Spāru svētki Rojas Gaismas pilij — brīvdabas estrādei

Rojas novads

Trešdien, 3. aprīlī, Rojā bija ļoti nozīmīga diena — spāru svētki Rojas brīvdabas estrādei. Vienīgajai brīvdabas estrādei Latvijā ne tikai ar jumtu, bet arī sienām. Lai gan būve vēl nav pabeigta, cilvēki jau iegādājas biļetes uz vasarā plānotajiem pasākumiem.
Spoži spīdot saulei skaidrajās debesīs, priežu ielenkuma un netālu esošās jūras tuvumā slejas ievērojama izmēra estrādes aprises ar vainagu pašā spāru spicītē. Vienam no galvenajiem estrādes idejas iniciatoriem, mūziķim, rojeniekam Jānim Kalniņam bija tas gods ar trompeti izspēlēt jaunajā estrādē «Pūt, vējiņi!» melodiju, lai atklātu svinīgos spāru svētkus, un klātesošajiem — būt pirmajiem klausītājiem.
Rojas novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Pūce jauno brīvdabas estrādi salīdzināja ar Gaismas pili Rīgā. «Liels paldies visiem, kuri ir palīdzējuši nonākt tik tālu, galvenokārt celtniekiem, kuri nežēloja spēkus, strādādami arī brīvdienās, salā, lietū, putenī. Protams, arī būvuzraugiem un pārējiem iesaistītajiem. Rezultātā objektu plānojam nodot 31. maijā, lai 29. jūnijā varētu atklāt sezonu ar dejām!» ar sajūsmu balsī runāja J. Pūce. Izpilddirektors sacīja, ka šī objekta būvniecība ir liels ieguvums vietējiem iedzīvotājiem, jo sevišķi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un tiem, kuri var piedāvāt naktsmītnes, kā arī mājražotājiem.
Kad dara — tad ar vērienu!
«Process bija diezgan smags. Būtiski, ka varējām šim objektam piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. No sākuma nebija domas par tik apjomīgu estrādi, bet, kā uzsvēra mūziķis, deputāts Jānis Kalniņš, mazu estrāžu bez jumtiem Latvijā ir daudz, mums vajag ko lielāku. Turklāt mums ir būtisks bonuss — skats uz jūru. Tas ir jāizmanto,» ir pārliecināts izpilddirektors.
Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa par ceļu līdz šim brīdim izsakās skarbi, jo tas nav bijis rozēm kaisīts: «Ir dalītas izjūtas. No vienas puses, ir prieks, jo pēdējo gadu laikā mūsu novadā neviena tik liela jauna būve nav uzbūvēta, no otras puses — ir dusmas, jo valsts līmenī ir radīta tik nenormāli liela birokrātija, ka neko citu nedarām, kā katru kustību ar kādu no institūcijām saskaņojam, kas brīžam ir pilnīgi absurdi. Un, lai būtu, ko saskaņot, ieguldām daudz naudas dokumentu ekspertīzēm, atzinumiem utt. Ekspertu skaits ir tik, cik ir, un līdz ar to viņi spiesti strādāt ar nenormāli lielu darba apjomu, kas nereti rada kavējumus nākamajam būvdarbu etapam. Process nav viegls, tas prasa nervus un iedziļināšanos katrā no posmiem. Ar to visu tikt galā palīdz mana vienotā komanda.» Kas mazajam Rojas novadam deva pārliecību un uzdrīkstēšanos realizēt tik ievērojamu objektu? E. Kārkliņa ar pārliecību apgalvo: «Mēs zinām, ko gribam, un mums ir liels mērķis. Kā formulējis kāds gudrais — lielā mērķī vieglāk trāpīt!»
Oskars Kupcis, SIA «Akorda» valdes loceklis, būvuzraudzības projektu vadītājs, stāstīja, ka šis objekts vērtējams kā ļoti labs piemērs, jo būvniekam esot vairāk jāsniedz padomu, nevis kaut kas jāaizrāda vai jāaizliedz, kā tas mēdzot būt citviet. «Patiess prieks strādāt šādā objektā. Darbi norit saskaņā ar grafiku, un ir izpildīti visi priekšnoteikumi, lai to pabeigtu laikus. Sākotnēji gan, uzsākot darbus, bija neliela aizķeršanās, jo gruntsūdeņi bija daudz augstāki un kūdras bija krietni vairāk, nekā uzrādīja ģeoloģiskā izpēte. Te viss pludoja vārda tiešā nozīmē. Tika nolemts uzstādīt papildu lietus ūdens sūknēšanas staciju, tā drīzumā tiks uzstādīta un problēmām nevajadzētu rasties,» atklāja O. Kupcis. Runājot par papildu izmaksām un termiņa pagarinājumiem, tādas radušās arī metāla konstrukciju dēļ. Proti, konstatēts, ka konkrētajiem apjomiem tās konstrukcijas, kas ieplānotas, nav pietiekamas, lai būve būtu droša un atbilstoša visiem noteikumiem. «Sertificēts projektētājs un eksperti atzina, ka ar sākotnēji plānotajām metāla konstrukcijām nav pietiekami, lai noturētu slodzi, kas paredzēta. Tās nācās veidot daudz pamatīgākas, un tas radīja gan sadārdzinājumu, gan trīs mēnešu pagarinājumu,» pauda O. Kupcis.
Pasākumi vasarai jau saplānoti
Galvenais idejas autors J. Kalniņš neslēpa sajūsmu par topošo estrādi. «Man ir ļoti liels prieks par rezultātu, jo reti, kad piepildās tik apjomīgas idejas. Tā būs vieta, kur varēs notikt dažādi pasākumi, neskatoties uz laikapstākļiem. Tas ir būtiski, ņemot vērā Latvijas mainīgās vasaras. Viss notiks komfortablos apstākļos gan māksliniekiem, gan skatītājiem. Vai estrāde nav par lielu? Mums ir jādomā grandiozi, nevaram būt pieticīgi. Man ir svarīgi, lai Rojas novads attīstās, mums, domei (J. Kalniņš ir arī domes deputāts — aut.), ir uzdevums pilnveidot infrastruktūru. Tagad uzņēmējiem jādomā par to, lai varam uzņemt pilsētas viesus. Tas ir būtisks stimuls un palīgs uzņēmējdarbības attīstībai. Nedrīkstam domāt, ka Rojā kaut kā ir par daudz. Arī piesauktā sezonalitāte nav arguments, jo mēs, ziemeļu valstis, visi dzīvojam laika joslā, kur izteikta ir tieši vasaras sezona, bet vai tāpēc nekas nav jādara?» liek aizdomāties J. Kalniņš.
Rojas novada pašvaldība, strādājot pie objekta realizācijas, saprata, ka nepieciešams algot atsevišķu personu, kura būs atbildīga par pasākumu organizēšanu estrādē. Lai arī brīvdabas estrāde vēl tikai top, pasākumu kalendārs un šīs sezonas programma jau izveidota, un, kā pastāstīja estrādes mākslinieciskā vadītāja Madara Aizgrāve, cilvēki biļetes jau iegādājas (to iespējams izdarīt interneta vietnē www.bilesuparadize.lv un visās «Biļešu paradīzes» kasēs) un interese par pasākumiem jau esot. Atklāšanas pasākums plānots 29. jūnijā, kad uzstāsies Latvijas Radio bigbends un pēc tam būs zaļumballe. Pēc tam 5. jūlijā notiks muzikālā teātra iestudējuma «Čikāgas piecīši — atgriešanās» pirmizrāde ar Latvijā populāriem aktieriem un dziedātājiem. «Vasara būs raiba ar dažādu žanru koncertiem. Piemēram, domājot par jauniešu auditoriju, tiek plānots Ziemeļkurzemes dīdžeju salidojums. Ceram, ka sezonu noslēgsim septembra vidū ar lustīgu rudens ziņģu pasākumu. Jā, patiesi, cilvēki jau interesējas un iegādājas biļetes no visas Latvijas. Domājot nākotnes perspektīvā, mūsu mērķis ir, lai Rojas brīvdabas estrāde kļūst par skatuvi, kur notiek koncertu pirmatskaņojumi ne tikai latviešu, bet arī ārzemju māksliniekiem. Arī pirmizrādes un cita veida mākslas un kultūras žanra notikumi. Domāju, tas būs kā labs papildinājums visiem jau līdz šim Rojā esošajiem, iecienītajiem un foršajiem kultūras pasākumiem,» ar savām iecerēm dalījās M. Aizgrāve. Viņa atklāja, ka pašlaik tiek strādāts jau pie nākamā gada sezonas, un ideju, ko īstenot, ir daudz.
Brīvdabas estrādes kopējās izmaksas sastāda 3 338 165,27 eiro. No tā valsts budžeta dotācija ir 625 176,65 eiro, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums — 600 000 eiro un pašvaldības līdzfinansējums — 2 112 988,62 eiro.