Talsos pulcējās pedagogi no visas Kurzemes

Izglītība

5. aprīlī Talsu sporta hallē norisinājās Talsu 2. vidusskolas un izglītības pārvaldes rīkotā konference «Lietpratība — zināt, prast un lietot», kurā piedalījās ap 300 izglītības darbinieku no visas Kurzemes. Konferences laikā klātesošie iepazinās ar pilnveidoto mācību saturu un apmeklēja darbnīcas, kurās guva jaunas un papildināja jau esošās zināšanas.
Pasākumu vadīja prezentēšanas prasmju treneris Oskars Priede, kurš ar izglītību ir uz tu. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņš iestājās Rīgas Tehniskajā universitātē, kur ieguva trīs diplomus, bet pēcāk turpināja izglītoties dažādos semināros, konferencēs un kursos. Šobrīd viņš darbojas pieaugušo izglītības jomā un jau septiņus gadus vada kursus cilvēkiem, kuri vēlas veiksmīgāk uzstāties publikas priekšā. Dažkārt pēc palīdzības vēršas arī skolotāji un augstskolu mācībspēki. Šajā laikā viņš secinājis, ka cilvēki Latvijā dara labas lietas, bet brīžos, kad par to jāpastāsta citiem, nereti rodas grūtības.
«Talsu novads vienmēr ir bijis slavens ar to, ka mums patīk uzņemt ciemiņus un dalīties ar lietām, kurās esam kādu soli priekšā citām izglītības iestādēm. Lepojamies ar to, ka Talsu 2. vidusskolas pedagogu komanda ne tikai sper soli uz priekšu, bet arī ir gatava dalīties. Vēl jo vairāk lepojamies ar to, ka pedagogi no citurienes vēlas šīs zināšanas iegūt un ieviest savās skolās un savos novados,» uzsvēra Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols. Viņš atgādināja, ka pagājušajā gadā tika mainīta Talsu novada identitāte un tajā iekļautos atslēgas vārdus — drosme, jēgpilnums un cilvēcība — Talsu novads mēģina ieviest darbībā. Ar līdzīgu izaicinājumu — ieviest jaunās kompetences mācību procesā, virzīties uz priekšu un būt soli priekšā — sastopas arī pedagogi. Diemžēl, uzkraujot pedagogiem problēmas, kas saistītas ar optimizāciju un reorganizāciju, var zust galvenā misijas apziņa.
Konference ir pierādījums
tam, ka mums kompetenču projektā ir izdevies iesaistīt izglītības iestādes, kas Talsu novadā ir kā pilotskolas (Talsu 2. vidusskola un pirmsskolas izglītības iestāde «Sprīdītis»), norādīja Talsu novada izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps. Neskatoties uz to, ka lielāka uzmanība tika vērsta uz vispārējo izglītību, pieredzes stāstā dalījās arī pirmsskolas izglītības iestāde «Sprīdītis».
Talsu 2. vidusskolas direktors Oļegs Solovjovs aicināja izmantot darbnīcu piedāvātās iespējas un paņemt līdzi zināšanas, ko tālāk nodot saviem skolēniem, bet par muzikālo sveicienu parūpējās Kristīne Broka-Meļķe un Daiga Rūtenberga.
Ar nepieciešamo jaunā mācību satura apguvei sanākušos iepazīstināja LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra pārstāve Dace Namsone. Lekcijas laikā viņa atklāja, kādi ir nozīmīgākie akcenti jaunajā mācību saturā, kādai vajadzētu būt mācību stundai, lai plānoto apgūtu, kuriem no skolotāja izmantotajiem mācību paņēmieniem ir vislielākā ietekme uz rezultātu, kādas prasmes ir nepieciešamas skolotājiem un kā tās iespējams izmērīt. «Mēs ejam tālāk uz priekšu tajā, ko faktiski esam sākuši darīt jau 2006. gadā. Tagad ir brīdis, kad varam precīzāk saprast, cik tālu mēs katrs esam un ko mums darīt, lai nākamais solis būtu iespējami veiksmīgāks.
Viens no jaunā mācību satura atslēgas vārdiem ir caurviju prasmes, kurām ir divējāds uzdevums. Caurviju prasmes sagaida gan pašvaldības vadītājs, gan darba devējs, bet nedrīkst pazaudēt saturu mācību jomā, tāpēc pastāv arī otra dimensija — caurviju prasmes un to apguve palīdz tikt dziļāk mācību jomā, apgūt būtisko un iedziļināties. Mēs ejam uz priekšu, dzīve mainās un nāk klāt jaunas lietas. Kad lielākā daļa no zālē sēdošajiem mācījās augstskolā, nevienam nestāstīja, kā skolēniem mācīt caurviju prasmes. Līdz ar to katrs no mums to prot tieši tik lielā mērā, cik viņš pats ir iemācījies savā praksē. Tas ir lielākais izaicinājums, ko vajadzētu saprast gan skolas direktoram, gan pašvaldības vadītājam,» uzsvēra D. Namsone.

Viņa aicināja klātesošos kopīgi domāt par vairākiem būtiskiem jautājumiem — kāpēc pašvadīta mācīšanās ir tik svarīga? Kā sākumskolā (pirmsskolā) ieliktais pamats kalpo dziļākas izpratnes veidošanai? Kā mācās prasmi? Kas no tā, ko mēs jau darām, ir tas pats, un kā to varam zināt? Ko varam darīt kopā?
Pats būtiskākais ir iemācīt
skolēnam iegūt atbildes uz četriem jautājumiem — ko es gribu panākt? Kāpēc man to vajag? Kā es zināšu, ka esmu to sasniedzis, un kā varu to izdarīt? Katram skolēnam jāvar atbildēt, ko viņš konkrētajā stundā mācās un kas viņam sanāk, katram skolotājam jāvar atbildēt, par kādu mērķi viņš ar direktoru ir vienojies šajā mācību gadā vai semestrī, bet direktoram jāvar atbildēt, kāds ir mērķis, par kuru viņš ir vienojies ar pašvaldības vadītāju. D. Namsone norādīja, ka pedagogi ļoti daudz dara, bet svarīgāk ir iegūt, noformulēt un izmērīt fokusu. Neskaitāmi pētījumi pierāda skolotāja milzīgo ietekmi — paņēmieniem, kurus pedagogi izvēlas lietot stundā, ir dažāda ietekme uz iespējamo rezultātu. Otrs aspekts ir skolotāja spēks jeb personība. Lai ietekme uz rezultātu būtu lielāka, jāsāk analītiskāk domāt, kā tas, ko pedagogs dara, ietekmē pārējos.
Ņemot vērā pētnieku secinājumus par efektivitāti, pastāv trīs dimensijas, no kurām pirmā ir klasvadība. Nākamā dimensija ir iedziļināšanās — veids, kā skolēniem tiek mācīta domāšana un iedziļināšanās, bet trešā dimensija — pašvadītā mācīšanās jeb atbalsts. Zem katras no šīm dimensijām ir milzīgs kritēriju kopums, bet gala rezultāts ir atkarīgs no tā, vai skola paliek vienā dimensijā vai uzbūvē visas trīs dimensijas.
Šobrīd jaunais saturs un standarti strukturējas lielajās idejās, kas ļauj fokusēties uz būtiskāko un svarīgāko, pēctecīgi attīstot izpratni jau no pirmsskolas. Ja uz mācīšanos palūkojas kā uz zināšanu konstruēšanu vai priekšstatu pārveidošanu, skolas uzdevums ir pārveidot tos zinātniskos priekšstatos. «Veidojot saturu, ir formulētas lielās idejas, bet, veidojot mācību programmas, katrā programmas tematā ir ieraugāmas mazās idejas jeb atziņas, kuras, apgūstot tematu, skolēnam ir jāapjēdz. Saturiski runājam par to, kā veidot procesu, lai skolēns saprot jēgu tam, ko viņš mācās. Šīs idejas mums palīdz iegūt struktūru tam, kā šī jēga varētu rasties. Jebkurā mācību priekšmetā ir ārkārtīgi svarīgi saprast un dzirdēt, kā skolēns domā, taču jāņem vērā, ka dažādos vecumos skolēni spēj apjēgt atšķirīgas lietas. Varbūt atstājam abstraktus jēdzienus skolai, mēģinām pirmsskolā strādāt ar taustāmo, praktisko un mācām vārdu nozīmi? Jebkurā mācību jomā jēdzieni, sakarības starp jēdzieniem un teorijas sākas pirmsskolā un sākumskolā. Vispirms mums jāiemāca katra atsevišķā vārda nozīme,» skaidroja D. Namsone.
Viens no spēcīgākajiem
skolotāja ieročiem, ar kura palīdzību rosināt skolēnu domāt, ir jautājumi. Nākamais spēcīgākais skolotāja rīks ir saruna, bet trešais — atbildes un darbs ar skolēnu. Skolēniem ir jāvar saviem vārdiem pamatot atbildi (9. klasē jau argumentēt), būvējot pamatojumu uz apgalvojumu, faktiem un pierādījumiem. Tādējādi pedagogs apzināti māca būvēt dziļāku atbildi un strādā ar domāšanas attīstību.
Runājot par prasmēm, veids, kādā tiek strādāts ar izpratni klasē, atšķiras no veida, kādā tiek mācītas prasmes. «Dažādus rezultātus var sasniegt, ejot pa dažādiem ceļiem. Tas ir par to, kā mēs vienā priekšmetā apgūto apzināti mācām pārnest uz citu mācību priekšmetu. Pārnesums pats nenotiek, pārnesumu māca. Tas attiecas uz jebkuru prasmi. Jautājums ir, vai mēs zinām, ko aiz blakus sienas māca kolēģis? Vai nesanāk tā, ka mēs mācām vienu un to pašu ar citu nosaukumu? Mums ir jāsanāk kopā, jāapskata standarti un jāvienojas par to, kā mēs to darām savā skolā. Talsu 2. vidusskolas piemērs un klātesošo interese ir apstiprinājums tam, ka mums noteikti izdosies,» cerību pauda D. Namsone.