«Tur tā problēma — domei nav vienota viedokļa»

Talsu novads

Otrdien, 2. aprīlī, Talsos pulcējās Talsu komersantu kluba (TKK) uzņēmēji, novada domes deputāti un pašvaldības pārstāvji. Viena no galvenajām tēmām, par ko sprieda: process virzienā uz mutifunkcionālās sporta halles izveidi Talsos. Izskanēja asi viedokļi un skarba kritika par to, kāds uz Latvijas fona izskatās Talsu novads un kāpēc tik ļoti šāds objekts mums ir nepieciešams. Rezultātā lēmuma pieņēmēji būs deputāti, tāpēc visu izšķirs viņu griba. Līdz ar to radās secinājums — skaļāk savu viedokli vajag izteikt sabiedrībai, tajā skaitā TKK.
Sākotnēji klātesošos iepazīstināja ar to, kā darba grupai (tajā ietiplst pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji, sportistu vecāki, treneris) veicies aizvadītajos divos gados, kopš uzsākās darbs pie ieceres izveidot Talsos multifunkcionālu sporta halli, kurā būtu peldbaseins, hokeja halle u. c. Tika izteikts optimistisks mērķis — objektu (vismaz daļu no tā) nodot ekspluatācijā līdz 2021. gadam.
Aizvadītajos divos gados darba grupa izvērtējusi vairāk nekā desmit potenciālās halles atrašanās vietu, tikusies ar dažādiem speciālistiem, lai spriestu par labākajiem izveides veidiem, apsekotas līdzīgas būves gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām, projekta idejas izstrādei piesaistīti Rīgas Tehniskās universitātes studenti un veikti citi darbi. Rezultātā ir nonākts pie divām potenciālajām adresēm, kur halle varētu atrasties: Ezera iela 26 (pašvaldības īpašums) un Jaunatnes iela 7 (privātīpašums). Darba grupa sniedza arī plusu un mīnusu izklāstu, kurā kā krietni labāks variants izkristalizējies pirmās adreses variants.
Domāt par sabiedrības veselību, jauniešu dzīvību, novada attīstību
Hokeja treneris, darba grupas dalībnieks Māris Ziediņš neslēpa vilšanos, ka process norit tik gausi. Viņš skaidroja, ka šo projektu ļoti būtiski realizēt vairāku iemeslu dēļ: lai uzlabotu iedzīvotāju veselību un fizisko stāvokli; lai ģimenēm būtu iespēja, kur visiem kopā atpūsties; lai notiku hokeja tradīciju attīstība; lai bērniem, jauniešiem būtu iespēja apgūt peldēšanas prasmes. Pieminot pēdējo, tika uzsvērts, ka Latvijā uz Eiropas fona ir vieni no augstākajiem rādītājiem noslīkušo cilvēku skaita ziņā. Kā piemēru viņš minēja situāciju no savas pieredzes: vasaras hokeja nometnē trenera uzraudzībā zēni varēja peldēties ezerā, bet no 20 puišiem to prata tikai seši (12 gadus veci)!
Izveidojot multifunkcionālo sporta halli, cilvēkiem būs jaunas darba vietas, novadā būs ilgtspējīga sporta būve, pieaugs novada apmeklētāju, tūristu skaits, būs veselīgāki cilvēki, un iedzīvotāji, kuri būs lepni par dzimto vietu, uzticēsies vietējai varai.
«Talsi ir unikāli ar to, ka mums nav savas odziņas, kādas ir citām lielajām pilsētām. Šis objekts mūsu novadam varētu atgriezt dzīvību. Mēs soli pa solim varētu iet sporta tūrisma virzienā. Būtiski, ka iedzīvotāju forumā cilvēki vislielāko atbalstu un vēlmi pauda tieši pēc šāda objekta. Nevajadzētu steigties ar naudas izlietošanu izglītības iestāžu infrastruktūrai, kamēr nav notikusi administratīvi teritoriālā reforma, jo vēl pat nav zināms, kuras iestādes paliks un kuras ne. Bet šī būve (halle) vairs nevar gaidīt. Mums tā bija vajadzīga jau vakar,» sacīja darba grupas pārstāvis, uzņēmējs Kaspars Eihe.
Politiska izšķiršanās
Talsu novada domes deputāts Edmunds Demiters, kā pats uzsvēra, pauda savu subjektīvo viedokli par notiekošo saistībā ar halles izveidi: «Ceru, ka deputāti, tāpat kā darba grupa, nonāks pie vienota viedokļa, ka īsti citas vietas, kā vien Ezera iela, kur būvēt halli, nav. Ticu un ceru, ka tautsaimniecības un finanšu komitejas deputāti to atbalstīs.»
Tomēr, runājot par tālākajiem procesiem, kam jāseko pēc lokācijas vietas izvēlēšanās, bija skaidrs, ka tieši tas būs izšķirošais un grūtākais posms. Proti, E. Demiters skaidroja, ka domes deputātu viedokļi ļoti atšķiras par to, kādiem projektiem nepieciešams ieguldīt līdzekļus. «Manuprāt, gudri novadi jau sen cīnās par pašu galveno — cilvēkiem. Piemēram, Kuldīga, Valmiera, Cēsis. Ja runājam par Talsu novadu, šeit jau gadiem ilgi būtiska problēma ir tā, ka tiek realizēti projekti, ko var paspēt paveikt ievēlētā perioda laikā, proti, četros gados. Līdz ar to var dabūt labvēlīgi noskaņotus vēlētājus.

Patlaban domē nekas jau nav mainījies, tāpat katrs skatāmies uz savu pusi, un šim projektam (hallei) būs jāsacenšas ar izglītības infrastruktūras objektiem. Deputātam ir ļoti ērti un viegli iet šajā virzienā, jo līdz šim, lai tos realizētu, nevajadzēja sākotnējo pašvaldības līdzfinansējumu, visu nepieciešamo summu varēja aizņemties Valsts kasē. Un tā tas gadu no gada ir gājis. Patlaban finansējuma piesaiste izglītības iestādēm gan ir nedaudz apgrūtināta, jo tagad tiem sākotnēji vajadzīgs desmit procentu līdzfinansējums no pašvaldības, tomēr cita veida objektiem tie ir 25 procenti,» skaidroja E. Demiters.
Šogad pašvaldības budžetā sporta halles iecerei iezīmēti nepilni 100 tūkstoši eiro nākamajiem soļiem, piemēram, tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei un skiču projektiem. «Galvenie sarežģījumi būs no nākamā gada, kad sāksies cīņa par prioritātēm. Mums nāksies atklāti pateikt — ja gribam realizēt halli, nevarēsim realizēt citus objektus. Bet par to būs jāvienojas deputātiem. Un tur ir tā problēma — domei nav vienota viedokļa,» par turpmākajiem izaicinājumiem skaidroja deputāts. Esot sagaidāma cīņa par katru projektu, kas parādīsies domes dienaskārtībā. Tika piesaukta, piemēram, Valdemārpils vidusskolas sporta stadiona atjaunošana, kam būtu nepieciešams aptuveni viens miljons eiro un vai tiešām vajag ieguldīt tik milzīgu naudas summu skolā, kur pēc pašreizējām prognozēm tiek minēts, ka pēc vairākiem gadiem vidusskolas klašu tur vairs nebūs. Vai tiešām nevar veikt vienkāršotu atjaunošanu par mazākiem līdzekļiem?
Tika spriests arī par to, cik izmaksātu šādas multifunkcionālās sporta halles uzturēšana, uz ko K. Eihe atbildēja, ka tā visdrīzāk pati sevi atpelnītu, būtu pašpietiekama, ņemot vērā pieredzi citviet. Protams, pamatota atbilde uz šo gan būs tikai pēc tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes.
Noslēgumā izskanēja viedokļi, ka šī objekta būve ir realizējama, ja vien ir vēlme to darīt. Un, ja grib, to var izdarīt ļoti ātri. Visu izšķir prioritātes — vai domes deputāti vēlas noturēt novada iedzīvotājus un piesaistīt pilsētai apmeklētājus vai koncentrēties tikai uz dažādiem ielāpiem, cerot sev nopelnīt balsis nākamajām vēlēšanām. Klātesošie deputāti — E. Demiters, Ilva Norenberga, Lauris Pīlēģis un Almants Kalniņš — pauda atbalstu šai iecerei, bet turpmākajos domes procesos būs redzama pārējo 13 deputātu nostāja.