta, kāda tā ir mūsdienās.
Doloresas Leperes, Maijas Laukmanes, Antras Auziņas-Bajāres un Antras Vētras apkopotajā skolēnu jaunrades konkursu darbu izlasē «Sirds domas Latvijai» apkopoti labākie Talsu novada skolēnu radošo konkursu dalībnieku prozas, dzejas, mūzikas, foto un vizuālās mākslas jaunrades darbi laikā no 2003. līdz 2017. gadam.
Balsošanas procesā
varēja iesaistīties arī ikviens lasītājs par A. Pelēča literārajai prēmijai izvirzītajiem darbiem un saviem favorītiem, līdz 5. aprīlim nobalsojot Talsu Galvenās bibliotēkas un Talsu novada pašvaldības mājaslapā, kā arī katrā Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novada bibliotēkā uz vietas. Pēc lasītāju balsojuma, kuru paziņoja Talsu Galvenās bibliotēkas direktore Vija Nagle, trešo vietu ar 541 balsi ieguva A. Mazjāņa fotogrāmata «Mēs esam Talsi»; otro vietu ar 613 balsīm — Diānas Bērziņas grāmata «Parunāsim par vecajiem laikiem», bet pirmo vietu ar 2146 balsīm ieguva Ināras Šteinbergas grāmata «Toreiz Sabilē».
«Man ir sajūta, ka, izejot cauri šo grāmatu stāstiem, mēs vienu lappusi atkal esam ielikuši mūsu visu kopīgi veidotā grāmatā,» pirms galvenās
A. Pelēča literārās prēmijas pasniegšanas klātesošos uzrunāja Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols. «Cilvēks kā grāmata — tā ir tā būtība, kuru mēs atstājam gan sev, gan dodam sabiedrībai, lai to lasītu citi. Mums kā cilvēkiem ir priekšrocība, ka mēs varam kaut ko nepateikt, kaut ko izdzēst un mums tāpat dzīvē ir gan pacēlumi, gan kritumi, bet tas ir mūsu stāsts. Tāpēc īpašs paldies jums, kas ir gatavi šos stāstus izpētīt gan vēstures līkločos, gan šodienas griezumā. Paldies, ka esat gatavi to uzlikt uz papīra, uzrakstīt un izveidot tik tālu, lai šie stāsti būtu pieejami arī citiem,» pauda D. Karols.
Pašvaldības kultūras un sporta attīstības nodaļas vadītāja Egita Mu­rauska sacīja sirsnīgu paldies visiem prēmijai izvirzīto grāmatu autoriem, līdzautoriem un ģimenes locekļiem. Viņa atklāja, ka šī ir pirmā reize, kad tiek pasniegts īpašs no stikla veidots apbalvojums, uz kura atainota jaunā Talsu novada identitāte, bet kura pamatnē nav aizmirsts un ir iestrādāts arī Talsu novadam nozīmīgais svītru kods.
Šī gada A. Pelēča literāro prēmiju
saņēma Antra Grūbe par grāmatu «Kino un dzīve Talsos (1902—1939)». «Paldies visiem, kuri balsoja. Īpašs paldies Zigurdam Kalmanim, kurš mani nepameta grāmatas tapšanas procesā un darīja pat vairāk, nekā viņam pienāktos. Paldies novadpētniekiem, visiem lasītājiem, kā arī Valsts kultūrkapitāla fondam un Talsu novada pašvaldībai par to, ka grāmata tika izdota, jo līdzekļi tam bija nepieciešami lieli un tas nebūtu iespējams, ja pašvaldība nebūtu līdzdarbojusies,» saņemot prēmiju, sacīja A. Grūbe. Viņa atzina, ka ir liels prieks un gandarījums, ka viņas ieguldītais darbs ir tik augstu novērtēts. Grāmata tapusi tādēļ, ka kino bijusi tā māksla, kas divdesmitajā gadsimtā ļoti ietekmējusi gan kultūras norises, gan cilvēku likteņus. «Stāstot par kino, grāmatā iekļāvu ļoti daudzus mazos stāstiņus par Talsu vēsturi. Ir grūti teikt, kurš pašai ir mīļākais stāsts no grāmatas. Mani ļoti uzrunāja stāsti, kuri parādīja, ka kino ietekmēja cilvēku likteņus un modi,» smaidot sacīja A. Grūbe. Viņa piebilda, ka grūtākais bijis apstrādāt visu iegūto informāciju. «Katra rindkopa ir sastādīta no daudziem un dažādiem avotiem un informācijas. Tas nozīmē, katru rindkopu pārlasīju desmitiem reižu, labojot gan drukas kļūdas, gan stila kļūdas, mēģinot visu precizēt. Tas bija apjomīgs darba process,» atklāja prēmijas ieguvēja.
A. Grūbe ieplānojusi rakstīt grāmatu par Talsu iedzīvotāju deportāciju 1941. gadā. «Tas būs apjomīgs darbs par Baigo gadu kā tādu, iekļaujot arī deportācijas, katru no Talsiem deportēto un represēto cilvēku likteņus un dzimtu stāstus, kas būs psiholoģiski ļoti smaga grāmata,» par nākotnes plāniem bilda A. Grūbe.
Šī nav pirmā reize, kad autore saņem A. Pelēča literāro prēmiju. Pirmoreiz tas noticis 2014. gadā par grāmatu «Talsu ebreji». Bet kopumā A. Grūbes kā autores vārds ir atrodams jau uz deviņām grāmatām.