Mīlestība pret dziesmu vieno jau divus gadu desmitus

Kultūra

13. aprīlī vīru vokālais ansamblis «Trubadūri» ar koncertu atzīmēs 20 darba gadu jubileju.
Ir jau tumšs, kad kādas trešdienas vakarā ierodamies Dižstendē, brīvā laika pavadīšanas centrā. Dodamies uz otro stāvu, no kurienes jau plūst vīru spēcīgas balsis. Notiek mēģinājums. Četri vīri, kuri ansamblī dzied jau kopš pirmsākumiem, — Aivars Bērziņš, Gatis Apsītis-Ozoliņš, Normunds Maķis un Gatis Bērziņš —, sasēduši rindā un paklausīgi seko ansambļa vadītājas Validas Veideles norādījumiem. Vadītāja un ansambļa dalībnieki sadarbību aizvadīto 20 gadu laikā noslīpējuši līdz pēdējam. Viņi saprotas gan no pusvārda, gan skatiena. Intervijas noslēgumā V. Veidele atzīst, ka viņa puišus (lai gan vīri spēka gados — aut.) uztver kā savu ģimeni, dēlus, bez kuriem nespēj iztēloties savu dzīvi. Lai arī divus aizvadītos gadus ansambli vadīja cits cilvēks, dzīve salikās tā, ka nācās vien atgriezties. «Sirdsapziņa neļāva puišus atstāt, viņi man pārāk mīļi. Nodomāju, ka vismaz vēl šogad jānostrādā, lai sarīkotu viņiem jubileju,» stāsta V. Veidele.
Sāka no nulles
Nu jau pirms krietniem 20 gadiem pulcējās 11 puiši, kuri vēlējās brīvajā laikā uzdziedāt. Tagad viņi ansamblī palikuši četri, jo pārējie aizklīduši kur nu kurais. No pašiem pirmsākumiem ansamblim piespēlē koncertmeistare Juta Dreiberga. Lai arī oficiāli «Trubadūriem» 20 gadi apritēja oktobrī, svinības būs aprīlī, lai paspētu sagatavoties, jo rudens ir sezonas sākums.
«Pats ansambļa sākums bija grūts. Viņi ir vienkārši lauku zēni. Muzikālā izglītība ir tikai Gatim (Apsītim-Ozoliņam — aut.). Pārējie ir sākuši no nulles un pa šiem 20 gadiem attīstījušies, bijuši ļoti pacietīgi. Pagāja laiks, kamēr iemācījās un saklausīja, kā tas ir — dziedāt četrbalsīgi. Protams, ir forši strādāt ar tiem, kas atnāk un dzied pēc notīm, bet gandarījuma izjūta, ka to esmu iemācījusi parastiem puišiem un skan ļoti labi, ir liela. Strādājot ar pašdarbības kolektīviem, vadītājam jābūt ļoti lielam psihologam,» pauž V. Veidele.
Mēģinājumi norit reizi nedēļā, trešdienās, bet vajadzības gadījumā arī biežāk. Vaicāju vīriem, ko par viņu regulāro būšanu ārpus mājām un aizraušanos teic sievas. Viņi smejot atbild: «Neko, ko tad viņas var teikt!» Vadītājai piebilstot, ka tās viņai uztic savus vīriešus. Jāatzīst, ka visa saruna norit uz humora nots, uz jautājumiem tiek atbildēts ar jokiem. Nopietnība šajā kolektīvā neesot iecienīta.
Izrauties no darbiem, lai uzdziedātu
«Dzīve mūsdienās vīriešus, kuriem ir darbs un ģimene, pamatīgi spiež pie sienas. Darāmā viņiem ir ļoti daudz, bet visu paspēj,» uzslavē V. Veidele.
Šis četrinieks visus 20 gadus nodziedājis bez pauzēm, lai gan, protams, esot bijuši mirkļi, kad šķitis, ka varbūt tas jāmet pie malas. Kas pietur? Vīri teic — visu procesu kopums, kopā būšana. Piemēram, pasākumi, koncerti, pēc kuriem nereti mēdz būt arī kopīga atpūta ar citiem kolektīviem. Ansamblis uzstājies daudz kur, arī ārpus Latvijas robežām. «Jā, mēdz būt reizes, kad darbā bijusi ļoti smaga diena un vakarā ir liels nogurums, negribas nekur iet. Bet atbrauc uz mēģinājumu un uzreiz paliek vieglāk, var izvēdināt galvu,» teic G. Apsītis-Ozoliņš. Pārējie smejot piemetina: «Mēs jau te nemaz nedziedam, tikai izklaidējamies!»
Labākais mirklis ansambļa vīriem esot tad, kad dziesma nodziedāta un noiets no skatuves. Tad pārņemot gandarījuma izjūta un sirdī iestājoties miers. Vadītāja piebilst, ka «Trubadūri» vienmēr bijuši publikas mīluļi. Protams, uzstāšanās reizēs pieredzēti arī dažādi kuriozi, piemēram, ar nepareizu fonogrammu vai ķibeles ar mikrofoniem. Par daudzajām uzstāšanās reizēm atmiņā palikušas dažādas asociācijas, stāsti… Bet to, ka aiz muguras kopīgi aizvadīts jau tik daudz gadu, nemaz nejūtot. «Liekas, ka tikai nesen sākām dziedāt!» smej A. Bērziņš. Bet par ansambļa nākotni skaidrības gan vēl neesot, vai tas vēl turpinās pastāvēt vai ne. «Gan jau mēs dziedās’, kur ta’ paliks!» teic G. Bērziņš.
«Galvenais ir paveiktais darbs. Nav obligāti dabūt šādus vai tādus panākumus. Šie zēni dzied, cik labi var, un mani tas apmierina. Esmu ļoti lepna, jo viņi ir ārkārtīgi auguši. Man šķiet, ka viņi paši nesaprot, cik lieli malači! Noturēties vienā kolektīvā 20 gadus… Tādi nu viņi ir — iet un dara! Viņi ir ļoti vērtīgi sabiedrības locekļi,» slavē ansambļa vadītāja.
Jubilejas koncerts, kurā gaidāmi arī dažādi pārsteigumi, notiks Lībagu brīvā laika pavadīšanas centrā Dižstendē 13. aprīlī 16.00, un pēc tam sekos balle.